Šrēders negrasās atteikties no pievienošanās "Rosņeftj" direktoru padomei

Vācijā, kur 24.septembrī gaidāmas Bundestāga vēlēšanas, Šrēdera solis izpelnījies kritiku.

Bijušais kanclers trešdien kādā priekšvēlēšanu pasākumā Ziemeļvācijā paziņoja, ka vēlas palīdzēt uzturēt Vācijas un Eiropas drošību enerģētikas jomā.

"Es to darīšu. Runa ir par manu dzīvi, un to noteikšu es, nevis Vācijas prese," Šrēdera sacīto citē aģentūra DPA.

Šrēders, kas vadīja Vācijas valdību no 1998. līdz 2005.gadam, pazīstams kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina personīgs draugs, un tikai dažas nedēļās pēc kanclera amata atstāšanas, viņš kļuva par gāzesvada "Nord Stream" akcionāru komitejas vadītāju.

Gāzesvads "Nord Stream", kas izbūvēts pa Baltijas jūras gultni, tieši savieno Krieviju un Vāciju, apejot Austrumeiropas valstis, un tā galvenais akcionārs ir Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom".

Tā būvniecība izsauca skaļu kritiku, daudziem, īpaši Austrumeiropā, bažījoties par Eiropas Savienības (ES) enerģētiskās drošības apdraudējumu.

Tagad Šrēders atkal izsaucis kritikas uguni, pieņemot vietu Kremļa kontrolētā "Rosņeftj" padomē, par ko viņš gadā saņems pusmiljonu dolāru lielu algu.

"Rosņeftj" ir viens no uzņēmumiem, kas pakļauts Rietumu sankcijām, kuras tika izsludinātas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Šrēdera rīcību kritizējusi gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan Merkeles galvenais sāncensis uz kanclera amatu - sociāldemokrātu (SPD) līderis Martins Šulcs.