Zviedrija pēc terorakta Stokholmā vēršas pret nelegāliem strādniekiem

Zviedrijas valdība ir kritizēta par to, ka nebija izraidījusi 39 gadus veco Akilovu, kurš turpināja uzturēties valstī nelegāli pēc uzturēšanās atļaujas atteikuma 2016.gadā.

Valdības priekšlikums, kurš, domājams, tiks pieņemts parlamentā, ļaus policijai veikt negaidītas inspekcijas darba vietās un divkāršos naudassodu par nelegālo imigrantu pieņemšanu darbā.

Policija arī varēs noņemt pirkstu nospiedumus Zviedrijā identitātes pārbaužu laikā, lai sekmīgāk sadzītu pēdas cilvēkiem, kas saņēmuši izraidīšanas orderus.

"Tas būs sāpīgi darba devējiem, kuri izmanto šos cilvēkus, kas bieži ir neaizsargāti," preses konferencē Stokholmā sacīja tieslietu ministrs Morgans Johansons.

Kompānijai, kas pieķerta 10 nelegālu imigrantu nodarbināšanā, draudēs apmēram 900 000 zviedru kronu (93 000 eiro) naudassods, viņš piebilda.

Valdība vēlas, lai jaunie pasākumi stātos spēkā nākamā gada 1.martā.

Zviedrijas Migrācijas aģentūra lēš, ka apmēram 33 000 cilvēku, kuriem ir liegta uzturēšanās atļauja, turpinās nelegāli uzturēties Zviedrijā no 2017. līdz 2019.gadam.

2016.gada beigās Zviedrijas policija meklēja vairāk nekā 12 000 nelegālu migrantu. Meklēšanas paziņojumi ir spēkā četrus gadus, bet pēc tam ir iespējams vēlreiz pieteikties uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Akilovs ir atzinies, ka viņš vadīja nozagto kravas automašīnu, kas 7.aprīlī ietriecās gājēju pūlī iepirkšanās ielā Stokholmā, nogalinot četrus cilvēkus un ievainojot vēl 15.

Lai gan neviens teroristu grupējums nav uzņēmies atbildību par šo uzbrukumu, tas pēc izmantotās metodes atgādina teroraktus Nicā, Berlīnē un Londonā.

Zviedrijas varas iestādes ir paziņojušas, ka Akilovs bija izrādījis simpātijas džihādistu grupējumiem, tostarp "Islāma valstij".