"WikiLeaks" publicē ASV drošībai vitāli svarīgo objektu sarakstu

Pērnā gada februārī Valsts departaments devis rīkojumu visām Savienoto Valstu diplomātiskajām pārstāvniecībām iesniegt sarakstu ar vietām un objektiem, kuru "zaudējumam būtu negatīva ietekme uz sabiedrības veselību, ekonomisko drošību un/vai Savienoto Valstu nacionālo un iekšzemes drošību".

Šajā sarakstā cita starpā iekļauti cauruļvadi, jūras kabeļu sistēmas, ostas, minerālu resursi un stratēģiskas nozīmes uzņēmumi. Taču līdzās dažādiem infrastruktūras objektiem, tajā atrodamas arī, piemēram, kobalta raktuves Kongo Demokrātiskajā Republikā, čūsku pretindes rūpnīca Austrālijā un insulīna ražotne Dānijā.

Apkopojot šādu informāciju, ASV Valsts departaments sadarbībā ar Iekšzemes drošības ministriju vēlējies izveidot sarakstu, kurā iekļauti "nozīmīgi infrastruktūras objekti un svarīgi resursi ārvalstīs", ar mērķi "novērst, atturēt, neitralizēt vai mazināt teroristu apzinātos pūliņus tos iznīcināt vai ļaunprātīgi izmantot".

Sarakstā iekļauto objektu ģeogrāfija ir visnotaļ plaša, aptverot teritoriju no Austrijas līdz pat Jaunzēlandei.

Veidojot šo sarakstu, diplomāti "netiek aicināti konsultēties ar attiecīgo valstu valdībām," teikts nopludinātajā dokumentā.

Atklātībai nodotie materiāli arī liecina, ka ASV par stratēģiski svarīgiem uzskata plašu objektu un uzņēmumu loku, sākot no Panamas kanāla līdz pat naftas cauruļvadiem un medicīnas uzņēmumiem.

No Eiropas sarakstā iekļuvusi, piemēram, Vācijas ķīmijas koncerna BASF rūpnīca Ludvigshāfenē, kas raksturota "kā pasaulē lielākais integrētais ķīmikāliju ražotnes komplekss", savukārt Vācijas rūpniecības koncerna "Siemens" ražotne Erlangenē "izgatavo nozīmīgas ķimikālijas".

Analītiķi spriež, ka šāds objektu apkopojums varētu iedrošināt potenciālos uzbrucējus, īpaši ņemot vērā faktu, ka sarakstā iekļautās vietas tiek uzskatītas par nozīmīgām ASV nacionālajai drošībai.

Kā laikrakstam "The Times" norāda bijušais Lielbritānijas aizsardzības un ārlietu ministrs Malkolms Rifkinds, pirms saraksta publiskošanas "WikiLeaks", šķiet, nav centies noskaidrot, vai šādi netiek atbalstīti teroristi.

"Tas ir kārtējais pierādījums, ka tā ir bezatbildība, kas balansē uz kriminālpārkāpumu robežas. Šāda veida informāciju teroristi parasti cenšas iegūt," piebilst Rifkinds.