Elizabete II ierodas vēsturiskā vizītē Īrijā
Lielbritānijas karaliene Elizabete II otrdien sāk četru dienu vizīti Īrijā. Vizīte jau tiek dēvēta par vēsturisku, jo tā būs pirmā reize kopš Īrijas neatkarības pasludināšanas 1922.gadā, kad šo valsti apmeklē britu monarhs.
Gatavojoties augstās viešņas uzņemšanai, Īrijas drošības spēki strādā pastiprinātā režīmā.
Kārtībsargiem nāksies krietni papūlēties, jo trīs dienas pēc karalienes vizītes noslēguma Īriju apmeklēs arī ASV prezidents Baraks Obama.
Kārtības uzturēšanā būs iesaistīti ap 10 000 likumsargu, kas ir lielākā šāda veida operācija Īrijas vēsturē.
Drošības draudus Elizabetes II vizītes laikā rada republikāņu disidentu grupējumi, kas kategoriski iestājas pret birtu amatpersonu klātbūtni Īrijas teritorijā.
Pirmdien Skotlendjards saņēma draudus par iespējamu sprādzienu Londonas centrā.
"Saņemts brīdinājums par sprādzienu Londonas centrā. Draudi nav konkretizēti attiecībā uz noteiktu vietu vai laiku," pastāstīja Skotlendjarda pārstāve. "Mēs uzskatām, ka draudi saistīti ar republikāņu disidentu terorismu."
Pirmdien uz vairākām stundām Londonā tika slēgta nozīmīga iela, kas ved uz Bekingemas pili, taču pārbaudē nekas aizdomīgs netika atrasts.
Tiesa gan, policija uzspridzināja kādu netālu atrastu ceļasomu.
Pret Elizabetes II un viņas dzīvesbiedra prinča Filipa vizīti iebilst arī republikāņu partija "Sinn Fein".
Politiskā spēka līderis Gerijs Adamss gaidāmo apmeklējumu sestdien nodēvēja par "priekšlaicīgu un nejūtīgu".
Tikmēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 81% īru pret šo vizīti noskaņoti pozitīvi.
Īrijas premjerministrs Enda Kenijs vizīti raksturo "kā simbolisku punktu nošķirtības gadiem un pilnīgi jaunu attiecību sākumu".
LETA
