NATO ģenerālsekretārs izsaka pateicību par Latvijas dalību misijā Afganistānā krīzes apstākļos
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens šodien tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu izteicis pateicību par Latvijas dalību misijā Afganistānā krīzes apstākļos, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Bērziņš NATO ģenerālsekretāram apliecināja, ka arī krīzes apstākļos valsts finansējums aizsardzības jomai nedrīkst tikt samazināts un, tiklīdz ekonomiskā situācija atjaunosies, budžeta daļas apjoms aizsardzībai varētu tikt pārskatīts.
Valsts prezidents arī atzīmēja turpmāko nepieciešamību pieņemt lēmumu par NATO gaisa telpas patrulēšanas nākotni Baltijas valstīs. Patlaban spēkā esošā lēmuma darbība beigsies 2014.gadā, un nākamā gada maijā Čikāgas NATO samitā tiks lemts par patrulēšanas laika pagarināšanu. Rasmusens apliecināja, ka šāds lēmums tiešām tiks izvirzīts, un arī izteica cerību, ka gaisa patrulēšanas termiņš tiks pagarināts.
Viena no šī brīža iniciatīvām, ko izvirzījis un atbalsta NATO ģenerālsekretārs, ir tā saucamā "smart defence" iniciatīva, kas nozīmē vairāku dalībvalstu pūliņu apvienošanu kopīgu projektu īstenošanai un risinājumu meklēšanā, veicot pēc iespējas efektīvāku resursu izmantošanu. Šī iniciatīva ir saistīta arī ar globālās ekonomiskās krīzes ietekmi uz valstu aizsardzības budžetiem un paredz pēc iespējas efektīvāku aizsardzības resursu izmantošanu esošajā situācijā.
Uzsverot gaisa patrulēšanas misijas turpināšanas nepieciešamību Baltijas valstīs pēc 2014.gada, Valsts prezidents atzīmēja, ka tā ir veiksmīgs "smart defence" piemērs, jo tas Baltijas valstīm ļauj attīstīt citas, kolektīvai aizsardzībai nozīmīgākas iespējas - NATO atzinīgi novērtē Latviju kā valsti, kura attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Afganistānas misijā piedalās ar salīdzinoši lielu karavīru kontingentu, kurš šobrīd ir 186 karavīri.
Tikšanās reizē Bērziņš un Rasmusens pārrunājuši arī jautājumu par nemilitāro kravu tranzītu uz Afganistānu, kur Latvija patlaban ir vadošā valsts, un tika atzīts, ka šis tranzītprojekts ir pierādījis savu rentabilitāti un Latvija ir ieinteresēta attīstīt arī reverso tranzītvirzienu - no Afganistānas uz Eiropas valstīm.
Pēc tikšanās preses konferencē Rasmusens žurnālistiem pauda viedokli, ka tikšanās noritējusi ļoti pozitīva gaisotnē, pateicās Latvijai, ka tā krīzes laikā turpināja savu misiju Afganistānā un arī turpināja pildīt savus uzdevumus NATO.
Vienlaikus NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka budžetu izdevumu daļas samazināšana aizsardzībai NATO valstīs viņu varētu darīt bažīgu. Viņš atzina, ka skaidri apzinās, ka budžetu palielināšana aizsardzībai pašreizējos ekonomiskajos apstākļos tuvākajos gados nav iespējama, taču vienlaikus "smart defence" pieeja būtu tas risinājums, kas šobrīd ir jāizmanto.
Valsts prezidents preses konferencē žurnālistiem pauda gandarījumu par iespēju iepazīties personīgi un iegūt informāciju par NATO aktualitātēm tieši no ģenerālsekretāra. Bērziņš apliecināja, ka arī turpmākajā sadarbībā šie kontakti būs ļoti svarīgi. Valsts prezidents pozitīvi novērtēja NATO ģenerālsekretāra iniciētās un virzītās reformas NATO struktūrā, sakot, ka reformēties un meklēt efektīvākos veidus sadarbībai ekonomiskās lejupslīdes apstākļos saskan arī ar Latvijas nākotnes attīstības mērķiem un pieeju krīzes pārvarēšanai.
Latvijas Valsts prezidents apliecināja arī savu atbildību par to, lai lēmums par mandātu misijas pagarināšanai Afganistānā tiktu pieņemts atbilstoši ANO rezolūcijai un savlaicīgi, nekavējot misijas veiksmīgu darbību.
LETA
