Viens no jaunajiem Nobela prēmijas laureātiem medicīnā Steinmans jau ir miris
Viens no trim šīgada Nobela prēmijas laureātiem medicīnā Kanādas zinātnieks Ralfs Steinmans ir miris dažas dienas pirms tās piešķiršanas, pirmdien paziņoja Rokfellera Universitāte Ņujorkā, kas bija Steinmana pēdējā darba vieta.
Steinmans, kuram pirms četriem gadiem tika diagnosticēts aizkuņģa dziedzera vēzis, 68 gadu vecumā nomira piektdien, 30.septembrī, - trīs dienas pirms Nobela prēmijas medicīnā laureātu paziņošanas.
Rokfellera Universitātes paziņojumā teikts, ka pēc vēža diagnosticēšanas Steinmana dzīve tika paildzināta ar viņa izstrādātu imūnterapiju, kas balstās uz dendrītiskajām šūnām.
Nobela prēmijas parasti netiek piešķirtas pēc nāves. Nobela komitejas loceklis Jērans Hansons paziņoja, ka komiteja nav zinājusi par Steinmana nāvi, izvēloties viņu par prēmijas laureātu, un tagad izskata prēmijas piešķiršanas noteikumus.
Nobela prēmiju komiteja Stokholmā pirmdien paziņoja, ka šī gada Nobela prēmija medicīnā piešķirta amerikāņu zinātniekam Brūsam Beutleram, Luksemburgā dzimušajam Francijas zinātniekam Žilam Hofmanam un Kanādas zinātniekam Ralfam Steinmanam par imūnsistēmas pētījumiem.
"Šī gada Nobela prēmijas laureāti ir radikāli pārveidojuši mūsu izpratni par imūnsistēmu, atklājot svarīgākos tās aktivizēšanās principus," teikts žūrijas paziņojumā.
Zinātnieki tika apbalvoti par saviem pētījumiem imunoloģijā - zinātnē par sarežģīto organisma aizsardzības sistēmu, kurā molekulas ražo antivielas un šūnas cīņai pret baktērijām un vīrusiem.
Izpratne par to ir svarīga jaunu medikamentu izstrādāšanai un tādu imūnitātes traucējumu atvieglošanai kā astma, reimatoīdais artrīts un Krona slimība.
"Viņu darbs ir pavēris jaunas iespējas profilakses un terapijas izstrādāšanai pret infekcijām, vēzi un iekaisuma slimībām," paziņoja žūrija.
Beutlers un Hofmans, kas kopā ieguvuši pusi no 10 miljonu zviedru kronu (766 tūkstošu latu) lielās prēmijas, atklāja receptorproteīnus, kas aktivizē pirmo soli organisma imūnreakcijas sistēmā.
Steinmans, kas ieguvis prēmijas otru pusi, atklāja dendrītiskās šūnas, kuras ļauj imūnsistēmai identificēt un uzbrukt kaitīgiem mikroogranismiem, neskarot paša organisma endogēnās mokekulas.
Nobela prēmijas medicīnā laureāti to saņems oficiālā ceremonijā Stokholmā 10.decembrī - prēmijas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves 115.gadskārtā.
Zviedru fiziķis Alfrēds Nobels 1896.gadā ar savu testamentu nodibināja Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā. Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā 1968.gadā nodibināja Zviedrijas centrālā banka.
Nodibinot savā vārdā nosauktās prēmijas, Nobels vēlējās kaut nedaudz mazināt ļaunumu, ko nodarījis viņa izgudrotais dinamīts. Prēmijas tiek izmaksātas no procentiem, kurus ienes Nobela mantojumā atstātais kapitāls.
BNS
