Ahmadinedžads: Kapitālismam draud sabrukums

Jau ziņots, ka Irānas līderis svētdien sāka piecu dienu vizīti Latīņamerikas valstīs, apmeklējot nācijas, kurām, tāpat kā Teherānai, arī nav tās draudzīgākās attiecības ar Vašingtonu.

Kubā Ahmadinedžads ieradās no Nikaragvas.

Prezidents tikās ar Kubas līderi Raulu Kastro un apmeklēja Havanas Universitāti, kur saņēma goda doktora grādu un uzrunā studentiem paziņoja, ka kapitālisma sistēma atrodas uz sabrukuma robežas.

"Mūsu kopīgais uzdevums, misija un izaicinājums ir pielikt visas pūles, lai tiktu panākta taisnība, pretējā gadījumā no netaisnības cietīs miljoni. (..) Mēs vērojam kapitālisma sistēmas sabrukumu (..), tā dodas pretī nāvei," paziņoja Ahmadinedžads.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešama "jauna kārtība, svaigs skatījums, kas respektēs visas cilvēciskās būtnes, domāšanas veids, kas balstīts uz taisnīgumu".

Ahmadinedžads veltīja asas piezīmes ASV, bet noklusēja par augošo spriedzi, kas saistīta ar Irānas kodolprogrammu, kuru Rietumi uzskata par aizsegu kodolieroču ražošanai.

Teherāna šīs apsūdzības kategoriski noliedz.

"Šodien kapitālisms nedara neko citu, kā tikai nogalina. Tā ir izgāzusies sistēma," paziņoja Irānas līderis.

Jau ziņots, ka trešdien Teherānā tika nogalināts irāņu kodolzinātnieks, kura slepkavībā Irāna ir apsūdzējusi ASV un Izraēlu.

32 gadus vecais zinātnieks Mostafa Ahmadi Roshans gāja bojā automašīnas sprādzienā. Spridzekli pie automašīnas pielika divi cilvēki, kas pārvietojās ar motociklu. Līdzīgā veidā 2010. un 2011.gadā tika nogalināti vēl trīs irāņu zinātnieki. Vismaz divi no viņiem arī bija saistīti ar kodolenerģētiku.

Uz šo sakritību norādīja arī Irānas varasiestādes, vainojot uzbrukumā ASV, kuras to kategoriski noliedza.

Irānas viceprezidents Mohammads Reza Rahimi valsts televīzijā paziņoja, ka šis uzbrukums Irānas pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu neapturēs.

Īsi pirms šī traģiskā notikuma ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) nāca klajā ar paziņojumu, ka Irāna ir sākusi urāna bagātināšanu jaunā pazemes bunkurā, un ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija jau paziņojušas, ka uzskata to par nepieņemamu ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumu.

Saskaroties ar augošo spiedienu no Rietumu puses, Ahmadinedžads tiecas stiprināt saites ar saviem sabiedrotajiem Latīņamerikā.

Kuba un Irāna ieņem līdzīgas pozīcijas starptautiskajās organizācijās. Teherāna nosoda ASV noteikto tirdzniecības embargo Kubai, bet Havana atzīst Irānas tiesības iegūt kodolenerģiju civiliem mērķiem.

Tikmēr Izraēla, kas ir sena Teherānas pretiniece, ir draudējusi uzbrukt Irānas kodolobjektiem. Savukārt Savienotās Valstis paziņojušas, ka Irānas gadījumā tiek apsvērti visi varianti, tostarp arī militāra darbība.

Savukārt Teherāna Rietumu uzbrukuma vai jaunu sankciju gadījumā ir draudējusi slēgt stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, caur kuru tiek vesta vairāk nekā trešā daļa no pasaules kopējā tankkuģos pārvadātā naftas apjoma.