Negaidīta atzīšanās. Astoņīšu māte: "Es biju dumja un bezatbildīga"

„Mana pagātne mūs vajāja visu laiku,” norāda Nadja Sulemana, kas sevi tagad dēvē par „Natāliju”. „Es centos atbrīvoties no tā, ka mani uztver tikai kā astoņnīšu māti Oktomammu. Es atgriezos konsultantes darbā. Maniem bērniem dzīve kļuva laimīgāka un veselīgāka. Problēma ir sekojoša: Oktomammas sāga mums seko, jo cilvēki nezina patieso stāstu.”

Tomēr līdz pat šai dienai ļaudis Sulemanu atpazīst kā skandalozi slaveno astoņnīšu māti un aizvien, sastopot viņu uz ielas, lūdz kopā nofotografēties. Natālija tam vairs nepiekrīt un pieklājīgi atsaka: „Es parasti norādu: ‘Es vairs neesmu Oktomamma. Liels jums paldies, bet es esmu vienkārši mamma. Es tagad visiem atsaku.’”

Pirms astoņnīšu piedzimšanas Natālija jau bija sešu bērnu māte, un ar grūtībām spēja uzturēt šo kuplo ģimeni. Kad pasaulē ieradās astoņīši, viņai vajadzēja paļauties uz sabiedrības atbalstu, lai uzturētu ģimeni. Sulemana izjutusi „kaunu”, ka nākas pieņemt palīdzību no valsts, tāpēc centusies pati pelnīt līdzekļus, kā nu tobrīd prata. Arī „pārdodot medijiem savu dzīvi”.

„Tolaik es uzskatīju, ka tas ir ieguldījums, lai pati varētu uzturēt ģimeni,” atceras Sulemana.

41 gadu vecā 14 bērnu māmiņa kādu laiku pat strādāja striptīza klubā un filmējās pieaugušo filmās, lai tikai nopelnītu mazliet naudas, par ko paēdināt bērnus.

„Nosodījums, ko saņēmu, bija saprotams, jo ko gan cilvēkiem bija domāt?” – norāda Sulemana. „Viss, ko viņi dzirdēja no plašsaziņas līdzekļiem, bija negatīvs.”

Natālija apzinās, ka visa radusies situācija ir tikai un vienīgi pašas vaina. Pašas apzinīgi pieņemta lēmuma sekas. Tā bija viņa pati, kas izlēma, ka bez sešiem jau esošajiem bērniem, vēlas laist pasaulē vēl citus ar mākslīgās apaugļošanas palīdzību. Ārsts Sulemanas ķermenī pavisam ievietojis 12 embrijus.

„Es apzinos, ka biju dumja un rīkojos bezatbildīgi. Tā patiešām bija,” atzīst Natālija. „Es nevēlos būt par apgrūtinājumu nevienam nodokļu maksātājam. Tas ir mans mērķis, nostāties pašai uz savām kājām un nebūt par apgrūtinājumu nevienam sabiedrībā. Es apzinos un uzņemos atbildību par savām kļūdām. Taču tas nemazina prieku par to, cik brīnišķīgi ir mani bērni.”

Pagaidām Natālija un viņas 14 bērni aizvien saņem daļēju valsts atbalstu, taču māmiņa strādā algotu darbu un cer, ka pašreizējā situācija drīz mainīsies.

„Es ar to nelepojos. Es ar to pavisam nelepojos,” nosaka Sulemana.

Taču ir kāda lieta, ar ko Natālija lepojas. Viņai izdevies atbrīvoties no medikamenta „Xanax” atkarības. Sulemana atzīst, ka tas viņai izdevies, kad pārstājusi būt par „Oktomammu” un publiski izrādīt savu dzīvi. „Es atbrīvojos no tā, kas lika man šīs zāles lietot,” teic Sulemana.

Ilgu laiku par Natāliju un viņas bērnu ikdienu nekas nebija dzirdēts. Viņa atteicās no dzīves sabiedrības acu priekšā un naudas pelnīšanas šādā veidā – pārdodot sevi un savu ikdienu.

Negaidītā publicitāte sniegusi Sulemanai arī vērtīgu mācību: „No savas pieredzes varu teikt, ka nevar spriest par cilvēku, visu par viņu nezinot. Nedrīkst. Nav svarīgi, kas viņš ir, kāda ir viņa uzvedība vai, ko jūs esat par viņu dzirdējuši. Ir jāsatiek cilvēks pats personīgi un ar viņu jāaprunājas. Un pat ar to nepietiks, lai izdarītu par viņu spriedumu.”