59 gadus vecā Angela Merkele patur varu Vācijā
Vācijas svētdien aizvadītajās Bundestāga vēlēšanās pārliecinoši uzvarējuši Vācijas kancleres Angela Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU), liecina sākotnējie oficiālie rezultāti.
Otrajā vietā ar 25,7% balsu ir Sociāldemokrātiskā partija (SPD). 8,6% balsu ieguvusi galēji kreisā partija "Kreisie"("Linke"), bet 8,4% balsu - zaļie. Līdz ar to no 630 Bundestāga vietām kristīgajiem demokrātiem būs 311, sociāldemokrātiem - 192, partijai "Kreisie" - 64, bet zaļajiem - 63 vietas.
Kristīgo demokrātu tradicionālā koalīcijas partnere - Brīvo demokrātu partija (FDP) saņēmusi 4,8% balsu, nepārvarot piecu procentu barjeru iekļūšanai jaunajā Bundestāgā. Parlamenta apakšpalātā nav iekļuvusi arī jaunā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas ir pret eiro, - tā ieguvusi 4,7%. Interneta brīvību atbalstošā Pirātu partiju saņēmusi 2,2% vēlētāju atbalstu, bet galēji labējā Vācijas Nacionāldemokrātiskā partija - 1,3%.
59 gadus vecās Merkeles, kas, visticamāk, kancleres amatā pavadīs vēl četrus gadus, kristīgajiem demokrātiem pietrūkst dažu mandātu, lai jaunajā Bundestāgā tiem būtu absolūts vairākums. Tas tomēr ir kristīgo demokrātu labākais rezultāts 23 gadu laika.
Tā kā brīvie demokrāti pirmo reizi kopš partijas dibināšanas pēc Otrā pasaules kara nav iekļuvuši Bundestāgā, Merkele, visticamāk, būs spiesta veidot tā dēvēto lielo koalīciju ar saviem politiskajiem pretiniekiem - SDP, kuras kanclera amata kandidāts šajās vēlēšanās ir bijušais finanšu ministrs Pērs Šteinbriks. Šādu koalīciju Merkele bija spiesta izveidot arī, pirmo reizi kļūstot par kancleri 2005.gadā. Tomēr politikas analītiķi pieļauj, ka varētu tikt izveidota arī koalīcija ar zaļajiem.
"Partijas vadība pārrunās visu, kad būs galīgie rezultāti, tomēr jau šovakar mēs varam svinēt," saviem atbalstītājiem sacīja smaidīga Merkele.
Vēlāk viņa solīja, ka "mēs rezultātu izmantosim atbildīgi un piesardzīgi". Viņa uzsvēra, ka gatavojas pavadīt amatā pilnu termiņu.
SDP kanclera amata kandidāts Šteinbriks paziņoja, ka "bumba ir Merkeles laukuma puse. Viņai ir jāizveido vairākums".
Merkele pati atzina, ka "mēs laikam vairs neatradīsim nevienu, kas vēlas būt ar mums kopā", runājot par iepriekšējo koalīcijas partneru neveiksmēm - pēc Merkeles pirmā termiņa beigām sakāvi cieta sociāldemokrāti, bet šajās vēlēšanās -brīvie demokrāti, kas par neiekļuva jaunajā Bundestāgā.
Vēlētāju aktivitāte svētdien bija 73% - par vairāk nekā diviem procenta punktiem lielāka nekā 2009.gadā.
Merkele, kas pēc izglītības ir fiziķe, ir tikai trešā persona Vācijas kanclera amatā, kam izdevies to iegūt uz trešo termiņu. Iepriekšējie divi bija kristīgie demokrāti Konrāds Adenauers un Helmuts Kols. Ja viņa amatā paliks pilnu termiņu līdz 2017.gadam, Merkele kļūs par ilgāk amatā pavadījušo sievieti līderi pēc Mārgaretas Tečeres, kas bija Lielbritānijas premjerministra 11 gadu.
Nedēļas izdevums "Der Spiegel" paziņoja, ka "Vācija beidzot ir kļuvusi par Angelas Merkeles zemi".
Merkele pazīstama ar savu stingro pozīciju finanšu disciplīnas jautājumos, un gaidāms, ka šī politika turpināsies, lai gan potenciālie koalīcijas partneri SDP atbalsta lielāku dāsnumu un pacietību attiecībās ar valstīm, kam nepieciešama glābšanas palīdzība.
Uz Merkeles uzvaru reaģēja daudzi Eiropas līderi, apsveicot nereti par pasaulē ietekmīgāko sievieti dēvēto Vācijas politiķi.
Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs pauda pārliecību, ka Vācija saglabās apņēmību veidot "pārtikušu Eiropu", bet Francijas prezidents Fransuā Olands, kam bijušas nesaskaņas ar Merkeli par stingro taupības politiku, telefona sarunā apsveica Merkeli, un abu lielāko ES dalībvalstu līderi vienojās "turpināt savu ciešo sadarbību, lai risinātu Eiropas projekta izaicinājumus".
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons mikroemuāru vietnē "Twitter" rakstīja, ka "sagaida ciešas sadarbības turpināšanos". Ar ierakstu "Twitter" Merkeles partiju apsveica arī pašreizējās ES prezidējošās valsts Lietuvas līdere Daļa Grībauskaite, piebilstot: "Aiziet, Angela, aiziet!"
Itālijas premjerministrs Enriko Leta, kura valdība īsteno sāpīgus taupības pasākumus, sacīja, ka Merkeles partijas rezultāts ir spīdošs, uzsverot tā nozīmi ES.
"Ja pirmie rezultāti apstiprināsies, ka pret eiro vērstā partija nav iekļuvusi parlamentā, tas Eiropas Savienībai būs labs rezultāts," Leta sacīja par AfD pēc pirmo rezultātu saņemšanas.
Bundestāgā puse deputātu tiek ievēlēti pēc partiju sarakstiem, bet otra puse - vienmandāta apgabalos. Balsojumā pēc partiju sarakstiem ir piecu procentu barjera. Balsstiesības ir 62 miljoniem Vācijas pilsoņu.
BNS, Foto: EPA/LETA
