Brīvības ielai Rīgā būtu jāsaucas pavisam citā vārdā: ko esam aizmirsuši par Latvijas galveno ielu?

Tagadējā Brīvības iela savulaik Aleksandra vārdu (par godu Krievijas imperatoram Aleksandram I Romanovam) ieguva vismaz 65 gadus pēc tās izveides – 1818. gadā, kad tās galā pie tagadējā Gaisa tilta, atzīmējot Krievijas uzvaru pār Napoleona karaspēku 1812. gada Tēvijas karā, atklāja Triumfa arku jeb Aleksandra vārtus, kuri kopš 1936. gada atrodas Viesturdārzā. Līdz tam Brīvības iela tika saukta vai nu par Lielo Smilšu ielu vai Lielo Smilšu ceļu (tā pirmoreiz minēts 1754. gada Rīgas plānā).

Četrus gadus pēc Latvijas neatkarības izcīnīšanas Rīgas dome lēma par jaunās valsts galvaspilsētas ielu atbrīvošanu no krievu imperiālisma mantojuma – uzspiestajiem rusicismiem. 1922. gada pašā novembra sākumā Rīgas dome nosprieda pārdēvēt vairākas galvaspilsētas ielas. Starp citu, tad arī tika lemts, ka Maskavas iela jāpārsauc Latgales vārdā. Tomēr, pēc visa spriežot, šo lēmumu laikam neviens neņēma par pilnu, jo pilnīgi oficiāli Maskavas ielai Latgales nosaukumu piešķīra tikai 1938. gadā.

Tāpat par pilnu neviens neņēma arī Aleksandra ielas jauno nosaukumu, liecības nu pagaisušas kaut kur arhīva papīros. 1922. gada novembrī Latvijas prese vēstīja, ka Aleksandra ielai piešķirts jauns nosaukums, bet 1923. gada janvārī jau varam atrast ierakstus, ka to neviens nebija ņēmis vērā un šo ielu jau dēvēja Brīvības vārdā. Pavisam īsu brīdi, pašās 1922. gada beigās, tagadējo Brīvības ielu nācās saukt par Vidzemes ielu. Tikai daudzi to pat nepamanīja.

1922. gada 3. novembrī lielais Rīgas dienas laikraksts “Brīvā Zeme” par Latvijas galvaspilsētas ielu pārdēvēšanu vēstīja: “Pilsētas domes ievēlētā komisija starp citu nolēmusi pārdēvēt: Aleksandra bulvāri par Vidzemes bulvāri, Aleksandra ielu par Vidzemes ielu un Pēterpils šoseju par Vidzemes šoseju.”

Tā kā Rīgas galvenajai ielai neatkarīgās Latvijas laikā vispirms piešķīra Vidzemes vārdu un tikai pēc tam to pārsauca Brīvības vārdā. Tas, pēc tā laika galvaspilsētas domnieku ieskata, arī bija loģiski, jo pa Brīvības ielu rīdzinieki taču arī devās uz Vidzemes pusi. Tomēr - vismaz daļēji līdz 1935. gadam Brīvības iela nesa Vidzemes vārdu. Līdz tam gadam šis ielas posms, kas bija aiz Gaisa tilta uz Juglas pusi, tika dēvēts par Vidzemes šoseju, līdz jau pirmā Ulmaņa laikā tai piešķīra Brīvības gatves nosaukumu, kā tas ir pašlaik.

Tā kā laika gaitā tagadējā Brīvības iela vairākkārtīgi ir mainījusi nosaukumus. Vispirms tā bija Lielā Smilšu, bet pēc tam Aleksandra iela. Jau neatkarīgās Latvijas laikā tai piešķīra Vidzemes, bet pēc tam Brīvības vārdu; nacistu okupācijas laikā tā bija Ādolfa Hitlera, bet padomjlaikā Ļeņina iela, līdz tai pēc neatkarības atgūšanas atkal atdeva Brīvības vārdu.