Laupītājs joprojām nožēlo, ka viņa ceļā gadījās zemessargs Elviss Vinslavs
foto: Rojs Maizītis
“Tikai pēc tam uzzināju, ka viņš nesen atbrīvots no cietuma, kur pavadījis desmit gadus,” saka Elviss Vinslavs, drosminieks, kurš neļāva laupītājam aizbēgt.

Laupītājs joprojām nožēlo, ka viņa ceļā gadījās zemessargs Elviss Vinslavs

Kārlis Seržants

Kas Jauns Avīze

Elviss Vinslavs, 1. Rīgas zemessargu brigādes Studentu bataljona zemessargs, 17. jūlijā ap 11 no rīta ar divriteni minās pa Jūrmalas gatvi. Bija ģērbies privātās drēbēs, taču, tā kā plānoja iegriezties ieroču veikalā, zemessarga apliecība bija līdzi.

Ar divriteni aizšķērsoja ceļu

Netālu no 2. maršruta tramvaja pieturas Elvisu apturēja aptuveni 50 gadus veca, ļoti satraukta kundze un lūdza palīdzību – viņai nupat bija uzbrucis laupītājs, iesitis pa seju un atņēmis somu. Sitiens bijis smags, kā vēlāk lasāms Valsts policijas informācijā, lauzts deguna kauls.

Ļaundaris nekur tālu vēl nebija nozudis – cietusī norādīja uz vīrieti, kurš devās Imantas virzienā. Notikuma vietā atradās vēl viena sieviete, kura pateica, ka policija jau izsaukta.

“Pats laupīšanas momentu neredzēju un nebiju pilnīgi drošs par vainīgo, tāpēc sākumā izturējos maksimāli neitrāli,” Kas Jauns Avīzei stāsta Elviss. “Panācu viņu, ar riteni aizšķērsoju ceļu un lūdzu apstāties. Vīrietis paklausīja, bet uzreiz sāka stāstīt, ka viņam ar zādzību neesot nekāda sakara. Tad es uzrādīju zemessarga apliecību un viņu pārmeklēju, taču neko neatradu. Tad viņam palūdzu vienkārši palikt uz vietas un sagaidīt policijas ierašanos.”

Noguldīja zemē, bet seju saudzēja

Tikmēr klāt pienākušas abas sievietes, un apturētais vīrietis, kurš sākumā izturējās ļoti mierīgi, kļuvis visai agresīvs un sācis provocēt Elvisu uz kaušanos. Viņš atcerējies Zemessardzes mācībās apgūtās zināšanas un provokācijai nav padevies, taču tad vīrietis mēģinājis notikuma vietu pamest.

“Es nostājos priekšā un aizšķērsoju ceļu, bet viņš sāka grūstīties. Tad nu brīdī, kad viņš mani pagrūda, es izmantoju spēka aizturēšanas paņēmienu, nogāzu viņu zemē un vienkārši uzgūlos virsū,” turpina Elviss. Viņš turklāt bijis saudzīgs – varējis laupītāju likt ar seju pret zemi, taču tas notika uz asfalta, un aizturētais varēja savainot fizionomiju. Pēc brīža ieradās arī policijas ekipāža un pārņēma aizturēšanu.

Atbrīvots pēc desmit gadiem

Likumsargi pārvietoja aizturēto uz zālienu, profesionāli pārmeklēja un atrada biksēs iebāztu naudas maku, kuru cietusī uzreiz pazina kā savu. Turpat netālu šķērsielā atrasta izmesta arī nolaupītā soma un vēl viens maks, kuru noziedznieks jau bija paspējis iztukšot.

Eliviss kopā ar cietušo devās policistiem līdzi uz iecirkni, kur sniedza liecību. “Policisti man par aizturēto gan neko nepastāstīja, sakot, ka personas datus izpaust nedrīkst, un es tikai pēc tam uzzināju, ka viņš nesen uz pārbaudes laiku atbrīvots no cietuma, kur pavadījis desmit gadus par līdzīgu noziegumu. Tad gan drusku neomulīgi kļuva, iedomājoties, ja nu viņam būtu kāds ierocis.”

Uz Zemessardzi pamudināja Krima

Elviss zemessargos ir jau piecus gadus, iestāties pamudināja Krievijas īstenotā Krimas aneksija, jo sapratis, ka lielais kaimiņš var būt pilnīgi neprognozējams.

“Pirms tam teorētiski zināju diezgan daudz par ieročiem un kara tehniku, jo mana aizraušanās bija mēroga modeļu izgatavošana, tāpēc biju daudz lasījis un pētījis. Tagad nu daudz ko esmu pats redzējis un lietojis, bet ceru, ka daudz interesantu lietu vēl ir priekšā,” saka Elviss.

Ikdienā viņš strādā medicīnas preču ražošanas uzņēmumā un visu brīvo laiku izmanto savu prasmju pilnveidei. No saviem komandieriem uzslavu jau saņēmis un dzirdējis, ka arī policija pasniegšot pateicības rakstu. Tajā brīdi gan prātā ir bijusi tikai viena doma – ja cilvēks ir nelaimē, jāpalīdz.