Amerikāņu futbolu spēlē arī Latvijā. Iepazīstamies ar "Rīgas Lauvām"
foto: Rojs Maizītis
Kadri no "Riga Lions" treniņa.

Amerikāņu futbolu spēlē arī Latvijā. Iepazīstamies ar "Rīgas Lauvām"

Jānis Krīvēns

9vīri

Ja esi tikpat vidējs latvietis, cik es, tad, visdrīzāk, amerikāņu futbols tev asociējas ar augumā raženiem vīriem, kuri mēģina sagādāt viens otram smadzeņu satricinājumu, mērojoties spēkiem cīņā par spicas kinderolas formas bumbu. Taču tas nepavisam nav tikai Amerikai vien raksturīgs sporta veids, jo arī Latvijā ir amerikāņu futbola klubs ar lepnu nosaukumu Riga Lions. Jā, tikai viens, taču tas godam pārstāv Latviju Baltijas arēnā. Par to, kā ir būt mūspusē tik eksotiska sporta veida pārstā-vim, "Deviņvīriem" stāsta šā kluba spēlētājs Elmārs Kehris.

Ar saknēm A... Āgenskalnā?

Lieli sapņi, lielas ambīcijas un liela degsme – tā varētu raksturot šā sporta veida saknes Latvijā, kurš pie mums parādījās pirms gadiem sešiem. Tad bariņš draugu Āgenskalnā salasījās kopā un izlēma pamēģināt šo aizokeāna sporta industrijas produktu. Nepagāja ilgs laiks, lai saprastu, ka šis sporta veids ir daudz vairāk nekā bezjēdzīga grūstīšanās un bumbas ķeršana. Un radās jautājums – ar ko jāsāk, kad nav ar ko sākt? Jāsāk ar to, ka amerikāņu futbols nav basketbols, futbols vai jebkas uz to pusi. Ir jāsaprot, ka “bariņš draugu” nav četri džeki, kas aiziet pie groza pamētāt bumbu, jo laukumā ir jābūt vienpadsmit spēlētājiem no vienas komandas. Tātad, ja nevar savākt 22 cilvēkus, kas būtu gatavi trenēties, tad vispār tam nav jēgas.

foto: Rojs Maizītis
Kadri no "Riga Lions" treniņa.
Kadri no "Riga Lions" treniņa.

Pirmos treniņus organizējām Āgenskalna Valsts vācu ģimnāzijā un Uzvaras parkā. To darīja pieci labi draugi, visi vecumā no 15 līdz 16 gadiem, kuri katrs no malas piesaistīja citu sporta veida pārstāvjus, kā arī veica tryouts (atlasi); lai kā mēs gribētu vairāk spēlētāju, ir skaidri jāsaprot, ka šis sports nav domāts visiem. Lai spēlētu amerikāņu futbolu, tev jābūt vai nu ļoti ātram un izveicīgam, vai arī fiziski spēcīgam un attīstītam.
Kad bija nokomplektēts komandas “kodols”, parādījās arī treneris no Saldus puses. Tagad gan vairs nevaram sešpadsmitgadīgus puišus likt vienā grupā ar visiem, jo nu… ik pa laikam kāds džeks no komandas būs ārā. Vai nu ar paša spēkiem, vai ar citu palīdzību...

Pirms "Riga Lions" bija klubs, kas saucās "Riga Mad Dogs". Pirmsākumos eksistēja arī komanda no Saldus, taču laika gaitā izzuda, jo nespēja savākt pietiekami daudz spēlētāju. Taču ko darīt, kad apnīk spēlēt savā starpā? Tad jāvēršas pie kaimiņiem.

Pārbūves sezona

Vēsturiski lielākie "Riga Lions" konkurenti vienmēr bijuši igauņi. Igaunijā ir divas amerikāņu futbola komandas – "Tallinn Torm" un "Tartu Titans", taču par nopietnu komandu var saukt tikai titānus, ar kuriem tad ir bijusi vissīvākā mačošanās. Lietuva

foto: Rojs Maizītis
Kadri no "Riga Lions" treniņa.
Kadri no "Riga Lions" treniņa.

apgriezienus uzņēma aizvadītajā gadā, izveidojot komandu ar 40 spēlētājiem, turīgiem sponsoriem un atbalstītājiem.

Eiropā ir simtiem labu komandu, kas mērojas spēkiem Eiropas Amerikāņu futbola līgā (EFL). Rietumeiropā un Ziemeļeiropā klubu ir tik daudz, ka dažās valstīs tie spēlē pat trijās divīzijās. Baltijā šis ir jauns sporta veids, taču izaugsme notiek un tiek piesaistīti aizvien vairāk speciālistu, lai šo sportu padarītu kvalitatīvu, konkurētspējīgāku un vairāk uz meinstrīmu tēmētu. Kādēļ tas vēl nav iekļauts olimpiskajās spēlēs? Lielā mērā tāpēc, ka vairāk par vienu spēli nedēļā sportistam izturēt īsti nav iespējams. Tā paņem tik daudz spēka, ka organisms nespēj pienācīgi atjaunoties atkārtotai lielai slodzei.

Šīs sezonas laikā "Riga Lions" klubā norisinājusies restrukturizācija, piesaistot amerikāņu trenerus un jaunus spēlētājus. Pārbūves laikā sezona nav bijusi īpaši aktīva, taču nākamie mēneši tiks aiz-vadīti spēlēs ar Igaunijas un Lietuvas komandām. Par sevi manīt Baltkrievijas komandas, kuras ame-rikāņu futbola pasaulē rosās jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Pēc PSRS sabrukuma Minskas "Zubrs" savāca spējīgākos un labākos atlētus, ko varēja dabūt, un jau kopš 1991. gada demonstrē spēcīgu sniegumu. Daži no deviņdesmito gadu spēlētājiem vēl joprojām aktīvi iesaistās kluba dzīvē. Agrāk viņiem saspēli vadīja izbijis šķēpmetējs, līnijā stāvēja svarcēlāji, un, kad 140 kilogramu smags mužiks tev pilnā sparā nesas virsū, tad jābūt gatavam uz jebko.

Zvaigznes un svītras

Riga Lions ir cieša draudzība ar ASV vēstniecību Latvijā, kas iespēju robežās cenšas klubu atbalstīt. Protams, Amerikas Savienoto Valstu valdība nevar komandā nevar ieplūdināt finanses, kas ļautu klubam attīstīties, taču var palīdzēt piesaistīt speciālistus vai atrast inventāru.

foto: Rojs Maizītis
Kadri no "Riga Lions" treniņa.
Kadri no "Riga Lions" treniņa.

Klubam ik pa laikam sanāk arī uzspēlēt pret ASV karavīriem. Var just, ka lielākā daļa karavīru spēlējuši amerikāņu futbolu koledžā, arī visiem mūsu treneri, kas nāk no ASV, ir militāra pieredze. Bieži vien armija un futbols iet roku rokā, jo tiem ir kopējas iezīmes. Gan futbolisti, gan karavīri ir disciplinēti, saprot uzdevumu un cenšas to realizēt par katru cenu. Pat ja karavīrs bumbu rokās nav turējis divus gadus, tik un tā bez iesildīšanās to pārmetīs pāri visam laukumam.

Šeit nav ASV…

… kur sistēma ir tiktāl izveidota, ka jau vidusskolā meklēt potenciālos amerikāņu futbola spēlētājus. Mums nav arī konkrētu spēlētāju standartu, visu nosaka vēlēšanās spēlēt. Vieglākais spēlētājs var būt ap 70 kilogramiem smags, jo no viņa prasa spēju ātri skriet, savukārt būdīgākie var svērt pat 150 kilogramus.

foto: Rojs Maizītis
Kadri no "Riga Lions" treniņa.
Kadri no "Riga Lions" treniņa.

"Riga Lions" spēlē gan programmētāji, gan finansisti, gan celtnieki. Pēdējos mēnešus klubu pa-pildina ārvalstu studenti, īpaši vācieši, kuri spēlējuši amerikāņu futbolu savā dzimtenē un vēlas to darīt arī šeit. Ik pa laikam uzpeld arī pa kādam basketbolistam – ja proti bumbu turēt rokās un veikli kustēties, tad no basketbola uz amerikāņu futbolu var pārorientēties samērā viegli. Bez basketbolistiem sastopami arī parastā futbola (tā, ko amerikāņi sauc par soccer) spēlētāji; visvieglāk adaptēties ir vārtsargiem, kuri ir pieraduši ķert bumbu kritienā, kas amerikāņu futbolā ir būtiska spēles sastāvdaļa.

Var likties, ka amerikāņu futbolā varētu būt daudz bijušo regbistu. Patiesībā tā nav, jo abas spēles ir diezgan atšķirīgas. Lai gan regbiju spēlē bez “bruņām”, tomēr amerikāņu futbols ir vairāk sadursmes nekā kontakta sports. Skaidrs, ka regbija spēlētāji ļoti labi iederētos amerikāņu futbola komandā, taču noteikumi ir pavisam citi, kam grūti pielāgoties. Amerikāņu futbols ir ļoti taktiska un samērā lēna spēle, jo viss notiek pa izspēlēm. Šeit nav nepārtrauktas dinamikas kā citās komandu spēlēs, jo spēlētāji soli pa solim virzās uz vārtu pusi. Svarīga ir taktika un stratēģija. Viss ir pārdomāts, improvizācija notiek reti. Profesionāliem spēlētājiem jāapgūst 300 lappušu izspēļu variantu, bet arī tad kompetences griesti vēl nebūs sasniegti. Pat regbija un amerikāņu futbola bumbas nav līdzīgs, regbija bumba ir ovālāka un bez šuvēm.

foto: Rojs Maizītis
Kadri no "Riga Lions" treniņa.
Kadri no "Riga Lions" treniņa.

Rētas daiļo vīriešus

Amerikāņu futbols ir pilna kontakta sporta veids. Smadzeņu satricinājumu, ja neesi bijis pietiekami uzmanīgs, var dabūt viegli. Biežāk gan tiek traumēta nevis galva, bet ceļgali – atcerēsimies, ka Latvijā amerikāņu futbolu nespēlē profi, bet gan amatieri, tostarp biroja darbinieki, kuri reizēm grēko iesildīšanās ziņā. Tiek arī izsisti pleci, elkoņi un sastiepti cirkšņi.

Tagad klubs vēlas nodrošināt medicīnisko apdrošināšanu visiem spēlētājiem. Protams, traumas negadās katrā spēlē, taču visi justos drošāk, ja būtu apdrošināti. Treniņos mediķi nav nepiecie-šami, bet spēlēs viņi vienmēr ir klāt drošības apsvērumu dēļ.

foto: Rojs Maizītis
Kadri no "Riga Lions" treniņa.
Kadri no "Riga Lions" treniņa.

Cik tas maksā

Ja vēlies sākt nodarboties ar amerikāņu futbolu, tad jāsāk ar treniņu apmeklēšanu. Vislabākais un lētākais ekipējums meklējams dažādos ārzemju (īpaši ASV) interneta veikalos, taču "Riga Lions" jebkuru jauniņo nodrošina ar jau lietotu pagaidu ekipējumu. Tomēr ilgtermiņā vajadzēs investēt labākas kvalitātes aprīkojumā, jo – kā jau mēs zinām – drošība pirmajā vietā.
Spēlēm jāmeklē arī tiesneši. Bieži jāsamet nauda, lai segtu ārzemju tiesnešu pakalpojumus, ja nav pieejams kāds no ASV vēstniecības darbiniekiem.
    *Ķivere – 160–375 ASV dolāri.
    *Uzpleči un krūšu bruņas – 80–400 ASV dolāru.
    *Apavi 60–200 ASV dolāru.
    *Kāju un ceļgalu bruņas – 5–80 ASV dolāri.

Latviešu puiši stāsta par savu aizraušanos – amerikāņu futbolu

Kārlis Brauns, 23 gadi

foto: Publicitātes foto
Kārlis Brauns.
Kārlis Brauns.


Nodarbošanās. Nekustamo īpašumu aģents.
Kāpēc spēlē. Jo patīk – tas ir tieši tik vienkārši!
Sāpīgākais atgadījums. Esmu nospēlējis veselu spēli ar lauztu fibulas kaulu (lauztu kāju), jo ārsts pirms spēles teica, ka noteikti ir tikai sastiepts muskulis. Jāatzīst, ka nav nemaz tik sāpīgi, tikai grūti paskriet.

Viljams Timrots, 29 gadi

foto: Kārlis Briedis, briedisk.com
Viljams Timrots.
Viljams Timrots.


Nodarbošanās. Fotogrāfs, kameras operators, režisors.
Kāpēc spēlē. Komanda, stratēģija, risks, sacensība un iespēja cilvēka instinktīvajai un nedaudz dzīvnieciskajai pusei lauzties ārā. Protams, ka sports pats par sevi ir vienkārši laba nodarbe, un man saistošākais sporta veids liekas amerikāņu futbols.
Sāpīgākais atgadījums. Kaula plīsums plaukstā. Tas bija sāpīgi.

Kristaps Balodis, 26 gadi

foto: Publicitātes foto
Kristaps Balodis.
Kristaps Balodis.


Nodarbošanās. Iepirkumu speciālists.
Kāpēc spēlē. Bērnībā trenējos dažādos sporta veidos, taču katram sportam bija kāda nianse, kas traucēja koncentrēties tikai tam. Amerikāņu futbolā jau pirmajā reizē sajutos, ka esmu īstajā sportā, atbilstoši savām spējām, domu gājienam un uztverei par to, kādas emocijas un gandarījums ir jāizjūt sporta sacensībās. Amerikāņu futbolā ir daudz spēlētāju pozīciju, un katrai no tām ir nepieciešama mazliet cita domāšana, sagatavotība, fiziskās prasmes un dotības, tāpēc vienmēr cenšos uzsvērt, ka vietu uz laukuma sev var atrast ikviens, ja vien ir vēlme to darīt.
Sāpīgākais atgadījums. Potītes savainojumi. Tie man šķiet ļoti riebīgi un nepatīkami.

Elmārs Kehris, 27 gadi

foto: Publicitātes foto
Elmārs Kehris.
Elmārs Kehris.


Nodarbošanās. Finanšu analītiķis, ekonomists un sporta pasākumu konsultants.
Kāpēc spēlē. Daudzpusīgā taktika un stratēģija, kas jālieto, spēlējot futbolu, varētu būt galvenais iemesls, pēc tam seko plašais spēlētāju klāsts, kas palīdz satikt daudzas interesantas personības.
Sāpīgākais atgadījums. Esmu spēles laikā "atslēdzies". Tiesa, uz dažām sekundēm.

Slaveni futbolisti no Baltijas

1. Dick Butkus, lietuvietis. Spēlēja no 1965. līdz 1973. gadam "Chicago Bears" sastāvā. Tiek uzskatīts par tā laika visbīstamāko linebacker, īpaši agresīvās spēles dēļ. Viņš spēja veiksmīgi neitralizēt uzbrucējus aizsardzības zonā.

foto: Vida Press
Dick Butkus.
Dick Butkus.

2. Johnny Unitas, lietuvietis. Spēlēja no 1955. līdz 1973. gadam. Spēlējis vairākās komandās, izpelnījies iesauku “Zelta roka” un fiksējis neskaitāmus quarterback (ceturtdaļaizsarga jeb saspēles vadītāja) pozīcijas rekordus savas karjeras laikā. Bieži tiek dēvēts par vienu no visu laiku labākajiem NFL spēlētājiem.

foto: Vida Press
Johnny Unitas.
Johnny Unitas.

3. Markus Zuševics, latvietis. Patlaban ir brīvais aģents, spēlē kā uzbrucējs. Ievērojams ar sa-viem iespaidīgajiem parametriem – 1,96 metri un teju 140 kilogrami. Kādai komandai paveiksies, ja viņu iegūs.

foto: ekrānuzņēmums no video
Marks Zuševics.
Marks Zuševics.

4. Margus Hunt, igaunis. Patlaban spēlē "Indianapolis Colts" klubā aizsardzības pozīcijā. Viens no garākajiem NFL spēlētājiem (2,03 m), pateicoties tam, izpelnījies iesauku “Igauņu milzis”.

foto: Vida Press
Margus Hunt.
Margus Hunt.

"Riga Lions" šobrīd meklē jaunus spēlētājus. Vecumam, pieredzei un svaram nav nozīmes. Ja esi gatavs uz savas ādas izjust spēka paņēmienu un baudīt adrenalīnu gluži kā boksā, tad sazinies ar klubu viņu "Facebook" lapā.