Skandalozi neaizmirstamais Baznīcas gads: seksa skandāli, nozagtie ordeņi, Maskavas aģenti un citas provokācijas. TOP 10

Baznīcas gads iesākās ar kriminālu ziņu, ka Skaistkalnē nozagts Dievmātei bīskapa dāvātais Triju Zvaigžņu ordenis. Mūža nogalē sešu gadu un desmit mēnešu ilgu cietumsodu izpelnījies Rēzeknes Goda pilsonis, katoļu prieteris Pāvels Zeiļa, bet kādreizējais Latvijas lielākā katoļu dievnama – Rīgas svētā Alberta baznīcas draudzes mācītājs Krišjānis Dambergs ir apsūdzēts par seksuāla rakstura noziegumiem un tiesas spriedumu vēl tikai gaida. Luterāņu garīdzniecībai garām nav pagājis skandāls Mūzikas akadēmijā, kur vairākas studentes savus pasniedzējus apvainoja par seksuālu uzmākšanos. Lai arī nu jau bijušais akadēmijas rektors Guntars Prānis nebija figurants šajā lietā, viss noticis viņa vadītajā iestādē. Un Guntars Prānis ir pazīstams baznīcas mūziķis, par ko savas vārds bija sakāms arī garīdzniecībai. Daudzos neizpratni raisīja arī kādreizējā Latvijas-Lietuvas jezuīta sadaraudzības vadītāja Gintara Vitkus attiekšanās no priestera sutanas un došanās laulības ostā.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā aktualizējies jautājums par pareizticīgās baznīcas vietu un lomu Latvijā. Gada vidū parādījās baumas, ka Latvijas pareizticīgās baznīcas pārstāvji organizē mākslas priekšmetu izvešanu uz Krieviju. Savukārt kādreizējais Ogres katoļu draudzes mācītājs Konstantīns Bojārs pie Brīvības pieminekļa sludināja, ka Krievija ir neuzvarama valsts. Sabiedrībā joprojām aktuāla antivakseru tēma un šogad tā saistījās ar mesiānisko jūdaismu. Kristians Brekte joprojām ar saviem izgājieniem turpināja kacināt kristiešus. Savukārt luterāņu Baznīcā sākusies cīņa par arhibīskapa zizli.

1. Skaistkalnē nozog bīskapa Triju Zvaigžņu ordeni

Aizritējušais Baznīcas gads, kas iesākas ar pirmo Adventes svētdienu – 2023. gada 3. decembrī, sākās ar kriminālām ziņām no Lietuvas pierobežas - Skaistkalnes. Tur no otra populārākā (pēc Aglonas) katoļu svētceļnieku galamērķa Latvijā, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcas, nozaga Jelgavas diecēzes bīskapam Edvardam Pavlovskim 2020. gada novembrī pasniegto trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kas dievnamā uz altāra nostāvēja tikai pusotru nedēļu.

17. decembrī baznīcā ielauzās garnadži, kuri nozaga materiālās vērtības par kopējo summu ap 1000 eiro – vairākas Dievmātei veltītās dāvanas (votas), sudrablietas, naudu un Triju Zvaigžņu ordeni, kuru bīskaps tikai pagājušā gada 8. decembrī novēlēja Dievmātei un novietoja speciālā altārī. Jelgavas bīskaps pavēstīja, ka ir nolēmis Baznīcai un Dievam veltīt viņam piešķirto visaugstāko valsts apbalvojumu, kuru atstāja pie mazā altāra Skaistkalnes dievnamā, turpat, kur novietotas citu dievlūdzēju atstātās votas jeb pateicības zīmes par atbildētajām lūgšanām. Bīskaps sacīja, ka nejūtas nopelnījis šo apbalvojumu. Toties apbalvojums noteikti pienākas Jaunavai Marijai, pie kuras ar savām lūgšanām viņš gadu gaitā ir vērsies jau no agras bērnības.

Šā gada sākumā visur, kur Jauns.lv vērsās ar jautājumiem par nozagto ordeni, noslēpumaini klusēja, nesakot ne jā, ne nē, vai arī teicās neko nezinām par nozagto ordeni. Skaistkalnes katoļu draudzes prāvesta Andreja Mediņa sekretārs Rihards Cicens Jauns.lv toreiz teica: “Informēju, ka kriminālprocesa izmeklēšanas ietvaros šobrīd nekādu informāciju sniegt nevaram. Notiek intensīvs izmeklēšanas darbs.” Līdz šim nekas nav ziņots, ka policija ir noslēgusi izmeklēšanu par nozagto ordeni vai, ka tas būtu atrasts. Vietējie uzskata, ka zādzībā vainojami “zinātāji, nevis svešinieki.” Pagājušā gada nogalē Skaistkalnē esot bijusi novērojama liela garnadžu intensitāte; tika zagts viss, kas bija un nebija piesiets.

2. Cietumsodu piespriež Rēzeknes Goda pilsonim – katoļu mācītājam Pāvelam Zeiļam

Savulaik Rēzeknē pazīstamajam katoļu priesterim Pāvelam Zeiļam Rīgas pilsētas tiesa septembra beigās par seksuāla rakstura noziegumiem piesprieda sešus gadus un desmit mēnešus cietumsodu. Šobrīd 79 gadus vecais Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteris, kurš 2005. gadā ieguva pat Rēzeknes Goda pilsoņa nosaukumu, sodu saņēma par nodarījumiem, kurus veica 2017. un 2018. gadā. Jauns.lv jau rakstīja, ka sākotnēji krimināllietā tika apsūdzētas trīs personas - 1945., 1955. un 1958. gadā dzimuši vīrieši. 2019 . gadā kriminālprocess tika izbeigts pret vienu apsūdzēto - 1955. gadā dzimušo - viņa nāves dēļ.

Viens no apsūdzētajiem veica dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā, izmantojot nepilngadīgā cietušā uzticību un atkarību. Tas tika veikts 2017. gada martā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, norādīja prokuratūra. Savukārt laika periodā no 2017. gada beigām līdz 2018. gada augustam šī persona veica dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā, izmantojot vēl kāda cietušā bezpalīdzības stāvokli un uzticību; noziegums tika veikts pret garīgi slimu jaunieti, kurš tolaik vēl nebija sasniedzis pilngadību.

Pāvela Zeiļas lietu sāka izskatīt pirms četriem gadiem:

Latvijas Televīzija vēstīja, ka viens no cietušajiem, kurš tagad sasniedzis pilngadību, uzaudzis bērnunamu sistēmā, teju visu savu mūžu pavadot bērnunamos un pansionātos. Viņam ir konstatēta garīga atpalicība, bet rīcībspēja nav atņemta, tādēļ viņš dienas laikā drīkstējis brīvi atstāt pansionāta teritoriju, lai dotos savās darīšanās. Tieši šādā veidā puisis Rīgas autoostā iepazinies ar saviem pāridarītājiem - diviem padzīvojušiem vīriešiem virs 60 gadu vecuma. Puisis uz Latgali vests ar vilcienu. Vīrietis ticis fiziski iespaidots, kā arī viņam tikusi maksāta nauda - kādreiz viņam samaksāti pieci eiro, citkārt viņš saņēmis cigaretes.

Pēc visa spriežot, Pāvels Zeiļa iesniedzis apelāciju un lietu turpinās izskatīt augstākstāvošā instancē. Vairākus mēnešus pēc notiesājošā sprieduma pasludināšanas katoļu Baznīcas internetā pieejamajā garīdznieku sarakstā minēts, ka pensionējušamies garīdznieks Pāvels Zeiļa pašlaik kalpo Viļānu klosterī. Tā kā mācītājs, kurš izmeklēšanas laikā aiz restēm atradās salīdzinoši neilgu laiku, jo tika atbrīvots pret drošības naudu, šobrīd savas dienas vada nevis cietuma kamerā, bet gan mūka cellē.

3. Izvirtības Rīgas Alberta baznīcā

Otrs pēdējā laika skaļākais seksa skandāls Latvijas katoļu Baznīcā, kuru arī joprojām iztiesā, saistās ar bijušo Rīgas svētā Alberta draudzes prāvestu Krišjāni Dambergu par bērna seksuālu izmantošanu baznīcas telpās. Bijušais prāvests apsūdzēts par nolūku apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar mazgadīgu bērnu. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai prāvests pēc novadīta dievkalpojuma, izmantojot to, ka atradās divatā ar cietušo un neviens netraucēja viņa prettiesisko darbību veikšanu, kā arī izmantojot cietušā uzticēšanos viņam kā draudzes prāvestam un cietušā bezpalīdzības stāvokli, proti, apstākli, ka viņš sava mazgadīgā vecuma dēļ neapzinās ar viņu veikto darbību patieso raksturu un nespēj nodrošināt sev aizsardzību, veica seksuāla rakstura darbības. Apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētā nozieguma izdarīšanā neatzīst. Nākamā tiesas sēde Rīgas pilsētas tiesā paredzēta nākammēnes - 20. janvārī, kad liecības sniegs pats Krišjānis Dambergs.

Katoļu baznīca šokēta par priestera Krišjāņa Damberga aizturēšanu:

Sākotnējā izmeklēšanā tika saņemtas vairākas liecības, kas norādījušas uz atkārtotām seksuālām darbībām un nepiemērotu uzvedību no priesteru puses. Šajā procesā ir bijušas daudzas pretrunas un pieņēmumi par baznīcas iekšējo aizsardzību, kas varētu būt kavējusi patiesības noskaidrošanu. Katoļu Baznīcas garīdznieku sarakstā minēts, ka pašlaik Krišjānis Dambergs ir Mazāko brāļu kapucīnu ordeņa brālis, bet aktīvi nekalpo nevienā Latvijas draudzē vai baznīcas institūcijā. Prokuratūra Krišjāņa Damberga krimināllietu tiesai nodeva 2023. gada septembrī.

4. Luterāņu garīdzniecība iesaistās Mūzikas akadēmijas seksa skandālā

Seksa skandāls šopavasar izvērtās arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA), kad septiņas studentes cēla prasības par Mūzikas akadēmijas pasniedzēju nepieņemamu uzvedību. JVLMA par iespējamu seksuālu uzmākšanos studentēm atstādināja divus pasniedzējus – Mūzikas tehnoloģijas katedras vadītāju Rolandu Kronlaku un Senās mūzikas katedras vadītāju Māri Kupču. Tāpat JVLMA padome marta vidū izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja viņu atkāpties no amata, bet mēnesi vēlāk Guntars Prānis paziņoja par atkāpšanos no rektora amata. 

Seksuālās uzmākšanās skandālā iesaistītās Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis ir arī pazīstams Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) mūziķis un dievnamos skan viņa komponētās dziesmas (luterāņu Dziesmu grāmatā, piemēram, atrodamas pāris viņa komponētās dziesmas – „Kungs, apžēlojies” un „Kristus, Glābējs un Kungs”). Līdz ar to par Mūzikas akadēmijā notikušo savs vārds bija sakāms garīdzniecībai, kuras viedokļi bija diametrāli pretēji.

Liepājas svētās Annas draudzes mācītājs Jānis Bitāns, aizstāvot Guntaru Prāni, rakstīja: „Kad fakti un būtība ēnā, kad risinātāja un risinājuma vietā ATLAIST! Kad publikāciju un raidījuma „tiesa” izspriesta pirms policijas konstatējumiem, kad vainīgāks par sekskārīgu veci izrādās par savu darbu un mācību iestādi degošs Rektors! Un vēl, ņemot vērā gavēņa laiku, incanti (interesanti) redzēt, kā un caur ko mošķi dīdās... Guntar, lai mīksta sirds un bieza āda šajā laikā! Ar tevi IR daudzi un es arī!” Guntaru Prāni uzmundrināja arī Jaunpils, Džūkstes, Lestenes, Dzirciema un Pūres draudžu mācītājs Jānis Saulīte: „Izturi!” Savukārt ar baznīcu saistītais psihoterapeits Gatis Līdums teica: „Guntars ir mans draugs vairāk kā 20 gadus. Atļaušos teikt, ka pazīstu viņu kā “raibu suni.” Godprātīgāku un taisnīgāku cilvēku būtu jāmeklē ar prožektoriem saulainā dienā. Laimīga tā studentu saime, kam iedalīts tāds virsaitis.”

Bet cietuma kapelāne, teoloģe Rudīte Losāne pauda: „Vienmēr esmu cienījusi Guntaru Prāni. Tiešām savā jomā zinošs un inteliģents cilvēks. Bet kā varēja notikt tā, ka viņš nav risinājis Latvijas Mūzikas akadēmijā šo gadiem ilgo seksuālās uzmākšanās problēmu?” Rudītei Losānei piekrita arī Valmieras iecirkņa vikārs Raitis Jākobons: „Pazīstu Guntaru. Kopā esam bijuši vairākās Gregoriānikas nedēļās Āraišos. Tomēr domāju, ka labāk un pareizāk būtu atkāpties no rektora amata, jo ir reizes, kad ir jāparāda spēja uzņemties atbildību, it īpaši, ja ir bijis jau zināms, kādas lietas notiek arī Mūzikas akadēmijā.”

5. Geju nīdēju akcijā katoļu prāvests no Ogres slavina Krieviju

Šovasar pie Brīvības pieminekļa Rīgā noritēja pret LGBT (lesbiešu, geju, biseksuālu un transpersonu) kopienu vērsta akcija, kuru rīkoja saujiņa labi zināmu „protestētāju” aktīvistu. Tur bija pieaicināts arī bijušais katoļu prāvests no Ogres (tagad - pensionārs) Konstantīns Bojārs, kurš iepriekš biedrojies arī ar Tatjanas Ždanokas partijas aktīvistiem. Savā uzrunā viņš daudzināja Krieviju kā neuzvaramu valsti. Sociālajos tīklos nonāca vien šī pasākuma atbalsis – daži video, kuros uztverama akcijas gaita. Tās rīkotājs – Romeks Sorokins – aktīvists, kurš regulāri galvaspilsētā ar skarbiem plakātiem un varavīksnes karoga mīdīšanu pauž savu attieksmi pret LGBT sabiedrību.

Kādā no videoklipiem ir redzams vecs, ratiņkrēslā sēdošs, katoļu sutanā tērpies vīrs. “Viens otrs nepārtraukti runā – kad mēs Krieviju sakausim. Krievija ir neuzvarama valsts! Viņu nav iespējams sakaut,” teologam cienīgā, brangā balsī mikrofonā sacīja bijušais Ogres katoļu draudzes prāvests. Zīmīgi, ka iepriekš viņš bija manīts arī prokrieviskās partijas “Latvijas krievu savienība” (LKS) pasākumos un ticis arī citēts šī politiskā spēka interneta vietnē, vēl 2022. aprīlī aicinot “izbeigt naida kurināšanu Latvijā”. Pērn viņš uzstājās LKS rīkotajā sapulcē Esplanādē. No attāluma ar neapbruņotu aci šis pasākums izskatījās pēc marša par godu Komunistiskajai partijai – sanākušie plivināja sarkanus karogus, balonus un plakātus.

Pats Bojārs, saskaņā ar publiski pieejamajiem datiem, 1969. gadā ir beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un drīz vien sāka strādāt PSRS iekšlietu struktūrās - sākumā kā operatīvais pilnvarotais, bet tad - kā vecākais inspektors kriminālmeklēšanā. No 1990. gada līdz atvaļināšanai no dienesta strādājis par nelikumīgi represēto pilsoņu reabilitācijas galveno speciālistu. Tad 1994. gadā Konstantīns Bojārs no civilā darba atgriezies baznīcā un turpinājis priestera gaitas. Vēl 2019. gada 29. augustā Ogres katoļu draudze sveica savu kādreizējo prāvestu 87. gadu dzimšanas dienā. Apsveikt prāvestu ieradās Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš un Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kā arī draudzes cilvēki un uzticamie kalpotāji, vēsta Daugavpils Universitātes avots “Latgales dati”.

Latvijas Romas katoļu Baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča pārstāvis saziņai ar medijiem, Baldones un Salaspils draudžu prāvests, teoloģijas doktors Ilmārs Tolstovs Jauns.lv norādīja, ka pašreiz Konstantīns Bojārs ir pensionārs un nekādus amatus Baznīcā neieņem: „Viņš ir privātpersona.” Un viņa publiskie izteikumi nav adekvāti, tie saistīti ar viņa lielo vecumu (92 gadi). Viņš pieļāva, ka viņa Kremlim labvēlīgie izteikumi varētu būt saistīti arī ar to, ka viņš savulaik strādājis PSRS iekšlietu struktūrās. Pašlaik viņa vienīgā saistība ar draudzi ir tikai tā, ka viņš savas vecumdienas pavada draudzes mājā, jau vismaz kādus septiņus gadus viņš nepilda garīdznieka pienākumus.

6. Jezuīts atkāpjas no amata, jo precēs sievieti

Šis Baznīcas gads noslēdzās ar viena no kādreizējā Lietuvas un Latvijas galvenā jezuīta, priestera Gintara Vitkus paziņojumu, ka viņš atkāpjas no priestera amata un celibāta solījuma, jo nolēmis laulāties ar mīļoti sievieti. Par to bijušais Lietuvas un Latvijas jezuītu sadraudzības priekšnieks Gintars Vitkus paziņoja sociālajos tīklos: „Dārgie draugi, pēc vairāku mēnešu klusēšanas vēlos izskaidrot savu pašreizējo situāciju. Es aizeju no Jēzus sadraudzības un priesterības. Šīs atkāpšanās iemesls ir mans lēmums dzīvot laulībā ar mīļoto sievieti. Es atkāpjos, sirdī sajūtot dziļu pateicību par gadiem, kuros, pēc jaunībā  pieredzētās garīgās apgaismības un atbildot uz saņemto aicinājumu, kalpoju Dievam un cilvēkiem kā jezuītu priesteris. Tajā laikā piedzīvotā mīlestības pārpilnība Dieva tuvumā mani aicināja lielā devībā atbildēt un neaprobežoties tikai ar pieciem gadiem ārsta darbā. Dodot celibāta solījumus un vēlāk vairākkārt tos atjaunojot, es patiesi izlēmu visu savu dzīvi saistīt ar Jēzus sadraudzību. To darīju no sirds, veltot visus savus spēkus Evaņģēlija ideālu īstenošanai Lietuvas sabiedrībā, kura devās pa brīvības ceļu. Dievs vienmēr ir bijis dāsns pret mani un beidzot mani apveltījis ar mīlestību pret sievieti, kura man palīdz vēl dziļāk izprast savu cilvēcību, vēl dāsnāk atvērties dzīvei un tiekties uz piepildījumu. Tas arī noteica manu lēmumu lūgt, lai tieku atbrīvots no mūka solījumiem un sakramentālās celibātās priesterības. Viens no Sv. Ignācija garīguma principiem - Magis (vairāk), aicina arvien dziļāk atvērties mīlestībai un meklēt veidus, kā labāk kalpot Dievam un cilvēkiem. Es vēlos sekot šim principam arī nākotnē.”

Kaut arī Gintara Vitkus lielākā kalpošanas daļa pagāja Lietuvā, viņš ir cieši saistītas ar Latviju. 2014. gadā Lietuvas–Latvijas jezuītu province iegādājās māju Rīgā, Bieriņos, kur tika atvērta jezuītu rezidence. Gintars Vitkus no Lietuvas uz Rīgas kopienu tika nosūtīts 2019. gadā. 

7. Mesiāniskais jūdaisms nogalina četrgadīgu zēnu

16. septembrī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas intensīvajā terapijā mira četrus gadus vecs puisēns no Vidzemes, Bērzaunes pagasta Madonas novadā, kurš bija saslimis ar difteriju. Neviens no saslimušās ģimenes četriem bērniem nebija vakcinēts. Latvijas Televīzijas raidījumam „Panorāma” mirušā zēna tēvs Lauris pastāstīja, ka viens ir divi galvenie iemesliem, kāpēc bērni nebija vakcinēti – vecākus uztraucot to sastāvs un to darīt liedzot arī reliģiskā pārliecība. Ģimenē praktizējot mesiānisko jūdaismu. Šis gadījums tad arī plašāku sabiedrību ieinteresēja, kas tad īsti tas mesiāniskais jūdaisms ir.

Kāpēc bērni nebija vakcinēti pret difteriju:

Ebreji, kas praktizē jūdaismu, Jēzu neuzskata par Dievu. Savukārt mesiāniskais jūdaisms atzīst Jēzu kā mesiju – Dieva izraudzīto valdnieku, bet vienlaikus piekopj visas jūdaismam raksturīgās tradīcijas. Šī konfesija radusies nesen – vien pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados kā maza ebreju kristiešu kustība ASV. Mesiānisko jūdaismu uzskata par sinkrētisku reliģijas formu, proti, tajā tiek savītas kristietības un jūdaisma ticējumi un paražas. Paši jūdi šo reliģiju neatzīst un uzskata, ka tā ir piederīga kristietības atzaram un to pat pielīdzina sektai. Arī tradicionālā kristietība šo reliģiju neatzīst kā tai piederīgu.

Ne kristietība, ne jūdaisms vakcīnas neaizliedz (izņemot to radikālos novirzienus) un idejiski arī šo abu reliģiju savienojumam vajadzētu atbalstīt tradicionālo medicīnu. Taču tā gluži nav. Šādu īpatnību izgaismo kāda neparasta tiesvedība, kura norisinājusies ASV koronavīrusa pandēmijas laikā. 2021. gada vasarā kāds Ņūdžersijas veselības aprūpes iestādes darbinieks Kenja Loutons cēla apsūdzību tiesā, jo darba vieta pieprasījusi obligātu vakcināciju pret vīrusu Covid-19. Vīrieša advokāts skaidroja, ka „Loutona kungs ir ārkārtīgi dievbijīgs, praktizējošs mesiāniskais ebrejs. Viņš tic, ka Svētais Gars mīt viņa ķermenī un, ka vakcīnas uzņemšana to aizvainos vai kā citādi kaitēs Svētajam Garam.” 

8. Kristiana Brektes antikristīgās provokācijas

Jau pierasts, ka provokatīvais Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Kristians Brekte sadusmo kristiešus ar saviem mākslas darbiem. Šogad viņš atkal vairākkārt izpelnījies kristiešu nosodījumu gan ar saviem darbiem, gan perperformencēm. Februārī viņš saņēma nepatīkamu ziņu no Rīgas svētā Pētera baznīcas, kurā saimnieko vācu luterāņu draudze, kura ik pa laikam savas telpas atvēl dažādām mākslas izstādēm. Mākslinieks no saviem kolēģiem saņēma ziņu: „Klau, mums ir problēma – baznīca ieraudzīja tavu darbu un pateica, ka to nav ļauts izstādīt baznīcā. Drausmīgi stulba situācija, bet viņu nostāja ir kategoriska.” Kristiana Brektes kolēģi piedāvāja šo sāpi kompensēt ar to, ka darbs tiks izstādīts Mākslas akadēmijā un informēja, ka Kristians Brekte varot izstādei piedāvāt arī citu - visticamāk, ne tik ellišķīgu.

Kristiana Brektes Lieldienu receptes:

Tomēr mākslas profesors turpina „ellišķīgos darbus”. Viņam patīk iejusties dēmoniskos tēlos, imitēt asinis un valkāt šaušalīgas maskas, kā arī ik pa laikam pārsteigt sabiedrību ar izaicinošiem paziņojumiem. Piemēram, stāstot par savu līgavu, viņš mīļoto nodēvējis par raganu. Savukārt šī gada Lieldienu laikā viņš sociālajos tīklos asu reakciju izraisīja, publicējot video, kurā demonstrēja dažāda veida recepšu pagatavošanu, koncentrējoties uz Lieldienu tematiku. Šādu saturu metās kritizēt virkne politiķu un aktīvistu, no kuriem daļa apgalvoja, ka nevar klusēt kristīgās pārliecības dēļ. Pats mākslinieks uz to atbildēja: „Vai Jēzus būtu par augstprātīgu, lai palīdzētu man griezt sīpolus?”

Starp mākslinieka kritiķēm bija arī dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča, kura uzsvēra: „Lieldienas ir Latvijas oficiālie svētki. Brekte, reklamējot savu recepti, izmanto kristīgo simboliku, necienīgi aizskar kristiešu jūtas. Es esmu par reliģijas brīvību, bet pasniedzējs/profesors/amatpersona Brekte atklāti ņirgājas, publicējot šo video tieši Lieldienu laikā.”

9. Pareizticīgā baznīca izved kultūras vērtības?

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā problēmas sagādā Latvijā darbojošamies pareizticīgā baznīca, kura kanoniski joprojām pakļauta Maskavas patriarhātam, kaut arī formāli „pēc papīriem” tā it kā sevi pasludinājusi par juridiski neatkarīgu. Pērnvasar pēc tam, kad Latvijas Televīzijā pārraidītajā pareizticīgo dievkalpojumā no Valgundes klostera Jelgavas novadā izskanēja lūgšana par Maskavas „asiņaino” patriarhu Kirilu, LTV pārtrauca translēt pareizticīgo dievkalpojumus. Tas nu savā ziņā galvassāpes sagādājis luterāņiem, katoļiem un baptistiem, kuriem nu jāaizpilda „brīvā niša”: rindas kārtībā nu vairs šīm konfesijām ik pa laikam raidlaiks tiek piešķirts nevis vienu, bet divas reizes mēnesī.

Jūlijā presē parādījās ziņas, ka mākslas un seno priekšmetu restauratoru aprindās raisījušās bažas par to, ka uz Krieviju ir izvests liels daudzums Latvijas pareizticīgās baznīcas vērtīgo priekšmetu, kam ir mākslas vērtību statuss. Tas varētu būt noticis šā gada pavasarī vai agrāk. Tomēr tās pagaidām ir tikai neapstiprinātas runas. Pēc neoficiālas informācijas, šā gada martā-aprīlī Latvijas pareizticīgās baznīcas pārstāvji esot rekrutējuši restauratorus vērtslietu un mākslas priekšmetu iepakošanai, lai tos varētu transportēt ārpus Latvijas robežām. Ne Kultūras, ne Iekšlietu ministrijas teicās par to neko nezinām.

10. Izvēlas jaunos luterāņu arhibīskapa kandidātus

Pērn decembrī pēc mazliet vairāk nekā 30 Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) galvgalī pavadītiem gadiem par došanos pensijā paziņoja arhibīskaps Jānis Vanags un septembrī LELB Kapituls atklāja to četru pretendentu vārdus, kuri nākamā gada augustā cīnīsies par LELB arhibīskapa zizli. Tie būs Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Rinalds Grants, Piltenes iecirkņa prāvests Kārlis Irbe, Rīgas vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis.

Visi četri Kapitula  izvirzītie kandidāti bija Jāņa Vanaga konservatīvās līnijas piekritēji, mācītāja amatā ordinēti šajā gadsimtā un garīdznieka amatā nav piedzīvojuši laiku Baznīcā pirms 1993. gada, kad tajā valdīja daudz liberālāka gaisotne un tajā, piemēram, nebija aizliegums par garīdzniecēm kļūt sievietēm. Pēdējā trīsdesmitgade LELB bijusi lielu satricinājumu periods – no liberālisma apvītas organizācijas tā pārvērtusies par konservatīvisma klinti, no “tautas baznīcas” tā pārtapusi par salīdzinoši nelielu kopienu, kurā oficiāli apvienojušies mazāk cilvēku nekā drūmajos “attīstītā sociālisma” gados, to pavadījuši arī neskaitāmi finansiāli skandāli saistībā ar nekustamo īpašumu izpārdošanu. Decembra sākumā no četriem izvirzītiem kandidātiem tika atsijāta puse - un nu paziņots, ka par LELB arhibīskapa zizli cīnīsies Rinalds Grants un Dzintars Laugalis.