Uzmākšanās skandālu Mūzikas akadēmijā komentē luterāņu garīdzniecība: viedokļi krasi atšķirīgi
Seksuālās uzmākšanās skandālā iesaistītās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis ir arī pazīstams Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) mūziķis un dievnamos joprojām skan viņa komponētās dziesmas. Līdz ar to par Mūzikas akadēmijā notikušo savs vārds sakāms garīdzniecībai, kuras viedokļi ir diametrāli pretēji.
Skandālā ierautās akadēmijas rektors Guntars Prānis ir ne tikai mūziķis un pasniedzējs, bet arī ticīgs cilvēks, kurš pirms kļūšanas par augstskolas rektoru bija arī nozīmīga persona LELB. Viņš, piemēram, bijis arhibīskapa Jāņa Vanaga rezidences - Rīgas Doma mūzikas direktors un rīkojis Gregorikas nedēļas. Tādēļ arī Mūzikas akadēmijā izvērtušamies skandāls atbalsojas baznīcas vidē.
„Degošais Rektors”
Vēl studiju laikā, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, nākamais rektors trīs mēnešus dzīvojis benediktīniešu klosterī, kur apjautis, ka psalmu dziedājumi nav tikai muzikāla vērtība, bet arī ceļš tuvāk Dievam. Arī luterāņu dziesmu grāmatā atrodamas pāris viņa komponētās dziesmas – „Kungs, apžēlojies” un „Kristus, Glābējs un Kungs”.
Tā kā viņš ir labi pazīstams luteriskajā vidē, par nobriedušo skandālu sociālajos tīklos izteikušies arī luterāņu garīdznieki. Liepājas svētās Annas draudzes mācītājs Jānis Bitāns, aizstāvot Guntaru Prāni, raksta:
„Kad fakti un būtība ēnā, kad risinātāja un risinājuma vietā ATLAIST!
Kad publikāciju un raidījuma „tiesa” izspriesta pirms policijas konstatējumiem, kad vainīgāks par sekskārīgu veci izrādās par savu darbu un mācību iestādi degošs Rektors!
Un vēl, ņemot vērā gavēņa laiku, incanti (interesanti) redzēt, kā un caur ko mošķi dīdās...
Guntar, lai mīksta sirds un bieza āda šajā laikā! Ar tevi IR daudzi un es arī!”
Noslēgumā Liepājas mācītājs jautā: „Kāpēc jānoceļ rektors, kas apņēmies izskaust nepieņemamu rīcību?”
Guntaru Prāni uzmundrina arī Jaunpils, Džūkstes, Lestenes, Dzirciema un Pūres draudzēs mācītājs Jānis Saulīte: „Izturi!”
Savukārt ar baznīcu saistītais psihoterapeits Gatis Līdums teic: „Guntars ir mans draugs vairāk kā 20 gadus. Atļaušos teikt, ka pazīstu viņu kā “raibu suni.” Godprātīgāku un taisnīgāku cilvēku būtu jāmeklē ar prožektoriem saulainā dienā. Laimīga tā studentu saime, kam iedalīts tāds virsaitis.”
Guntaram Prānim jāuzņemas atbildība!
Bet cietuma kapelāne, teoloģe Rudīte Losāne pauž: „Vienmēr esmu cienījusi Guntaru Prāni. Tiešām savā jomā zinošs un inteliģents cilvēks. Bet kā varēja notikt tā, ka viņš nav risinājis Latvijas Mūzikas akadēmijā šo gadiem ilgo seksuālās uzmākšanās problēmu?
Ja ieskatās viņa profesionālajās gaitās, tad redzams, ka kopš 2014. gada Guntars Prānis ir bijis augstskolas Senāta priekšsēdētājs un no 2011. gada Ētikas komisijas priekšsēdētājs līdz ievēlēšanai rektora amatā. Pie kam Guntars ir kristietis un ilgus gadus bijis nozīmīga persona Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā. No 2001. līdz 2017. gadam viņš bija mūzikas direktors Rīgas Domā - arhibīskapa Jāņa Vanaga galvenajā rezidencē. Skaidrs, ka šādā amatā var atrasties baznīcai un arhibīskapam lojāls cilvēks. (..)
Visi šie fakti liek domāt, ka, iespējams, nerisinātie, nu jau samilzušie notikumi Mūzikas akadēmijā pret studentēm ir rektora nespēja tos risināt, nevis nezināšana.
Nevienam nav sveša LELB mācītāju, vadošo darbinieku un arī daudzu draudžu locekļu gadiem ilgā attieksme pret sievietes vietu baznīcā, kas manifestējās 2016. gada 3. jūnija sinodē, kad aizliedza sievietēm kļūt par mācītājām. Arī nostājā pret Stambulas konvencijas ratifikāciju baznīcas bija visaktīvākās. Daudziem varbūt šķiet, ka baznīcās valdošā ideoloģija ir sabiedrībai margināla, un nevietā ir šo notikumu saistīšana kopā. Taču tā tas nav.
Tā ir vesela hierarhiska sistēma ar totalitārisma iezīmēm, kas veido un ietekmē cilvēku prātus ilgtermiņā. It sevišķi to prātus, kuri šajā reliģiskajā sistēmā ir vistuvāk hierarhijas virsotnei. Ja arī cilvēks savā dziļākajā būtībā nepiekrīt, viņam nav ne drosmes, ne spēka paust pretēju viedokli, nerunājot nemaz par sacelšanos. Un tā problēma paliek nerisināta. Arī sirdī godīgs cilvēks šādos apstākļos kļūst infantils. No sirds novēlu Guntaram Prānim beidzot saņemties, nelaipot, uzņemties atbildību, aizstāvēt šo studenšu godu un, esmu droša, ka viņš atkal būs mīlēts un cienīts visā sabiedrībā, ne tikai savu atbalstītāju lokā.”
Rudītes Losānei piekrīt arī Valmieras iecirkņa vikārs Raitis Jākobons: „Pazīstu Guntaru. Kopā esam bijuši vairākās Gregoriānikas nedēļās Āraišos. Tomēr domāju, ka labāk un pareizāk būtu atkāpties no rektora amata, jo ir reizes, kad ir jāparāda spēja uzņemties atbildību, it īpaši, ja ir bijis jau zināms, kādas lietas notiek arī Mūzikas akadēmijā.”
Jauns.lv jau rakstīja, ka 8. marta Latvijas Televīzijas raidījuma „Kultūršoks” rīcībā nonāca septiņu Mūzikas akadēmijas studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos. Pēcāk liecību par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos studentēm skaits palielinājās
Akadēmijas rektors Guntars Prānis pēc izvirzītajiem pārmetumiem par bezdarbību un nespēju risināt situāciju no sava amata neplāno atkāpties, jo redz veidu, kā situāciju vērst par labu.
