Tas nav adekvāti: katoļu bīskapi par kādreizējā Ogres prāvesta prokremlisko runu pie Brīvības pieminekļa

Pagājušās nedēļas nogalē pie Brīvības pieminekļa notika mazskaitlīga kreisi noskaņotā radikālā aktīvista Romeka Sorokina rīkotā akcija pret LGTB (lesbiešu, geju, biseksuālu, transpersonu) "propagandu”. Tajā uzstājās vairāki runātāji, tostarp arī kādreizējais Ogres un Ikšķiles draudžu prāvests Konstantīns Bojārs, kurš, atvirzoties no tēmas par netradicionālajām seksuālām attiecībām, arī pauda rašistiskus apgalvojumus. Viņš nosodot tos, kuri "mēģina sakaut Krieviju”, teica: "Krievija ir neuzvaram valsts. viņu nav iespējams sakaut!" Vienlaikus viņš arī lielīja Baltkrieviju kā valsti, kura atjaunojusi kristietību un nosargājusi katolicismu.

Latvijas Romas katoļu Baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča pārstāvis saziņai ar medijiem, Baldones un Salaspils draudžu prāvests, teoloģijas doktors Ilmārs Tolstovs Jauns.lv norādīja, ka pašreiz Konstantīns Bojārs ir pensionārs un nekādus amatus Baznīcā neieņem: "Viņš ir privātpersona." Un viņa publiskie izteikumi nav adekvāti, tie saistīti ar viņa lielo vecumu. Viņš pieļāva, ka viņa Kremlim labvēlīgie izteikumi varētu būt saistīti arī ar to, ka viņš savulaik strādājis PSRS iekšlietu struktūrās. Pašlaik viņa vienīgā saistība ar draudzi ir tikai tā, ka viņš savas vecumdienas pavada draudzes mājā, jau vismaz kādus septiņus gadus viņš nepilda garīdznieka pienākumus. Te gan jāpiebilst, ka Ogres svētā Meinarda draudzes profilā sociālajā tīklā "Facebook” joprojām redzamā vietā ir informācija, ka "draudzē kalpo priesteris Konstantīns Bojārs.” Kādreizējā Ogres draudzes prāvesta veselības problēmas raisa bažas. Tādēļ Baznīca iecerējusi parūpēties, lai viņam tiktu veikta psihiatriskā ekspertīze un viņam tiktu nodrošināta attiecīga aprūpe vai ārstēšana - zāļu (medikamentu) terapija vai viņš tiktu ievietots pansionātā, teica Ilmārs Tolstovs.

Jelgavas Romas katoļu Baznīcas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis Jauns.lv teica: “Negribu sākt diskusiju par priesteri Bojāru, jo viņš nav manas diecēzes priesteris un, cik zinu, ir atbrīvots no visiem garīdznieka pienākumiem, sasniedzis lielu vecumu. Neesmu dzirdējis viņa uzrunu, tāpēc atturēšos no komentāriem. Pats personīgi norobežojos no tādiem viņa apgalvojumiem, ja tie ir notikuši. Baznīcas oficiālo nostāju šinī jautājumā ir vairākkārt izteicis Latvijas katoļu Baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, un es personīgi tam piekrītu. Ir nožēlojami, ka kāda partija savu ideju bīdīšanai izmanto tādus vecus un fiziski nespēcīgus cilvēkus. Tas tik liecina par to, ka nekā nopietnāka viņiem nav.”

Te jāatgādina Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča savulaik sniegtā atbilde uz jautājumu, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins saņems Dieva sodu par Ukrainā izdarītajām zvērībām: "Ja nenožēlos grēkus, tad noteikti saņems." Jau pērn Rīgas metropolīts aicināja lūgties ne tikai par savām problēmām, bet arī par Krievijas atjēgšanos no kara neprāta. Savukārt Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins atturējās komentēt 92 gadus vecā Konstantīna Bojāra teikto pie Brīvības pieminekļa, vien norādot, ka tas ir tikai Konstantīna Bojāra "personiskais viedoklis”.

Bet Valsts drošības dienests (VDD) Jauns.lv apstiprināja, ka Konstantīna Bojāra personība dienestam ir zināma: "VDD vērtējumā personas nesenie publiskie izteikumi atbilst tradicionālajiem Kremļa propagandas vēstījumiem. Šādi izteikumi neveicina Latvijas sabiedrības saliedētību un ir pretrunā gan Latvijas nacionālās drošības interesēm, gan visas Rietumvalstu demokrātiskās sabiedrības paustajam atbalstam kara skartajai Ukrainai. Vienlaikus, izvērtējot personas izteikumus, tajos nav saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs.”

Konstantīnu Bojāru par katoļu garīdznieku ordineēja 1958. gadā un viņš ar pārtraukumiem ir kalpojis Baznīcā. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados novērsies no Baznīcas, beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un drīz vien sācis strādāt PSRS iekšlietu struktūrās - sākumā kā operatīvais pilnvarotais, bet tad - kā vecākais inspektors kriminālmeklēšanā. No 1990. gada līdz atvaļināšanai no dienesta viņš jau atjaunotajā Latvijā strādājis par nelikumīgi represēto pilsoņu reabilitācijas galveno speciālistu, liecina Daugavpils Universitātes vietne "Latgales dati”. 1994. gadā Konstantīns Bojārs no civilā darba atgriezās baznīcā un turpināja priestera gaitas, kļūdams par Ogres katoļu mācītāju. Vienlaikus viņš arī kļuva par Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības (LKS) apoloģētu un krievu skolu aizstāvi. Garīdznieks ik pa brīdim prokrieviskās partijas pasākumos un ticis arī citēts šī politiskā spēka interneta vietnē. Vēl 2022. gada pavasarī viņš aicināja "izbeigt naida kurināšanu Latvijā, bet pērn uzstājās 1. maijā LKS rīkotajā sapulcē Esplanādē. No attāluma ar neapbruņotu aci šis pasākums varēja izskatījies pēc marša par godu Komunistiskajai partijai - sanākušie plivināja sarkanus karogus, balonus un plakātus. Starp uzrunām bija noklausāma arī Konstantīna Bojāra runa. Todien LKS pauda arī virkni absurdu prasību, piemēram, ierakstīt 9. maiju kalendārā kā piemiņas dienu. Tika arī prasīts nesarežģīt un neapgrūtināt Krievijas pilsoņu iebraukšanu Latvijā, kā arī pieņemt atpakaļ darbā valsts valodu nezinošus, iemācīties negribošus/nespējošus skolotājus, jo “kvalitatīva izglītība esot valsts pamats”. Vēl prasīja noņemt apsūdzības žurnālistiem, tas ir – palaist vaļā Kremļa propagandas izplatītājus, kuri gadiem atbalstījuši Kremļa ārpolitiku.