Jauno luterāņu arhibīskapa amata kandidātu portreti. Vai viņi spēs liberalizēt konservatīvo LELB kursu?

Teorētiski ir iespējams, ka ,uz LELB arhibīskapa krēslu Kapituls varētu izvirzīt  vēl kādu kandidātu, bet tas ir mazs ticams, un visdrīzāk  LELB Sinodē par arhibīskapu tiks ievēlēts kāds no šīs četrotnes. Interesanti, ka arhibīskapa varas simbols – zizlis, kas mantojumā jaunajam arhibīskapam pāriet no iepriekšējā un kuru 1922. gadā LELB pirmajam virsganam Kārlim Irbem dāvāja Upsalas (Zviedrija) arhibīskaps Nātans Sēderblūms, atkal var nonākt Kārļa Irbes rokās, jo starp kandidātiem ir garīdznieks ar tādu pašu vārdu un uzvārdu kā pirmajam LELB bīskapam. Nākamsavasar LELB Sinodei jau būs jāievēl pēc kārtas jau desmitais LELB vadītājs kopš 1922. gada.

Konservatīvās līnijas piekritēji

Visi četri Kapitula (tā locekļi ir arhibīskaps, bīskapi, prāvesti un dekāni) izvirzītie kandidāti ir Jāņa Vanaga konservatīvās līnijas piekritēji, mācītāja amatā ordinēti šajā gadsimtā un nav piedzīvojuši laikus pirms 1993. gada, kad Baznīcā valdīja daudz liberālāka gaisotne un tajā, piemēram, nebija aizliegums par garīdzniecēm kļūt sievietēm. Tas varētu nozīmēt, ka LELB savu vienu no pasaulē konservatīvākās luterāņu baznīcas slavu saglabās arī turpmāk. Te jāpiebilst, ka Latvijā paralēli LELB darbojas arī Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē (LELBP, agrāk saukta par “trimdas baznīcu”), kuras virsgane ir sieviete – Amerikas Savienotajās Valstīs rezidējošā Lauma Zušēvica.
 
LELB Rīgas arhidiecēzes Kapituls paziņojis, ka Rīgas arhibīskapa amatam izvirzījis četrus pretendentus: Rīgas arhidiecēzes palīgbīskapu Rinaldu Grantu, Piltenes iecirkņa prāvestu Kārli Irbi, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītāju Kristu Kalniņu un Ikšķiles iecirkņa prāvestu Dzintaru Laugali. Šī gada 7. decembrī kandidāti uzstāsies ar prezentāciju Rīgas arhidiecēzes sapulcē. LELB Rīgas arhibīskapa vēlēšanas plānotas 2025. gada 7. jūnijā LELB 30. Sinodes laikā (Sinode ir LELB augstākā lēmējinstitūcija, kura pulcējas vismaz reizi četros gados un tā sastāv no arhibīskapa, bīskapiem, LELB Virsvaldes locekļiem, prāvestiem, draudžu mācītājiem un palīgmācītājiem, mācītāju pienākumu izpildītājiem un draudžu delegātiem - draudžu priekšniekiem vai viņu vietā citas draudžu padomju pilnvarotas personas).

Jauna arhibīskapa izraudzīšanās process uzsākts sakarā ar esošā arhibīskapa Jāņa Vanaga plānoto došanos emeritūrā. Jānis Vanags arhibīskapa amatā kalpo jau vairāk kā 30 gadus (viņa konsekrācija arhibīskapa amatā Rīgas Domā notika 1993. gada 29. augustā), un plānots, ka 2025. gada 29. augustā, noslēdzot savu kalpošanu, notiks svinīga arhibīskapa zižļa pasniegšana jaunajam Baznīcas virsganam. Jauns.lv iepazīstina ar visiem četriem arhibīskapa amata kandidātiem.

Rinalds Grants – arhibīskapa Jāņa Vanaga palīgs

Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Rinalds Grants ir Lutera akadēmijas prorektors, kurš 2022. gadā tika ievests arī Rīgas arhidiecēzes palīgbīskapa amatā. Respektīvi, viņš ir pašreizējā arhibīskapa Jāņa Vanaga “labā roka” jeb pilda viņa pienākumus tad, kad pašam arhibīskapam tas ir par grūtu vai viņam nav vaļas to darīt. Pirms diviem gadiem Jānis Vanags par sava palīgbīskapa lomu teica, ka  dažādo pienākumu, kas jāveic arhibīskapam, dēļ diezgan bieži gadās, ka arhibīskaps pats nevar piedalīties pasākumos, kur nepieciešams LELB pārstāvēt bīskapa līmenī. Un nu to varēšot vieglāk atrisināt, jo viņam būšot palīgbīskaps. Rinalds Galds jau vairāk nekā 20 gadus kalpo Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā. 2000. gadā ordinētā garīdznieka moto publicēts draudzes mājaslapā: “Kristīgā dzīve ir māksla ļaut manā dzīvē izpausties Dieva beznosacījuma mīlestībai.” Interesants fakts ir tas, ka pirms kāpšanas kancelē Rinalds Grants 1998. gadā absolvēja Policijas akadēmiju kopā ar otru kandidātu un arī Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītāju Kristu Kalniņu. Studiju laikā abi bijuši ģenerālprokurora Jura Stukāna studiju (ne kursa) biedri.

Kārlis Irbe – pirmā Latvijas bīskapa vārda brālis

Piltenes iecirkņa prāvests Kārlis Irbe par mācītāju ordinēts 2012. gadā un pašlaik ir arī Mazirbes rekolekciju centra vadītājs, kā arī Mazirbes, Miķeļtorņa, Landzes, Piltenes un Užavas draudžu mācītājs. Talsu novada pašvaldības mājaslapā pērn oktobrī bija publicēta intervija ar viņu, kuras ievadā teikts, ka mācītāja ikdienas pamata rūpes ir par Mazirbes Rekolekciju centru, kas ir garīgās un fiziskās atspirgšanas vieta mācītājiem, draudžu darbiniekiem un arī ikvienam, kurš vēlas atslēgties no ikdienas steigas un ļauties pievērsties sakrālajām vērtībām: “Kārļa ikdienas pamatdarbs ir LELB Rekolekciju centra vadīšana, kas primāri kalpo par vietu, kur atpūsties mācītājiem un viņu ģimenēm” (“Kārlis Irbe: „Mazirbe asociējas ar garīgiem, dvēseliskiem cilvēkiem”). Mazirbē viņš kalpo kopš 2013. gada, bet pirms tam darbojās Rīgas Jēzus draudzē. Mazirbē viņš rūpējas par pašreizēja baznīcas personāla garīgo pašsajūtu, lai viņi pilnvērtīgi varētu nodarboties ar darba pienākumiem, kādus tos uzstāda LELB vadība. Zīmīgi, ka Kārlim Irbem ir tāds pats vārds un uzvārds kā pirmajam LELB virsganam – bīskapam Kārlis Irbem (1861-1934). 

Krists Kalniņš – musulmaņa dēls

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš, kurš par mācītāju ordinēts 2001. gadā, ir no šīs četrotnes publiski plašāk pazīstamākā persona, pateicoties savai ģimenei. Viņš ir komponista Imanta Kalniņa dēls un aktrises Rēzijas Kalniņas brālis. 1970. gadā dzimušā garīdznieka moto publicēts draudzes mājaslapā: “Ir tikai viens Mūžīgās Mīlestības augstums, platums, garums un dziļums – Dieva iemiesotais Vārds, Jēzus Kristus. Visi citi ceļi ir strupceļi.” Viņš tāpat kā otrs arhibīskapa amata kandidāts ir ne tikai Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs, bet 1998. gadā arī beidzis Policijas akadēmiju.

Savulaik viņš bijis arī Rīgas iecirkņa prāvests, arī 2018. gadā sākumā, kad LELB satricināja populārā mācītāja Jura Rubeņa aiziešana no garīdznieka amata. Tautā runā, ka Torņakalna mācītājs amata krustu nolicis ne bez Krista Kalniņa uzstājības. Krists Kalniņš tolaik paziņoja: “Rubenis pats izvēlējās neveidot dialogu ar pārējiem garīdzniekiem.”  Juris Rubenis bija ar pārāk liberāliem teoloģiskajiem uzskatiem, kas “Vanaga baznīcai” nebija pieņemami. Tai pašā laikā jāpiemin, ka Kristam Kalniņam varētu būt diezgan saspringtas, vismaz teoloģiskajā ziņā, attiecības ar tēvu Imantu Kalniņu, kurš ne tikai latviski tulkojis Korānu, bet arī 2015. gadā pieņēmis islamticību. Pie tam, Imants Kalniņš pat pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī esot slavinājis Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kas nav pieņemams viņa dēlam. LELB arhibīskapa kandidāta tēvs savulaik kādā intervijā paudis, ka musulmanisma priekšrocība iepretim kristīgajai ticībai ir tā, ka tai nav “dekoratīvo uzslāņojumu”: “Islamticībā ir Dievs kā augstākais paraugs. Taču islams prasa stipru cilvēku – garīgi stipru.”

Dzintars Laugalis – mācītājs no Ikšķiles

Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis par mācītāju ordinēts 2000. gadā, kurš Ikšķiles draudzi vada kopš 2008. gada novembra. Pirms tam viņš kalpoja Daugavpilī. 1975. gadā dzimušais mācītājs jau kopš ordinācijas gada bija Daugavpils iecirkņa prāvesta vietas izpildītājs, pēc tam prāvests, bet 2007. gadā pat tika izvirzīts Daugavpils diecēzes bīskapa amatam, vēsta Daugavpils Universitātes datu bāze “Latgales dati”. Viņš ir arī LELB Garīgā personāla un draudžu daļas vadītājs. Jāatgādina, ka Ikšķile, kurā pašlaik kalpo Dzintars Laugalis, ir sevišķi tuva pašreizējam arhibīskapam Jānim Vanagam, jo 2006. gadā Ikšķiles draudze viņam dāvāja 2200 kvadrātmetru zemes gabalu Daugavas malā.

Konservatīvā četrotne

Visi četri kandidāti ir “stingrā” Jāņa Vanaga kursa piekritēji, garīgi izauguši un ordinēti viņa laikā. Rinalds Grants ir Jāņa Vanaga “labā roka” jeb “melnā darba” darītājs. Krists Kalniņš bijis Rīgas prāvests, slavens ar saviem konservatīvajiem uzskatiem. Kārlis Irbe savā rekolekciju mājā Mazirbē pareizā gaisotnē rūpējas par to, lai LELB garīgais personāls “nenoiet no ceļa”. Dzintars Laugalis jau kopš savas ordinācijas bijis LELB pārvaldes struktūrās, ne tikai vienkāršs draudzes mācītājs.

Jauns.lv jau rakstīja, ka pērn decembrī pēc mazliet vairāk nekā 30 LELB galvgalī pavadītiem gadiem par došanos pensijā paziņoja arhibīskaps Jānis Vanags. Aizvadītā trīsdesmitgade LELB bijusi lielu satricinājumu periods – no liberālisma apvītas organizācijas tā pārvērtusies par konservatīvisma klinti, no “tautas baznīcas” tā pārtapusi par salīdzinoši nelielu kopienu, kurā oficiāli apvienojušies mazāk cilvēku nekā drūmajos “attīstītā sociālisma” gados, to pavadījuši arī neskaitāmi finansiāli skandāli saistībā ar nekustamo īpašumu izpārdošanu.