“Vai Jēzus būtu par augstprātīgu, lai palīdzētu man griezt sīpolus?” Mākslinieks Brekte komentē savus Lieldienu video
Lieldienu laikā sociālajos tīklos asu reakciju kārtējo reizi izsauca latviešu mākslinieka Kristiāna Brektes aktivitātes. Mākslinieks internetā ievietoja video, kuros demonstrēja dažāda veida recepšu pagatavošanu, koncentrējoties uz Lieldienu tematiku. Šādu saturu metās kritizēt virkne politiķu un aktīvistu, no kuriem daļa apgalvoja, ka nevar klusēt kristīgās pārliecības dēļ.
Starp pamanāmākajiem kritiķiem bija arī dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča, kura vēl 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no Aināra Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV), taču netika ievēlēta.
“Lieldienas ir Latvijas oficiālie svētki. Brekte, reklamējot savu recepti, izmanto kristīgo simboliku, necienīgi aizskar kristiešu jūtas. Es esmu par reliģijas brīvību, bet pasmiedzējs/profesors/amatpersona Brekte atklāti ņirgājas, publicējot šo video tieši Lieldienu laikā,” portālā “X” rakstīja Gulbe-Paškeviča.
Šobrīd viņa kandidē vasarā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās no tās pašas partijas.
Virkne kritiķu arī mēģināja zākāt Brekti – kurš ir Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs un asoc. Profesors – klāt šim stāstam nez kādēļ pievelkot seksuālās vardarbības skandālu, kurš izcēlās ap Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.
Līdz šim gan medijos neizskanēja paša Brektes komentārs par konkrētajiem video un tajos redzamo. Jauns.lv sazinājās ar mākslinieku, kurš piekrita paust savu viedokli. Publicējam to nerediģētā formā:
“Sakarā ar šobrīd pret maniem kulinārijas video vērstajiem komentāriem jāsāk ar to, ka sabiedrība, atšķirībā no mākslas nozares, vēl aizvien nav vienojusies par mākslas definīciju. Satraucošs ir fenomens, ka cilvēki bez izpratnes un nozares izglītības pieņem, ka zina, kas ir un kas nav māksla. Nepastāv jautājuma forma, domas un uzskatu fleksibilitāte, iestājas kategoriskums. Atgādināšu, ka viens no padomju savienības saukļiem bija "māksla pieder tautai". Ieva Rupenheite vienā no saviem rakstiem skaidro frāzes būtību: "Ierastais skaidrojums ir aptuveni tāds - ja tautas masām kādas mākslas izpausmes nav saprotamas, tātad tās nav atbalstāmas vai arī - tās ir pat kaitīgas, naidīgas utt." Rodas jautājums "vai mūsu valsts politiķi pārstāv šo padomju ideoloģiju un turpina to izplatīt, atraujot sabiedrību no Rietumu filozofiskajiem un mākslinieciskajiem sasniegumiem mākslas fenomena pētīšanā un attīstībā?"
Visiem tiem, kuru reliģiskās jūtas tika aizskartas, rodas jautājums, kas tieši viņus aizskāra?
Mana lielā, antikvārā reliģisko objektu kolekcija video fonā? Jēzum piedēvētā palīdzība kulinārijā? Vai tiešām, Jēzus, kurš palīdzēja nabagiem un dziedināja slimos, būtu par augstprātīgu, sniegt man palīdzīgu roku sagriezt sīpolus? "Vienmēr, kad valsts pārstāj uzmanīt reliģijas, tās nekavējoties izmanto situāciju, lai pašas kontrolētu valsti." (Mag. iur. Ringolds Balodis).
Lieldienas ir ne tikai kristīgie, bet arī pagāniskie svētki. Tiem, kuri nezina, mūsu tautas paražās ir daudz vērojama eklektika – ietekme gan no tradicionālās kultūras, gan kristietības. Tradicionālā kultūra nav tikai Dziesmu svētki, mūsu tautai ir saglabājies tāds rets kultūras mantojums kā buramvārdi. Nesen tika laista klajā arī pētnieka Aigara Lielbārža monogrāfija par šo tēmu. Citi dejo tautu dejas, es pētu buramvārdu tradīciju.
Mana radošā kulinārā prakse nav atraujama no manā mākslā pētīto tēmu konteksta. Tajās ir dažādi iedvesmas avoti, kurus esmu padziļināti pētījis, piemēram, gan “death” metāla žanrs, gan mākslas vēsturē izmantotie simboli un to nozīme. Simbols dažādos kontekstos nozīmē dažādas lietas. Visiem labi zināms, kas notiek ar nabaga ugunskrustu."
