Smaržu eksperte Alīna Grīnpauka: "Mani Rīgā uz ielas apstādināja garāmgājēji un jautāja, kas tas ir par aromātu"

Ja es uzdotu jautājumu, kādas patlaban ir smaržu tendences, vai uz to ir iespējams atbildēt?

Protams, uz šādu jautājumu vienmēr ir ļoti grūti atbildēt, jo aromātu un virzienu ir ārkārtīgi daudz, turklāt katrā tirgū populārs ir pavisam kas cits. Bet ik gadu tiek rīkotas izstādes, kurās parfimēru nami prezentē aromātus, – tās līdzinās modes nedēļām, kur dizaineri izrāda savu veikumu –, un tad var secināt, kas ir populārs. Jau pāris gadu trendā ir gurmanu aromāti. Kad 90. gados “Thierry Mugler” laida klajā ikoniskās smaržas “Angel”, tas bija pirmais gurmanais aromāts, nedaudz atgādināja dedzinātu cukuru, līdz ar to arī nākamie aromāti, kas sekoja šai tendencei, bija saldi. Patlaban tie transformējušies un kļuvuši daudz sarežģītāki, gurmānu smaržās sastopamas dārzeņu notis, piemēram, tomātu lapas, biešu vai seleriju kāti. Tādi zaļi un interesanti aromāti. Vēl viens virziens ir augļi, un tad ļoti interesanti ir graudaugu aromāti. Griķu, kukurūzas, rīsu notis. Tās joprojām ir saldas, bet nedaudz arī pūderīgas. Joprojām populāri ir koksnes aromāti, bet tie ir aktuāli jau gandrīz desmit gadu.

Vēl viena tendence, manuprāt, ir nesmaržoties vispār.

Jā, tāpat kā pirms pāris gadiem apģērbu modē bija normcore tendence, kad tu uzvilki maksimāli neuzkrītošu apģērbu, tādā veidā paužot savu attieksmi pret modernajām modes tendencēm, tagad daži cilvēki izvēlas nesmaržoties. Pasaule ir pārsātināta, visa ir pārāk daudz, cilvēkam gribas paņemt pauzīti. Vispār trendi veidojas tāpat kā modē – tev patīk kaut kas viens, tad tu no tā nogursti un vēlies ko pavisam pretēju. Vēl jāatceras, ka mēs esam sociālas būtnes. Tu konkrētas smaržu notis saod vienu, otru reizi un tad jau izvēlies aromātu, kurā ir šīs pazīstamās un pierastās notis.

Latvijā par parfimērijas žanru runā uz rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki. Kā tu nonāci līdz smaržu studēšanai?

Man ir jutīgs deguns. Aizraušanās ar aromātiem sanāca ļoti dabiski, līdzīgi kā ar ilustrāciju – sāku zīmēt un tikai pēc tam uzzināju, ka tā var būt arī profesija. Runājot par parfimēriju – pamanīju blogu, sāku pamatīgāk iedziļināties, lasīt, interesēties, sapratu, ka tas ir kaut kas sasniedzams. Vispār parfimērija ir ļoti noslēgta joma. Iepazinu šo pasauli kā patērētāja, hobija līmenī. Pirku aromātus, pētīju, lasīju forumus, mēģināju saprast notis un to, kas man tajās patīk vai nepatīk.

Latvija ir mazs tirgus, tāpēc arī savu dabiskās kosmētikas zīmolu “Etīde” mēs radījām ar domu produkciju eksportēt. Vēlējāmies izveidot dabisku, efektīvu, vizuāli skaistu un jutekliski baudāmu produktu. Tādu, kas no visiem aspektiem ir patīkams. Arī formulas izstrādājam paši, un tas ir savā ziņā unikāli, jo patlaban ļoti populārs ir white lable princips: tu uzrunā lielu kompāniju, lai viņi ar savām formulām ražo produktus ar tava zīmola vārdu.

Vai tas ir dārgs bizness, raugoties no finansiālā aspekta?

Jā! Pirmām kārtām tas prasa lielus ieguldījumus. Lai no zaudējumiem izietu pa nullēm un sāktu pelnīt, mērojams ļoti grūts ceļš, kas prasa milzu pacietību, apņēmību un naudu. Latvijā pieejams Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts, kas mums ļoti palīdzēja papildus privātajām investīcijām.

Interesēties par aromātu pasauli ir viena lieta, bet kurā brīdī tev radās doma par savu kosmētikas zīmolu?

Parfimērijas izzināšanas ceļā iepazinos ar tagadējiem biznesa partneriem, kuriem bija līdzīgas intereses. Mācījos dažādos kursos pie ķīmiķiem, dermatologiem. Kad izlēmām veidot savu zīmolu, jau bija uzkrājusies pietiekama zināšanu bāze.

Un tad tu nonāci Ņujorkā?

Nokļuvu Ņujorkas Prata dizaina institūtā. Izvēle, kur apgūt parfimēra profesiju, ir diezgan plaša un reizē arī visai šaura. Vislabākā skola ir Grasā, Francijas dienvidos, kur apgūst tieši parfimēra arodu (Grasas Institūta parfimēru programma, – red. piez.). Tur, protams, svarīga ķīmija un ir konkurss. Bet tas nebija mans mērķis, jo manā komandā jau ir ķīmiķi. Es vairāk vēlējos izprast parfimērijas dizainu. Izrādījās, ka ar aromātu industriju saistītas vēl citas profesijas. Piemēram, evaluators (angļu valodā evaluator – vērtētājs, – red. piez.) ir cilvēks, kurš novērtē, vada un attīsta procesu, vēl to dēvē par smaržu dizaineru. Principā viņš ir parfimēra labā roka – radošais direktors aromāta izstrādes procesā. Kad pie durvīm pieklauvē klients ar vēlmi izstrādāt aromātu savam zīmolam, viņš izstāsta savu vēlmi vienkāršos vārdos: “Vēlos kaut ko dzirkstošu, saldu, bet ne pārāk, lai tas pēc sajūtām atgādina vasaru...” Šajā brīdī procesam pieslēdzas smaržu dizainers, kas kļūst par tulku sarunā starp klientu un parfimēru.

Starp citu, dažādu valstu iedzīvotājiem ir atšķirīga aromātu uztvere, līdz ar to atšķiras arī tas, kā cilvēks apraksta konkrētu smaržu. Man šķita interesanti studēt nevis Francijā, bet Amerikā, gūt pieredzi un izpratni par aromātiem viņpus okeāna. Mūsdienu parfimērija ir radusies tieši Eiropā, Francijā, un franču pieeja smaržu tapšanai ir klasiska, savukārt amerikāņi pieiet procesam radošāk – viņiem ir pavisam cita uztvere un uzskati par aromātu pasauli.

Evaluatora pienākumi ietver arī izejvielu un molekulu izpēti. Tu iemācies tās atšķirt, nosaukt, aprakstīt. Atklāti sakot, tas ir ļoti grūti. Ir vairāk nekā 3000 dažādu molekulu, bet parfimēri strādā ar aptuveni trim simtiem, jo ar trim tūkstošiem nemaz nav iespējams strādāt. Vispirms tu iemācies tās atšķirt un nosaukt – ne tikai smaržā, bet arī citos produktos, piemēram, krēmā. Galvā jāspēj atdalīt bāzi no aromātiskās kompozīcijas. Tāpēc evaluatori trenējas līdz pat sešām stundām dienā. Ar laiku iespējams uztrenēt ožu tā, ka tu spēj to darīt ilgstoši, taču regulāri ir jāiet ārā, jāvēdina deguns. Starp citu, kafijas paostīšana atslodzei darba starplaikos ir mīts – kafijas molekulas gan aizstās aromāta molekulas degunā, taču tu jutīsi kafiju, jo ožas receptori neatbrīvojas un noslogojums paliek.

Konkrētos aromātos ir konkrētas notis. Kā tās tiek iegūtas?

Ir dabiskās un sintētiskās smaržu izejvielas. Dabiskās ir augu ēteriskās eļļas, CO2 ekstrakti, absolūti, rezinoīdi, hidrolāti, tari un izolāti. Var apjukt! Bet visas šīs izejvielas iegūst ar dažiem paņēmieniem: presēšanu, destilāciju, ekstrakciju un frakcionēšanu. Ne vienmēr ēteriskajām eļļām ir parfimērijai derīgs aromāts, tajās mēdz būt par daudz, piemēram, terpēnu, kas piešķir smaržai medicīnisku aspektu. Šādos gadījumos ar frakcionēšanas palīdzību tiek vaļā no ožai nepatīkamām vielām. Tā no ēteriskās eļļas var izdalīt ļoti šauru frakciju, kas sastāv tikai no vienas vielas. Anetols, barneols, metilsalicilāts – tie visi ir izolāti un uzskatāmi par dabiskiem materiāliem, neraugoties uz sarežģītiem ķīmiskiem nosaukumiem. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj “rediģēt” izejvielas, no dažiem savienojumiem tiekot vaļā pavisam, dažus atstājot tikai daļēji.

Frederiks Māls ir salīdzinājis šo metodi ar skaņu režisora darbu pie pults – mēs liekam dažiem instrumentiem skanēt skaļāk, citiem klusāk. Tik smalki frakcionējot aromātus, iegūst izcilas kvalitātes produktu, un šo metodi sauc par molekulārās destilācijas metodi. Turpretī sintētiskās molekulas iegūst laboratorijā, ķīmiski sintezējot. Bieži vien vienu un to pašu vielu var gan iegūt no dabiskiem materiāliem, gan sintezēt. Piemēram, geraniolu var izdalīt no auga – rozes, ģerānijas, citronellas – un var arī sintezēt. Abos gadījumos iegūst identisku vielu, un tas, vai to dēvēs par dabisku vai sintētisku, ir atkarīgs tikai no ieguves veida.

Vai ir iespējams, ka tu sāc studēt un tikai tad saproti, ka tavs deguns nespēj atšķirt konkrētas molekulas?

Protams, teorētiski tā var būt, taču man šķiet, ka vēlme sākt padziļināti studēt parfimēriju rodas tad, ja deguns ir jutīgs. Manuprāt, uztrenēt var gandrīz jebkuru degunu, bet jāņem vērā, ka deguns ir ožas orgāns. Tāpat kā ir garšas kārpiņas, ir arī ožas receptori, bet katrs cilvēks ir unikāls, un gadās, ka ožas receptori ir pārāk mazi vai lieli, lai uztvertu konkrētas molekulas. Tādos gadījumos cilvēks tās nejūt un neko nevar izdarīt. Ir slavenās smaržas “Escentric Molecules” “Escentric 02”, un ir cilvēki, kas nejūt šo aromātu tikai tāpēc, ka tā galvenās molekulas izmērs ir par lielu un ne katra cilvēka deguna receptori spēj to uzņemt. Ir arī gadījumi, kad cilvēks vispār vai daļēji nejūt smaržas, un šo stāvokli sauc par anosmiju.

Vai vari, lūdzu, ieskicēt, kas ir nišas aromāts?

Nišas jēdziens parfimērijā radās tolaik, kad vēl nebija neatkarīgu zīmolu piedāvājuma pretstatā industrijas milžiem. Šī privātajam biznesam brīvā niša sāka burtiski piepildīties, tiklīdz cilvēki saprata, ka tas ir iespējams un pircējs to atzinīgi novērtē. Nišas parfimērija tika uztverta kā labāka, brīvāka un mākslinieciskāka. Patlaban popularitāti sāk iegūt molekulu ražotāju sasniegumi – to veikums, kā ierasts, ilgstoši ir pieejams tikai viņu pašu parfimēriem, tas ir, tiem, kas strādā konkrētā lielā uzņēmumā, piemēram, “Givaudan”, “Robertet”, “Symrise”, tāpēc luksusa parfimērija un vidēja līmeņa zīmoli kļūst pievilcīgāki, jo var atļauties visu jaunāko. Starp citu, agrāk nosaukumam “nišas parfimērija” bija vairāk vai mazāk noteikta nozīme, bet tagad, kad neatkarīgie un “atkarīgie” parfimērijas uzņēmumi aug kā sēnes pēc lietus, to ir grūti skaidri definēt. Būtībā es teiktu, ka pašlaik nav nekādas nišas, ir vienkārši parfimērija.

Un tomēr – kur meklēt nišas aromātus?

Latvijā ir veikals “Crème de la Crème”, tur ir viss aktuālākais parfimērijas piedāvājums, kas pieejams Baltijā. Negribu lieki reklamēt, bet jāatzīst, ka tā konsultanti ir ļoti labi apmācīti. Taču es tāpat ieteiktu katram pašam ieguldīt laiku, iet un novērtēt smaržas, jo izpratne par notīm un apzīmējumiem var atšķirties. Vienam “dzirkstošs” asociējas ar šampanieti, citam – ar kaut ko svaigu, piemēram, ogām. Galu galā mēs varam arī nemaz nezināt, kas mums patīk, lai par to pastāstītu konsultantam. Rīgā man patīk apmeklēt veikalus “Neroli” un “Spots”, kas piedāvā tā sauktās nišas parfimērijas izlasi, kas mani uzrunā. Katram sava pieeja, un piedāvātie zīmoli, manuprāt, nepārklājas. Bet var iet manu ceļu – pētīt, lasīt, interesēties, pasūtīt paraugus un visu laiku meklēt kaut ko jaunu un pārsteidzošu.

Kādas smaržas tu pati izvēlies?

Pieļauju, ka nākamās uzjaukšu sev pati. Esmu posmā, kad pārzinu molekulas, kas man patīk, varu izveidot arī akordus un salikt visu kopā. Bet, ja man jānosauc aromāts, kas mani raksturo, tad tās ir Barselonas zīmola “27 87” smaržas “Genetic Bliss”. Zīmola nosaukums ir tā radītājas Romijas Kovalevski dzimšanas datums. Kolekcijas aromāti ir veidoti kā mūsdienu dzīves atspoguļojums – digitalizācija, mākslīgais, kas saspēlējas ar dabisko. “Genetic Bliss” radīšanai parfimērs izmantoja kaptīvu. Tā ir jauna molekula, ko vairākus desmitus gadu nedrīkst izmantot ārpus kompānijas, kas to radījusi (manis iepriekš minētās “Givaudan”, “Symrise” u. c.). Tātad “Genetic Bliss” aromātā ir “Akigalawood”® ar pačūlijas un pipara aspektu un “Georgywood”® kaptīvs ar vetivera aspektu – ļoti tīras, dziļas, nedaudz vīrišķīgas notis. Aromāts parādījās 2016. gadā, es to iegādājos pēc prezentēšanas izstādē “Pitti Fragranza”. Mani patiešām Rīgā uz ielas apstādināja garāmgājēji un jautāja, kas tas ir par aromātu. Manuprāt, tas Rīgai ir wow! Mēs taču uz ielām vispār ar citiem cilvēkiem nesarunājamies, esam pārāk introverti...

Esmu no tiem cilvēkiem, kas maina aromātus atkarībā no sezonas. Mans pavasaras/vasaras aromāts jau vairākus gadus ir zīmola “Nomenclature” smaržas “shi_sõ”. Šiso ir Japānas piparmētra, tāds ir arī aromāts: svaigs, zaļš un nedaudz akvātisks. Vai arī “I dont know what” no “D.S. & Durga” klāsta: slepens materiālu apvienojums, ko parfimēri izmanto, lai izceltu un pastiprinātu aromātu notis pilnvērtīgu smaržu veidolā. Smaržo nesaprotami, bet ļoti pievilcīgi. Ziemā man patīk kas smagāks, ieskaujošs, un tāds ir “Slow Explosions”, ko piedāvā “Imaginary Authors”, – ar rozes, safrāna un ābola notīm. Šie visi ir amerikāņu zīmoli.

Par jauniem aromātiem uzzini izstādēs?

Ja gribas kaut ko svaigu un nebijušu – jā. Vai nu jābrauc uz izstādi, vai jālasa recenzijas. Var arī pasūtīt mazos divu mililitru paraugus, kas nemaksā daudz, lai saprastu, kuras smaržas patīk. Tikai tad jāzina, no kura zīmola pasūtīt. Man krājas tāda paraudziņu bāzīte, arī draugiem palīdzu piemeklēt viņu īstos aromātus.

Ko tu domā par luksusa smaržām?

Patiesībā arī šajā segmentā ir ļoti daudz interesantu aromātu. Masu tirgus un luksuss – šie vārdi nenozīmē, ka aromāts ir kaut kas slikts, banāls vai lēts. Vienkārši tas ir saprotams vairākumam, ātri kļūst populārs un tiek ražots pavisam citos daudzumos, bet apjoms spēlē lomu cenas izveidē – smaržas kļūst lētākas. Nišas gadījumā ražošanas apjomi ir krietni mazāki, tāpēc galaprodukts ir dārgāks. Cenai jāpieskaita izmaksas par smalku pudelīti, kvalitatīvu izsmidzinātāju, iepakojumu un mārketingu, jo tas viss ir šausmīgi dārgi. Bet pats šķidrums cenas ziņā var būt pat līdzvērtīgs.

Mani ikdienas novērojumi liecina, ka cilvēki sāk vairāk interesēties par nišas aromātiem, stilīgākiem dizainiem, zīmolu filozofiju. Kā tev šķiet, kāpēc tā ir?

Domāju, ka viena no atbildēm ir finanses. Mūsu dzīves līmenis paaugstinās. Mēs varam atļauties. Ja tev vajag apmierināt primārās vajadzības – aiziet uz veikalu un nopirkt ēdienu –, tu par nišas aromātiem nedomāsi. Kad cilvēki var atļauties vairāk, viņi sāk sekot tam, kā sevi pasniedz pasaulei, un smarža, līdzīgi kā apģērbs, stāsta par tevi. Tāpat kā plaša patēriņa mode, arī plaša patēriņa smaržas apnīk, un cilvēki meklē ko nebijušu, vēlas atšķirties, atrast unikālu stilu un aromātu.