Eksperti brīdina: pēc 50 gadu vecuma šo rīta ieradumu nedrīkst ignorēt
Ar gadiem mēs kļūstam gudrāki, taču izmaiņas ķermenī turpina mūs pārsteigt – īpaši attiecībā uz gremošanas sistēmu. Gastroenterologi brīdina: ar laiku zarnu darbība ievērojami mainās, un ne vienmēr uz labo pusi. Par laimi, ir vienkārši ikdienas paradumi, kas palīdz uzturēt gremošanu un kopējo pašsajūtu.
Zarnu mikrobioms (mikroorganismu kopiena, kas dzīvo gremošanas traktā) spēlē galveno lomu gremošanā, vielmaiņā un imunitātē. Gastroenteroloģe daktere Dipa Šaha skaidro, ka ar gadiem zarnās notiek šādas izmaiņas:
- samazinās "labās" baktērijas
- var palielināties "slikto" baktēriju īpatsvars
- izdalās mazāk gremošanas fermentu
- pieaug hroniska iekaisuma risks
- palielinās hronisku slimību iespējamība, piemēram, diabēts
- vecāki cilvēki biežāk lieto medikamentus, kas ietekmē gremošanu
Šīs izmaiņas var izpausties ar simptomiem: pastiprināta gāzu veidošanās un vēdera pūšanās, aizcietējumi, dedzināšana krūtīs, sliktāka uzturvielu (īpaši kalcija un B12 vitamīna) uzsūkšanās, paaugstināta jutība pret atsevišķiem pārtikas produktiem un miega traucējumi.
Tāpēc ar gadiem svarīgi uzmanīgāk izvērtēt ikdienas paradumus, kas ietekmē zarnu veselību.
Sāciet dienu ar glāzi ūdens
"Pirmais, pēc kā cilvēkam vajadzētu stiepties no rīta, ir ūdens pudele, nevis kafija," saka gastroenteroloģe Leibela Padilja.
Pēc nakts miega organisms var būt dehidrēts, un kafija, kā dabīgs diurētisks līdzeklis, tikai pastiprina šķidruma zudumu. Ūdens palīdz atjaunot ūdens līdzsvaru, atbalsta gremošanu un samazina aizcietējumu, galvassāpju un noguruma risku.
Daktere Padilja uzsver, ka ūdens arī veicina labāku uzturvielu uzsūkšanos, uztur zarnu gļotādas normālu mitrumu un palīdz regulārāk iztukšoties. "Ūdens padara izkārnījumus mīkstākus un stimulē gļotādas sekrēciju zarnu sieniņā, kas darbojas kā smērviela un atvieglo izkārnījumu virzību," viņa skaidro.
Kad labāk dzert kafiju?
Pēc rīta glāzes ūdens ārsti iesaka pagaidīt apmēram 30 minūtes, pirms ķerties pie kafijas. Šajā laikā ūdens palīdz organismam pamosties un viegli stimulē gremošanu.
Šāds paņēmiens īpaši noder cilvēkiem, kuriem raksturīgi aizcietējumi. Turklāt tas palīdz aizsargāt kuņģi no skābās kafijas iedarbības un var samazināt dedzināšanas simptomu risku dienas laikā.
Cik daudz kafijas ir droši?
Lai gan daudziem rīta kafija ir neatņemama dienas daļa, ar gadiem svarīgi sekot līdzi tās daudzumam. Saskaņā ar Igaunijas uztura un veselības rekomendācijām, mērenība ir svarīga arī kofeīna lietošanā.
Igaunijas Veselības attīstības institūta dati liecina, ka droša deva pieaugušajam ir līdz 400 mg kofeīna dienā – tas ir aptuveni 3–4 glāzes vidēji stipras kafijas.
Tomēr šī ir vidējā rekomendācija: jutība pret kofeīnu ir individuāla. Dažiem pat nelielas devas izraisa trauksmi, dedzināšanu krūtīs, bezmiegu vai gremošanas problēmas, bet citi to panes labāk.
Gastroenterologi iesaka ierobežot kafiju līdz 1–3 tasītēm dienā, īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuru gremošanas sistēma ir jutīgāka un strādā lēnāk.
Tāpat ieteicams pēc iespējas dzert kafiju bez pievienota cukura un mākslīgajiem saldinātājiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt zarnu mikrobiomu un pastiprināt iekaisuma procesus.
Pilnībā atteikties no kafijas nav nepieciešams – tās stimulējošā iedarbība pat var palīdzēt zarnu darbībai.
Tomēr kafija var pastiprināt jau esošas gremošanas problēmas, piemēram, refluksu, kairinātās zarnas sindromu vai hronisku dedzināšanu krūtīs. Tāpēc ārsti iesaka uzmanīgi vērot organisma reakciju: tolerance pret kofeīnu ir ļoti individuāla.
Svarīgi klausīties savam ķermenim un atrast tādu daudzumu, kas atbalsta, nevis kaitē pašsajūtai.
Jāatceras arī, ka kofeīns atrodas citos produktos – melnajā un zaļajā tējā, enerģijas dzērienos, šokolādē un dažos medikamentos.
