Pārsteigumi mūsu kaimiņvalstu Jaungada uzrunās: laimīgākā zeme, mākslīgais intelekts, attiecību maiņa un globālas pārmaiņas. VIDEO

Lietuvas prezidenta Gintana Nausēdas runai pievienojās arī mūsu dienvidu kaimiņu pirmā lēdija Diāna. Arī Somijas prezidents Aleksandrs Stubs pieminēja to, ka viņa apsveikumam pievienojas viņa kundze Suzanne. Pārējie gan ne ar pušplēstu vārdu pat nepieminēja savas otrās pusītes.

Kamēr vieni skarbiem vārdiem kritizēja Krievijas agresiju Ukrainā un sunīja Kremļa vadību, kā, piemēram, Somijas prezidents un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, tikmēr kāds cits (Polijas prezidents Karols Navrockis) pat savā ziņā it kā piesauca pretējus naratīvus, kas pēdējā izskanējuši no autoritāru līderu puses – uzsverot, ka viņu valsts ir “pirmajā vietā” un to, ka sievietēm vairāk jādzemdē. Igaunijas prezidents Alars Kariss bija vienīgais, kurš apspēlēja arī mākslīgā intelekta lomu.

Uz mūsu kaimiņvalstu vadītāju svētku uzrunām izcēlās mūsu prezidenta Edgara Rinkēviča svētku uzruna, kurā viņš ne tikai formāli uzrunāja līdzpilsoņus, tautiešus, vīriešus un sievietes, bet arī “meitenes un zēnus” un “omītes un opīšus” – tā familāri mīļi. Ja vairums runāja par globāliem izaicinājumiem, drošības situāciju, nācijas vienotību, ekonomiku, tad Edgars Rinkēvičs arī pieminēja tādus “sīkumus” kā atstarotāju lietošanu diennakts tumšajā laikā un neaizmirst piezvanīt klasesbiedriem.

Ilguma jeb vārdu skaita ziņā visīsākā uzruna bija Lietuvas prezidentam (186 vārdi). Mūsu prezidentam bija divreiz garāka uzruna, viņam sekoja Igaunijas prezidents Alars Kariss. Polijas prezidents Karols Navrockis, kurš, cita starpā slavēja arī ASV prezidentu Donaldu Trampu savā uzrunā jau izplūda garāk – vairāk nekā 700 vārdu. Savukārt Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ar vairāk nekā 1100 un Somijas prezidents Aleksandrs Stubs ar teju 1400 vārdiem bija visdaiļrunātīgākie. Abiem pēdējiem arī bija izvēlējušies runāt par visnotaļ sarežģītām tēmām – kritizēt Kremli un uzsvērt, ka Donalds Tramps ieviesis kardinālas izmaiņas ASV un Eiropas Savienības attiecībās. Bet Somijas prezidents jau varēja to atļauties, jo Somijā prezidents Jaungada runu saka nevis pusnaktī, bet gan 1. janvāra dienā, neliekot nācijai nervozi mīņāties pie televizoru ekrāniem ar šampanieša glāzēm rokās pie pulksteņa, kas lēnām virzās uz ciparu divpadsmit. Savukārt Zviedrijas karalis vispār nāciju atbrīvojis no gadu mijas politiskām svētku uzrunām.

Rietumeiropā Jaungada uzrunu tradīcijas veido skaidru spektru starp politisku vadību un simbolisku kopības rituālu. Valstīs ar spēcīgu prezidenta lomu kā nācijas simbolu (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Somija) Jaungads ir brīdis, kad valsts galva uzrunā sabiedrību kā vienotu kopumu, bieži atskatoties uz gadu un iezīmējot vērtību ietvaru nākamajam. Šajās uzrunās politiskā dienaskārtība parasti ir klātesoša, bet pakārtota nacionālās kopības un simboliskās nepārtrauktības idejai.

Citviet uzsvars nobīdās citā virzienā. Vācijā Jaungada apsveikums pieder valdības vadītājam, un tā funkcionē kā racionāla, izpildvaras atbildības pilna runa par valsts stāvokli un kursu. Savukārt Zviedrijā Jaungads vispār nav politiska uzruna, bet kultūras rituāls – dzejas lasījums, kas simboliski iezvana laika maiņu bez politiska vēstījuma. Līdz ar to Rietumeiropas modelī Jaungada runām nav vienots formāts, bet tas drīzāk ir kā spogulis tam, kur konkrētā sabiedrība saredz savu kopības centru – politiskajā vadībā, valsts simbolā vai kultūras tradīcijā.

Jauns.lv piedāvā iepazīties ar mūsu tuvāko ES kaimiņvalstu vadītāju gadu mijas apsveikumiem, un spilgtākajiem citātiem. * Igaunijas prezidents Alars Kariss: “Viss paliek tā, kā bija”. * Somijas prezidents Aleksandrs Stubs: “Mēs esam laimīgākā valsts pasaulē.” * Lietuvas prezidents Gitans Nausēda: “Dalīsimies vērtīgās idejās un patiesi ieklausīsimies cits citā”. * Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs: “Neklausīsimies baiļu sējējos un melnajos praviešos.* Polijas prezidents Karols Navrockis: “Poļi skaidri pateica: “Mums nepatīk, kā lietas notiek šobrīd”.”