Eiropas Savienībā pieņemta jauna direktīva: ar ko turpmāk būs jārēķinās autovadītājiem?

Dokuments oficiāli stājās spēkā 2025. gada 25. novembrī, bet ES dalībvalstīm ir doti trīs gadi, lai direktīvu ieviestu savos tiesību aktos, tādēļ reālas izmaiņas būs jūtamas ne agrāk kā no 2028. gada. 

Jāpiemin, ka ES vidēji gadā uz autoceļiem iet bojā 45 cilvēki uz vienu miljonu iedzīvotāju. Visdrošākie autoceļi 2024. gadā bijuši Zviedrijā un Dānijā, kamēr Bulgārija un Rumānija izceļas ar augstākajiem letālo negadījumu rādītājiem. Arī Latvija ir viena no "melnās statistikas" līderēm un valstī 2024. gadā tika konstatēti 60 nāvju gadījumi satiksmes negadījumos uz miljons iedzīvotājiem.

Vai mana pašreizējā vadītāja apliecība kļūs nederīga?

Nē. Jau izsniegtās autovadītāja apliecības paliek derīgas arī pēc jaunās direktīvas stāšanās spēkā. Automašīnām un motocikliem apliecības derīguma termiņš Latvijā ir 10 gadi, kravas automašīnām un autobusiem — 5 gadi. Dokumentu atjaunošanas laikā spēkratu vadītājiem nebūs atkārtoti jākārto braukšanas eksāmens — galvenokārt tiks atjaunots dokuments un tā turētāja personas dati.

Vai, lai iegūtu vai atjaunotu vadītāja apliecību, būs jāveic medicīniskā pārbaude?

Šajā jautājumā direktīva atstāj izvēli dalībvalstu ziņā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta sniegto informāciju valstis var noteikt obligātu medicīnisko pārbaudi apliecību iegūšanai, kas ietver “redzes un sirds-asinsvadu izmeklējumus”. Tāpat valstis var aprobežoties ar “pašnovērtējuma anketām vai citām nacionālā līmenī izstrādātām veselības novērtēšanas sistēmām”.

Noteikumi šajā jomā ES valstīs variē. Latvijā medicīniskā izziņa jāiegūst pirms eksāmenu kārtošanas vai vadītāja apliecības saņemšanas, un jāatjauno pirms izziņas termiņa beigām. Medicīnas izziņa Latvijā iedzīvotājiem līdz 60 gadu vecumam ir derīga 10 gadus, profesionālajiem autovadītājiem 5 gadus, bet cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma - trīs gadus.

Bet, piemēram, Nīderlandē autovadītājiem no 75 gadu vecuma ik pēc pieciem gadiem jāiziet medicīniskā pārbaude, savukārt Itālijā periodiskas pārbaudes ir obligātas jau no 50 gadu vecuma, turklāt to biežums palielinās līdz ar vecumu.

Ja man konfiscēs vadītāja apliecību citā ES valstī, vai drīkstēšu turpināt vadīt auto Latvijā?

Nē. Kad Eiropas direktīva tiks ieviesta, lēmumi par vadītāja apliecības apturēšanu, atņemšanu vai ierobežošanu smagu pārkāpumu [piemēram, apreibinošo vielu lietošanas vai letālu u.c. negadījumu] gadījumā tiks nodoti ES dalībvalstīm un sods tiks piemērots arī autovadītāja izcelsmes valstī. Pašlaik šāda sistēma ES nepastāv un tas ļauj, piemēram, Latvijas pilsonim, kas sodīts ārzemēs, izvairīties no soda Latvijā.

Vai man būs obligāti jāizmanto digitalizēta vadītāja apliecība?

Nē. Digitāla autovadītāja apliecība nekļūs par obligātu dokumenta formu, lai gan ES plāno, ka tas pakāpeniski kļūs par visbiežāk izmantoto autovadītāja apliecības formātu.

Eiroparlamenta deputāte Juta Paulusa 21. oktobrī norādīja, ka digitalizētās vadītāja apliecības ieviešana līdz 2030. gadam būs katras dalībvalsts atbildība, tomēr pauda optimismu, ka līdz tam laikam būs pieejams Eiropas digitālais maks — tiešsaistes seifs, kurā ikviens ES pilsonis varēs glabāt svarīgus dokumentus.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka autovadītājiem arī turpmāk būs iespēja pieprasīt fizisku vadītāja apliecību, kas var noderēt, ceļojot uz valstīm, kurās nav iespējams pārbaudīt digitālos dokumentus, vai vienkārši gadījumā, ja persona tā vēlas.

Kādā vecumā drīkstēs vadīt kravas auto vai autobusu?

Saskaņā ar pašreizējiem ES noteikumiem C kategorijas jeb kravas auto vadītāja apliecību persona var iegūt no 21 gada vecuma, bet D kategorijas jeb autobusu vadītāja apliecību — no 24 gadiem. Jaunā direktīva ļauj šos sliekšņus pazemināt līdz 18 gadiem C kategorijas transportlīdzekļa vadītājiem un līdz 21 gadam D kategorijas transportlīdzekļa vadītājam, ja persona apguvusi profesionālu apmācību.

Vai autovadīšanas noteikumi patiešām būs vienādi visās ES dalībvalstīs?

Ne gluži. Eiropas direktīva nosaka kopīgu ietvaru un minimālās prasības autovadītājiem, taču atstāj ES dalībvalstīm plašu rīcības brīvību to īstenošanā. Praktiski tas nozīmē, ka daži principi, piemēram, vadītāja apliecības derīguma termiņš vai sodu savstarpēja atzīšana starp ES dalībvalstīm, tiks saskaņoti starptautiski, bet praktiski atsevišķu noteikumu piemērošana valstīs var atšķirties.

Katra valsts, piemēram, vēl joprojām varēs izlemt, vai ieviest medicīniskās pārbaudes autovadītājiem, vai pastiprināt noteikumus gados vecākiem vadītājiem vai pielāgot savu sodu sistēmu. Latvijā, kur daudzi minētie mehānismi jau pastāv, direktīva, visticamāk, pārāk plašas pārmaiņas neradīs.