Ārsts Kaspars Ivanovs: "Pieaugušajiem 2-3 vīrusu epizodes sezonā ir normāla parādība"
Stress, nekvalitatīvs miegs, nesabalansēts uzturs un citi dzīvesveida faktori var vājināt mūsu dabisko aizsargspēju. Cik svarīgi ir rūpēties par veselību, lai pasargātu sevi no vīrusu infekcijām, kādi ir signāli, ka imunitātei nepieciešams “papildspēks”, un kādi dabīgi risinājumi ir visefektīvākie imunitātes stiprināšanā, pētīts “100 labi padomi Par Veselību” speciālizlaidumā “Imunitāte”.
Konsultē Kaspars Ivanovs, ārsts ķirurgs, Latvijas farmācijas uzņēmuma Lotos Pharma valdes priekšsēdētājs.
Līdzsvars, nevis spēka sacensība
Imunitāte ir organisma visu orgānu kopīga sadarbība, kas palīdz saglabāt veselību un līdzsvaru ikdienā. Ja to salīdzinām ar braucienu automašīnā, tad, pretēji ceļu satiksmes noteikumiem, svarīgākais ir turēties precīzi pa vidu, braukt pa balto sadalošo joslu.
Patiesībā nav tādu jēdzienu kā “stipra” vai “vāja” imunitāte. Protams, analīzēs var redzēt, ka atsevišķi imūnie marķieri ir augstāki vai zemāki, taču tas nenozīmē, ka kopumā imunitāte ir stiprāka vai vājāka. Turklāt katram cilvēkam ir savas individuālas imūnās reakcijas uz vīrusiem, baktērijām, sēnītēm un toksīniem. Jā, imūnos marķierus ir iespējams uzlabot, pat trīskāršot, bet vai tas nozīmē trīsreiz spēcīgāku aizsardzību? Jautājums vienmēr ir – pret ko tieši?
Precīzāk ir runāt par “labu imunitāti”. Pasaules nesenā pieredze ar vīrusiem parādīja, ka pārlieku spēcīga imūnā reakcija var būt pat bīstama – organisms sāk cīnīties ne tikai ar slimības ierosinātāju, bet arī pats ar sevi, tādējādi radot sev kaitējumu. Veselīgāka pieeja ir līdzsvars. Tas nozīmē – lai organisms ikdienā justos drošībā, imunitātei jābūt pietiekami sabalansētai. Tāpēc galvenais ir ieklausīties sevī un rīkoties tā, lai organisms pats būtu gatavs nākamajai dienai, nedēļai un gadam. Pareizi ēst, elpot, atpūsties, kustēties un samazināt stresu – tas ir pamats līdzsvarotai imunitātei. Un, ja organisms ir harmonijā, arī ikdienas vīrusi un baktērijas vairs neliekas tik biedējoši.
Kāpēc vieni slimo biežāk, bet citi retāk
Un tomēr ikdienā, īpaši rudens/ziemas sezonā, bieži jūtam, ka organisma aizsargspējas svārstās. Kāpēc tā notiek? Vispirms jāatceras, ka imunitāte katram ir atšķirīga. Vienam sezonā var būt 1–2 saaukstēšanās epizodes, citam – pat piecas. Pieaugušajiem 2–3 vīrusu epizodes sezonā uzskatāmas par normālu parādību. Bērniem tās var būt vēl biežāk – 6–7 reizes gadā –, jo viņu imūnsistēma vēl tikai mācās reaģēt. Nav retums, ka bērns aiziet uz bērnudārzu, nākamajā dienā saslimst, mājās ātri atkopjas, bet, atgriežoties kolektīvā, atkal saskaras ar jaunu vīrusu. Tas ir normāls imūnsistēmas treniņš.
Ja paskatāmies 30–40 gadu senā pagātnē, kad lielu daļu elpceļu slimību izraisīja baktērijas, tad nu aina ir mainījusies – teju 99,5 % gadījumu slimību izraisa vīrusi.
Vairāk lasi “100 labi padomi Par Veselību” speciālizlaidumā “Imunitāte”
