9 slimības, ar kurām tu riskē saslimt stresa dēļ
Stress ir neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa, taču ilgstošs un nekontrolēts stress var nopietni ietekmēt mūsu veselību. Pētījumi rāda, ka stress var būt viens no faktoriem, kas veicina dažādu slimību attīstību vai saasina to gaitu.
Stress ir visur mums apkārt. Un, lai gan dažas stresa situācijas var šķist milzīgas, svarīgi atcerēties, ka ne viss stress, ar ko saskaramies, ir slikts. Stress ir organisma un smadzeņu reakcija uz ārējiem kairinātājiem, kas var būt vienreizēji vai īslaicīgi, vai arī atkārtoties ilgāku laiku. “Mūsu ķermeņa reakcija uz stresu reizēm var būt pat noderīga – tā dod mums enerģiju, lai izvairītos no briesmām vai veiksmīgi rīkotos saspringtās situācijās,” skaidro Mišela Doseta, iekšķīgo slimību ārste un integratīvās medicīnas speciāliste Kalifornijas universitātē (ASV). Pēc viņas teiktā, īslaicīgs stress ir, piemēram, uztraukums pirms vizītes pie ārsta vai projekta prezentācijas darbā, kā arī brīdis, kad uz ielas pēkšņi apstājas auto un gandrīz notiek avārija. Savukārt ilgstoši stresa faktori ir pavisam cita veida. To ietekme uz organismu ir daudz smagāka. "Stress, kas ilgst mēnešiem vai gadiem parasti ir pats kaitīgākais," saka Berts Učino, Soltleiksitijas Jūtas universitātes psiholoģijas profesors, kurš pēta stresu novecojošā sabiedrībā. Pēc viņa teiktā, ja jūs strādājat darbu, kuru neieredzat, vai rūpējaties par ģimenes locekli ar Alcheimera slimību, jūs varat piedzīvot augstu hroniska stresa līmeni. Sliktākais ir tas, ka šādos gadījumos ķermenis "nekad nesaņem skaidru signālu atgriezties normālā stāvoklī." Tieši šāda veida stress izraisa izmaiņas organismā, kas dažkārt var kaitēt un veicināt slimību attīstību. Asins analīzes var atklāt iekaisuma rādītājus, asinsspiediena svārstības un paaugstinātu stresa hormona kortizola līmeni – visas šīs pazīmes liecina par hronisku stresu.
