Apkārt viss zied un plaukst, bet 40% eiropiešu ir pārmocījušas alerģijas. Stāsta alergoloģe Signe Puriņa

Kas vispār ir alerģija?

Tā ir pārāk aktīva imūnsistēmas darbība pret parastām vielām. Imūnsistēmas uzdevums ir cīnīties pret baktērijām, vīrusiem un citiem parazītiem, bet alerģijas gadījumā tā sāk darboties nevietā.

Kā var pazīt tieši putekšņu alerģiju?

Polinozi var pazīt pēc raksturīgiem simptomiem – ūdeņainiem izdalījumiem no deguna, šķaudīšanas un kņudēšanas degunā, aizlikta deguna, acu asarošanas, acu apsārtuma, var būt skrāpējoša sajūta kaklā un uz aukslējām, bronhīts, galvassāpes, miega traucējumi, nogurums, ožas zudums. Simptomi var kombinēties dažādi un var būt ar dažādu intensitāti. Daži pacienti jūt arī tā saukto orālās alerģijas simptomu jeb krustenisko reakciju mutes dobumā – īslaicīgs lūpu, mēles pietūkums un nieze, ēdot dažādus svaigus augļus, dārzeņus, riekstus. Tas vērojams visu gadu, ne tikai putekšņu sezonas laikā.

Ar ko tas atšķiras no saaukstēšanās?

Alerģiju ne vienmēr ir viegli atšķirt no saaukstēšanās, jo daudzi simptomi ir līdzīgi. Saaukstēšanās gadījumā visbiežāk ir arī paaugstināta ķermeņa temperatūra. Vīrusu ierosinātām iesnām raksturīgi, ka tās sākas ātri, akūti un izdalījumu caurspīdīgo krāsu nomaina zaļi dzeltena, taču jau pēc dažām dienām iesnas sāk pāriet. Alerģiju gadījumā izdalījumi no deguna ir caurspīdīgi un ilgstoši un atkārtojas sezonu no sezonas, bet var būt arī tikai aizlikts deguns.  Atšķirībā no parastas saaukstēšanās polinoze nepāriet pēc aptuveni vienas nedēļas.

Reizēm alerģija un saaukstēšanās slimības iet roku rokā. Ja elpceļu gļotāda būs aizņemta ar alerģiju, tajā vieglāk iedzīvosies vīrusi un baktērijas – saaukstēšanās slimību izraisītāji. Savukārt infekciju izraisītāji alerģiskiem cilvēkiem var darboties kā alergēni.

Ja simptomi atkārtojas gadu no gada noteiktā laikā, tad, visticamāk, tā ir sezonāla alerģija pret putekšņiem. Ir jāsaprot, kuri putekšņi tajā laikā ir gaisā.

Bērzu putekšņi lido pa gaisu pat līdz 12 nedēļām ilgi. Dažādu koku putekšņi – no februāra līdz Jāņiem, un katrai sugai vairākas nedēļas. To koncentrācija var atšķirties, piemēram, 100 vai 2000 putekšņu kubikmetrā gaisa, tāpēc atšķiras arī dažādu cilvēku reakcijas. Vieniem alerģijas izpausmes parādās jau tad, ja putekšņu daudzums kubikmetrā gaisa nepārsniedz 50, cits reaģēs, ja putekšņu koncentrācija būs 200, vēl cits, ja tā būs virs 500. Bērzu ziedēšanas laikā putekšņu var būt pat 2000 kubikmetrā gaisa.

Dažādiem augiem putekšņi atšķiras arī pēc agresivitātes. Šajā ziņā izceļas vībotnes – pietiek, ja kubikmetrā gaisa ir 50–100 putekšņu. Ļoti kairinoši ziedputekšņi ir vērmeļlapu ambrozijai, vībotnei līdzīgam viengadīgam augam, kurš vēl pagaidām Latvijā nav paguvis kārtīgi iedzīvoties.

Cik izplatīta ir alerģija pret putekšņiem?

Četrdesmit procentiem eiropiešu ir putekšņu alerģija. Latvijā nav saskaitīts. Novērots, ka lauku iedzīvotājiem ir mazāk alerģiju. Mijiedarbojoties ar piesārņojumu, putekšņi kļūst agresīvāki, bet elpceļu gļotādas ievainojamākas. Pilsētvide alerģijas padara bīstamākas.

Bet varbūt tā ir tikai neērtība un nevajag alerģijai pievērst pārāk lielu uzmanību?

Vieglos gadījumos pārliekam satraukumam tiešām nav pamata, tomēr jāpatur prātā, ka trešdaļai cilvēku alerģiskās iesnas var pāraugt bronhiālā astmā. Ilgstoši aizlikts deguns rada arī citas problēmas – iekaist deguna dobumi, ausis. Ilgstošas iesnas bojā sakodienu. Hroniski aizliktā deguna dēļ bērns elpo caur muti, kuru pierod turēt vaļā.

Vai pieaugušajiem alerģija mēdz pēkšņi parādīties vai pazust? Vai, piemēram, pavājināties vai pastiprināties?

Jā. Alerģija, laikam ejot, mēdz gan pazust, gan uzrasties.

Kā var saprast, pret ko ir alerģija? Piemēram, mans paziņa novērojis, ka viņam katru pavasari ir alerģija ceriņu ziedēšanas laikā. Bet ceriņu putekšņi pa gaisu nelido.

Cilvēkiem patīk izskaidrot savu alerģiju ar to, ko redz, taču ne vienmēr ir viegli saprast, tieši kuri putekšņi pie vainas un kādās koncentrācijās. Tomēr, ja alerģijas izraisītājs arī zied tad, kad ceriņi, tad aptuveni var prognozēt, kad būs jāierobežo savas āra aktivitātes un jāpadzer pretalerģijas zāles. Daudz precīzāk alerģijas izraisītāju tomēr var noteikt PASYFO lietotnē vai dodoties pie alergologa. Ja cilvēkam ir aizdomas par alerģiju un tā traucē pašsajūtai un ja ģimenes ārsta vai farmaceita ieteikumi neatrisina jautājumu, vajadzētu aiziet pie alergologa.

Cilvēki mēdz iedzert kādu pretalerģijas tableti. Vecākā paaudze ielāgojusi, ka ir dimedrols un suprastīns, bet aptiekās mēģina viņiem pārdot modernākus līdzekļus.

Aptiekās ir pieejami bezrecepšu pretalerģijas līdzekļi. Dimedrols, suprastīns un tavegils pieder pie pirmās paaudzes antihistamīna līdzekļiem. Ir vairāki iemesli, kāpēc es tos nevienam neieteiktu lietot. Šīs zāles šķērso hematoencefālo barjeru, kas sargā smadzenes no daudzām vielām, kuras sastopamas asinīs. Pirmās paaudzes antihistamīna līdzekļi viegli iekļūst smadzenēs. Tie ne tikai rada miegainību dienā, bet arī maina miega fāzes. Šīs zāles nav ieteicamas ne šoferiem, ne pilotiem. Tās regulāri lietojot, kalst mute, ir urinēšanas traucējumi, svara pieaugums, var būt depresīvas reakcijas, pieaug sirds ritma traucējumu risks. Bet pats nepatīkamākais – tās veicina bēta amiloīda izgulsnēšanos smadzenēs, tādējādi vairo plānprātības risku. Turklāt šiem medikamentiem ir īss darbības laiks.

Otrās paaudzes antihistamīna līdzekļi nešķērso galvas smadzenes sargājošo hematoencefālo barjeru, darbojas 24 stundas, nerada miegainību un ir droši ilgtermiņa lietošanā. Aptiekā bez receptes var iegādāties loratidīnu un cetirizīnu, bilastīnu, hifenadīnu saturošus pretalerģijas līdzekļus.

Antihistamīna līdzekļi mūsdienās pieejami dažādās zāļu formās – ir ne tikai tabletes, bet arī acu pilieni, geli, krēmi, aerosoli, pilieni un šķīdumi iekšķīgai lietošanai un injekcijām.

Pret alerģiju cilvēki lieto arī citu grupu zāles, taču tās vajadzības gadījumā izraksta ārsts. Ieteikums sākt lietot pretalerģijas zāles divas nedēļas pirms alergēna ziedēšanas ir novecojis, jo ir pietiekami ātras iedarbības zāles. Var arī novērst alerģiju ar alergēnspecifisko imūnterapiju jeb, vienkāršāk runājot, pamazām pieradināt cilvēku pie alerģijas izraisītāja. Tas notiek ļoti pakāpeniski, 3–5 gadu laikā izvēloties terapijai mēnešus, kad apkārtējā vidē alergēns nav sastopams.

Ko jūs iesakāt saviem pacientiem, kā labāk organizēt dzīvi alergēnu ziedēšanas laikā?

Svarīgi ir ne tikai ar zālēm nomākt alerģiskās reakcijas, bet pēc iespējas izvairīties no saskares ar alergēnu. Taču arī pretalerģijas zālēm ir jābūt pa ķērienam, īpaši, ja brīvdienās braucat uz laukiem, kur var nebūt tuvumā aptiekas. Jācenšas mājās radīt vidi, kas nav piesārņota ar alerģiju izraisošiem ziedputekšņiem. Katru dienu nepieciešama mitrā uzkopšana, pirms kuras var telpā no pulverizatora pasmidzināt ūdeni, tas veicinās putekšņu nosēšanos un vieglāku savākšanu. Gaisa attīrītāji ar HEPA filtru arī samazina mājas gaisā putekšņu daudzumu. Ļoti jāpārdomā, kuros brīžos vēdināt telpas. To var darīt pēc lietus, kad putekšņi aizskaloti. Sava alerģijas izraisītāja ziedēšanas laikā nevajag ārā žāvēt veļu. Tāpat jācenšas ar apģērbu mazāk ienest mājās ziedputekšņus. Āra drēbes ir jāpārvelk un vēlams ieiet dušā un izmazgāt matus. Ja dodaties, piemēram, uz darbu vai citu vietu, kur nav iespējas noskaloties dušā, noskalojiet vismaz ar ūdeni seju. Ejot ārā, savāciet matus, lai ir mazāka iespēja tajos saķerties alergēniem. Lai samazinātu putekšņu kontaktu ar acu gļotādām, lietojiet saulesbrilles.

Deguna higiēnai var izmantot jūras ūdens aerosolus, bet, lai izskalotu alergēnus, acīs var iepilināt mākslīgās asaras. Lieliski, ja alergēna cirkulācijas laikā ir iespēja doties uz citu zemi, kur nebūs jāsaskaras ar alergēnu. Tīrāks gaiss noteikti būs pie jūras un citām lielākām ūdenstilpēm.