VIDEO: trieciens Čornobiļas vairogam radījis bīstamus defektus

Visas rekonstrukcijas izmaksas, visticamāk, segs rietumu valdības, tostarp Apvienotā Karaliste, jo sākotnējās aplēses liecina, ka pilnīga sarkofāga labošana izmaksās vairāk nekā 25 miljonus eiro, vēsta "The Guardian".

Uzlidojums februāra vidū neradīja tūlītēju radioloģisko risku, taču tas būtiski sabojāja 2017. gadā uzbūvēto 1,5 miljardu eiro vērto jauno norobežojošo konstrukciju, lai pilnībā apsegtu iznīcināto reaktoru, un, visticamāk, pilnīga salabošana prasīs mēnešus, ja ne gadus.

Dronu trieciens 110 metrus augstajai tērauda konstrukcija pie Čornobiļas notika 14. februārī. Pēc dežūrējošā galvenā inženiera Serhija Bokova teiktā, sensori liecināja par "kaut ko līdzīgu 6 līdz 7 magnitūdu zemestrīcei". "Bet mēs skaidri sapratām, ka tā nav zemestrīce," viņš teica.

Ātri vien secināts, ka noticis uzbrukums un, ka to izraisījis drons, kas lidojis tik zemu, ka to nav iespējams konstatēt ar radariem. Ierīce izdūrusi ārējā jumtā caurumu. Tas izraisījis īpaši postošu ugunsgrēku konstrukcijas iekšējam apšuvumam.

2017. gadā tika pabeigta darbi, lai padarītu drošāku steidzīgi uzbūvēto, nestabilo padomju laika sarkofāgu, kas klājas pāri Čornobiļas 4. reaktoram - pasaules smagākās 1986. gada aprīļa kodolkatastrofas vietai.

Bet februārī notikušais uzbrukums sarkofāgu atkal padarījis trauslu, kas nozīmē, ka radioaktīvie putekļi varētu izkļūt ārā un tajā ieplūst lietus ūdens, lai gan valsts vides aizsardzības ministrija apgalvo, ka "radiācijas fons pašlaik ir normālā līmenī un tiek pastāvīgi kontrolēts". Būtiskāk gan eso tas, ka norobežojuma struktūra tagad ilgtermiņā ir jutīgāka pret rūsēšanu, jo ir bojāta. 

Detalizētāku ietekmes novērtējumu paredzēts publiskot maijā, taču Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kas iesaistīta pēcobombardēšanas analīzē, sacīja "ir skaidrs, ka uzbrukums nodarījis ievērojamus postījumus".

Līdzīgu aprēķinu veikusi Ukrainas Vides aizsardzības ministrija. "Droši vien Krievijas agresijas seku likvidēšanai būs nepieciešams vairāk līdzekļu, nekā šobrīd pieejams Čornobiļas Starptautiskās sadarbības kontā [ERAB 25 miljonu eiro fondā]," teikts ministrijas paziņojumā.

Kad februārī notika uzbrukums, Maskava vainoja Ukrainu. Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova sacīja, ka incidents ir provokācija, ko "iepriekš plānojis Kijivas režīms". Tomēr Ukrainas prokurori, pārskatījuši drona trajektoriju uzskata, ka uzbrukums bijis Krievijas spēku "iespējams, tīšs trieciens" un potenciāls kara noziegums.

"Greenpeace Ukraine" augsta ranga kodolspeciālists Šons Burnijs sacīja, ka uzskata, ka uzbrukumam būs "sekas, kas ilgs gadu desmitus", un sacīja, ka tas noticis, jo "Putins un Krievijas valsts veikuši apzinātu kodolterora veidu pret Ukrainu un Eiropu", un palicis nesodīts.

Tālākā nauda remontam, visticamāk, nāks no rietumvalstu valdībām. Sākotnējās patversmes izmaksas veicināja divdesmit sešas valstis, tostarp ASV, Lielbritānija, Francija, Vācija un pat Krievija - no kurām plašā tērauda arkas konstrukcija izmaksāja 1,5 miljardus eiro. Ziedojumus veikušas arī citas valstis, tostarp Turcija.

Tūristi drīkstēja apmeklēt Čornobiļu līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam, taču tagad objekts atrodas militārās pierobežas zonā, sarežģījot dekontaminācijas centienus. Ukrainas prokurori secinājuši, ka postījumus nodarījis Irānas dizainētais drons "Shahed 136", kas kļuvis par Krievijas visbiežāk izmantoto tāldarbības uzbrukuma ieroci.