Auksts ūdens dziedē un palīdz pārvarēt emocionālas traumas

Auksta ūdens terapija

Auksts ūdens var palīdzēt dziedēt prātu, saka sertificēta homeopāte un naturopāte, kas specializējusies pēctraumas stresa novēršanā, Hetere Heringtona (Heather Herington).

Hidroterapija, kad ārstēšanā izmanto ūdeni, iespējams, ir vienkāršākā terapijas metode. Bet tā ir ļoti iedarbīga garīgās veselības atjaunošanā, īpaši, ja ir runa par pēctraumas stresu, negatīvu bērnības pieredzi un ar to saistītām problēmām. Lai gan pelde karstos minerālūdens avotos var likt justies ļoti labi, tieši auksts ūdens nodrošina pozitīvu efektu. Auksts ūdens, kad tajā iegremdējas vai to izmanto aplikācijām, iedarbojas nomierinoši. Tas it kā apdzēš karstumu un samazina iekaisumu, ko organismā radījusi trauksme un garīgās ciešanas. Pat ja jūs vienkārši uzliekat uz sejas aukstā ūdenī samērcētu audumu vai nopeldaties baseinā ar aukstu ūdeni, jūs varat gūt labumu no fizioloģiskiem procesiem, kas šajā mirklī notiek.

Toreiz un tagad

Gandrīz visos laikos, lai nomierinātu satracinātu nervu sistēmu, cilvēki ir izmantojuši hidroterapiju (vai hidropātiju, kā to dēvēja 19. gadsimtā), nevis tabletes. Anglijā pieejami raksti par slimībām, kas izārstētas ar aukstu ūdeni jau 1773. gadā.

Mūsdienās, 21. gadsimtā, medicīnas pētījumos ir apstiprināts, ka cilvēkiem, kas cieš no pēctraumas stresa un citām garīgās veselības problēmām, auksta ūdens terapija var būt īpaši labvēlīga.

Hidroterapija var atvieglot trauksmi un depresiju un palīdzēt regulēt neiroendokrīnās atbildes reakcijas vai nervu sistēmas atbildi uz stresu. Piemēram, hidroterapija var samazināt stresa hormona kortizola daudzumu un kontrolēt neirotransmiterus, piemēram, noradrenalīnu.

Pateicoties naturopātijai un cilvēkiem kā Vims Hofs (Nīderlandē dzimušais ekstrēmo sporta veidu piekritējs, kurš zināms ar to, ka spēj izturēt zemas temperatūras), auksts ūdens kā ārstniecības līdzeklis mūsdienās kļūst arvien populārāks.

Labais stress

Fizioloģiskā stresa trūkums, kā liecina kāds pētījums, var samazināt labsajūtu, jo nerada ķermenim pietiekami lielu izaicinājumu. Īslaicīgas ķermeņa temperatūras izmaiņas, ko nodrošina, piemēram, auksta duša vai pelde aukstā ūdenī, var spēcīgi iedarboties uz ķermeni un prātu un pat stāties pretim depresijai.

“Hormētiskais stress jeb hormēze – īsi periodiski konkrēta stresa ierosinātāja uzliesmojumi, kā zināms, ir punkts, kurā stress ir ideāls, jo tas liek sapurināties, bet, tēlaini sakot, nenogāž no krēsla. Un viena no iespējām, kā panākt šo ideālo stresu, ir iegremdēšanās aukstā ūdenī. Pat ja ar ūdeni saslapina tikai seju, tiek ietekmēta asinsrite, uzlabojas skābekļa un citu vajadzīgo vielu piegāde šūnām, īpaši endokrīnās sistēmas vai nervu šūnām, kas ir tik svarīgas, lai nomierinātu prātu un emocijas.

Būtībā tas, ko vēlaties panākt, – lai aukstums pietiekami sašaurina asinsvadus un iedarbina noradrenalīnu, bet pēc tam lai asinsvadi paplašinās un nodrošina neirotransmitera GABA un serotonīna nomierinošo efektu. Vienlaikus stimulējot asinsriti un veicinot limfas atteci.

Auksts ūdens sašaurina asinsvadus un pēc tam palielina asins plūsmu, ieslēdzot noteiktus šūnu darbības mehānismus un signālu nodošanas ceļus, kas ļauj:

● cīnīties ar iekaisumu un oksidatīvo stresu,

● radīt jaunus mitohondrijus (mitohondriju bioģenēze),

● novērst DNS un šūnu citu struktūru bojājumus,

● palielināt detoksikācijas un/vai autofāgijas procesus, kas uzlabo vielmaiņu, miegu un beigu beigās – stresa noturību, vienlaikus samazinot iekaisumu, pazeminot asinsspiedienu, atvieglojot muskuļu sāpes un citas hroniskas sāpes. Kādam, kas cieš no pēctraumas stresa, šie visi ir pozitīvi ieguvumi.

Ienirstam dziļāk

Hidroterapija darbojas, mainot ķermenī temperatūru un spiedienu. Šīs pārmaiņas uztver nervu gali ādā un muskuļos un rodas nervu “refleksa efekti”, ko kontrolē galvas un muguras smadzenes. Vissvarīgākie no šiem efektiem ir vazodilatācija un vazokonstrikcija, kas attiecīgi atslābina vai sasprindzina asinsvadus. Fiziskās pārmaiņas maina asins plūsmas ātrumu un pēc tam – ikvienu vielmaiņas funkciju, kas ir saistīta ar asinsriti. Pārmaiņas var notikt sistēmiski (visā ķermenī) vai lokāli (noteiktā ķermeņa zonā).

Auksts ūdens un ledus piespiež ķermeni saglabāt siltumu. Asinsvadi sašaurinās, samazinot caur tiem plūstošo asins daudzumu. Pēc tam asins plūsma tiek novirzīta no ekstremitātēm (kas organismam tobrīd šķiet mazāk būtiski) uz ķermeņa centru un iekšējiem orgāniem (kas kopumā ķermenim ir vairāk svarīgi). Ādas poras aizveras, sviedru dziedzeri “izslēdzas”, un muskuļi saspringst, tomēr daži orgāni, piemēram, virsnieres, aktivizējas. Ja tas notiek īsu brīdi, tas var būt noderīgi.

Hormonālā ziņā auksts ūdens liek ražot noradrenalīnu, kas mums palīdz koncentrēties un regulē enerģijas daudzumu, un aktivizē simpātisko nervu sistēmu. Tad, pateicoties klejotājnervam un GABA, parasimpātiskā nervu sistēma ļauj mums, gluži pretēji, relaksēties. Asinsvadi paplašinās, uzlabojas asinsrite, šūnas saņem barības vielas, un tiek izvadīti toksīni. Tas viss var palīdzēt cilvēkiem ar pēctraumas stresu, kuriem parasti ir trauksme, miega traucējumi un grūtības koncentrēties.

Uzlabo garastāvokli

Auksts ūdens ierosina noradrenalīna izdalīšanos asinsritē un smadzeņu daļā, kas nosaka svarīgas funkcijas kā uzmanība un nomods. Noradrenalīns palīdz regulēt garastāvokli, tostarp cilvēkiem ar depresiju un trauksmi. Tas samazina smadzeņu iekaisumu – pretdarbojas iekaisuma molekulām, kuras veicina trauksmi un depresiju, jo neļauj šūnām atbrīvot serotonīnu.

Aukstums aktivizē arī tā sauktās aukstuma šoka olbaltumvielas RBM3, kam ir neiroprotektīva iedarbība, un tas var būt noderīgi smagas trauksmes gadījumā.

Kad seja saskaras ar aukstu ūdeni, sirdsdarbība strauji palēninās. Trijzaru nervi nodod informāciju smadzenēm, kas ar klejotājnerva starpniecību palēnina sirdsdarbību un izraisa perifēro vazokonstrikciju. Tam ir nomierinoša iedarbība.

Temperatūra ir vissvarīgākā. Jo tā ir zemāka, jo ātrāk notiek reakcija. Nekam, kas ir siltāks par 21 grādu, nebūs efekta.

Tālāk no rokām un kājām vazokonstrikcija notiek pakāpeniskāk, ļaujot svarīgākajiem orgāniem – smadzenēm, sirdij un plaušām – saglabāt dominējošo stāvokli.

Auksta ūdens procedūras

Pirms pievēršaties jebkādam auksta ūdens procedūrām, parūpējieties, lai organisms būtu labi hidratēts, un, ja izvēlaties pilnīgu iegremdēšanos, vispirms pārliecinieties, ka tas būs droši. Izpētiet visus iespējamos riskus, īpaši, ja peldaties dabiskās ūdens tilpēs.

Uzmanību! Ja mēģināt ziemā pilnīgu iegremdēšanos aukstā ūdenī ārā, vislabāk to darīt pakāpeniski. Lai samazinātu hipotermijas vai sirdsdarbības traucējumu risku, sāciet ar daļēju iegremdēšanos.

Pilnīga iegremdēšanās. Imūnsistēmas un parasimpātiskās nervu sistēmas stiprināšanas nolūkā, kā arī sīko asinsvadu stiprināšanai vislabāk strādās iegremdēšanās aukstā ezerā, upē, okeānā vai peldbaseinā vai mērcēšanās ledus spainīšos. Vims Hofs iesaka 15 grādu aukstā ūdenī pavadīt piecas minūtes vai mazāk. Ja ūdens temperatūra ir zemāka, teiksim, 2 grādi, tad tās ir trīs minūtes. Ja varat to izturēt, neslaukieties. Uzvelciet drēbes un ļaujiet ķermenim nožūt.

Kontrastam 5–15 minūtes pasēdiet infrasarkanajā saunā vai pirtī. Pēc tam uz 3 minūtēm iegremdējieties aukstā ūdenī. Veiciet šo procedūru līdz 10 minūtēm ilgi vai vairāk atkarībā no tā, cik varat izturēt.

Daļēja iegremdēšanās. Ja pelde aukstā ūdenī nav domāta jums, lūk, daži alternatīvi risinājumi, ko var pamēģināt.

● Pastāviet aukstā ūdenī līdz potītēm. Divdesmit sekundes šļakstiniet ūdeni augšup uz kājām.

● Ieejiet ūdenī līdz augšstilbiem un 20 sekundes aplaistiet ķermeni līdz nabai un seju.

● Ieejiet ūdenī līdz kaklam vai iegremdējieties pilnībā. Divdesmit sekundes grozieties un griezieties.

Vēl viena alternatīva peldei aukstā ūdenī ir kontrastduša. Tā var darīt brīnumums ne tikai asinsrites uzlabošanā, bet arī nomierinot prātu.

● Trīs reizes pārmaiņus aplaistieties ar karstu un aukstu ūdeni vai, ja nejūtaties pietiekami spēcīgi, ar siltu un vēsu. Vēso ūdeni teciniet sev virsū trīs reizes ilgāk nekā silto.

● Tagad vispirms 90 sekundes stāviet zem karstas dušas, tad 30 sekundes zem aukstas vai līdz 30 sekundēm zem karstas un 10 sekundes zem aukstas. Vienmēr pabeidziet ar aukstu ūdeni.

● Ja varat to izturēt, neslaukieties. Uzvelciet drēbes un ļaujiet ķermenim nožūt.

Sejas iemērkšana. Tas ir vēl viens vienkāršs paņēmiens – divas līdz trīs reizes nedēļā iemērciet līdz piecām minūtēm aukstā ūdenī seju. Aukstais ūdens sūta smadzenēm milzumu elektrisko impulsu, kas vairo modrību un enerģiju un rada mieru.

Slapjš palags un slapjas zeķes. Abas šīs procedūras ļauj ķermenim nomierināties, ja nepieciešams, maigi liek imūnsistēmai palielināt balto asins šūnu daudzumu un iesaistīt darbībā smadzeņu un ķermeņa daļas, kas nomierina uzbudinātu stāvokli.

Lai izmantotu slapju palagu, nepieciešams kokvilnas palags, spainis ar ledusaukstu ūdeni, vilnas sega un kāds, kurš varētu palīdzēt.

Uzklājiet uz gultas vilnas segu. Samērcējiet palagu aukstā ūdenī un, cik iespējams, nogrieziet. Uzklājiet pa virsu vilnas segai (zem segas paklājiet kaut ko mitrumizturīgu, lai pasargātu matraci no samirkšanas).

Ātri apgulieties uz slapjā palaga un palūdziet, lai kāds jūs tajā ietin, atstājot ārā tikai galvu. Tad palūdziet tāpat aptīt jums apkārt vilnas segu. Guliet tik ilgi, līdz jūsu ķermeņa siltums ir izžāvējis palagu.

Nereti cilvēki mēdz šādi aizmigt un nogulēt visu nakti, ja veic šo procedūru pirms gulētiešanas.

Palaga un segas vietā varat veikt auksto zeķu terapiju. Iemērciet kokvilnas zeķes ledusaukstā ūdenī, nogrieziet, uzvelciet kājās un pa virsu uzvelciet vilnas zeķes. Tad apgulieties un izbaudiet, kā ķermenis sasilda zeķes, līdz tās pilnībā izžūst.

Materiāls sagatavots no grāmatas Transforming Trauma: A Drugless and Creative Path to Healing PTS and ACE (Hammersmith Health Books, 2022)