Vai psoriāzi var izārstēt? Atbild dermatoloģe Elīza Sālījuma

Konsultē Lāzerplastikas klīnikas dermatoloģe Elīza Sālījuma.

Kas ar to slimo?

Psoriāze ir ģenētiski noteikta autoimūna saslimšana, kas lielākoties izpaužas uz ādas ar sarkaniem, zvīņojošiem laukumiem, bet tā var skart arī locītavas.

Ar psoriāzi var saslimt tikai cilvēki, kam ir ģenētisks defekts, kas ir atbildīgs par tās attīstību. Tomēr tas nenozīmē, ka slimība noteikti parādīsies. Lai tas notiktu, jābūt vienam vai vairākiem palaidējfaktoriem, kas var ne tikai izprovocēt slimības sākumu, bet arī saasināt psoriāzi, kad tā kādu laiku nav izpaudusies. Šo faktoru vidū ir stress, smēķēšana un alkohola lietošana, ādas trauma (skrāpējums, apdegums, tetovējums, permanentais meikaps, ķirurģiskas iejaukšanās), infekcija organismā, aukstums un konkrētu medikamentu lietošana, piemēram, asinsspiedienu pazeminošas zāles, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un citi.

Kā veidojas laukumi, kuri zvīņojas?

Ja psoriāze parādījusies, tas nenozīmē, ka vienmēr būs vienlīdz slikti. Tāpat kā citām hroniskām saslimšanām, arī psoriāzei raksturīgi paasinājuma un miera periodi.

Visspilgtākā tās izpausme ir sarkanie, zvīņojošie laukumi, kas veidojas izmainīta ādas šūnu cikla dēļ. Veselam cilvēkam vecās ādas šūnas tiek nomainītas ar jaunām vidēji 28 dienās, savukārt psoriāzes gadījumā tas notiek ārkārtīgi ātri, četrās dienās, līdz ar to šūnas nespēj tik ātri nolobīties, sakrājas ādas virskārtā un veido sabiezējušus laukumus. Apsārtums, kas pavada zvīņojumu, liecina par ādas iekaisumu.

Saskaroties ar psoriāzi, jābūt uzmanīgiem, jo tās esamība nozīmē paaugstinātu citu slimību risku. To vidū ir kardiovaskulāras saslimšanas, paaugstināts zema blīvuma jeb sliktā holesterīna, triglicerīdu un homocisteīna daudzums, aptaukošanās, otrā tipa cukura diabēts, kā arī folskābes un D vitamīna deficīts. Psoriāzes pacientiem regulāri jāseko līdzi D vitamīna līmenim asinīs, jākompensē tā deficīts vai jālieto profilaktiska deva.

Kombinēta ārstēšana

Lai veiksmīgi ārstētu psoriāzi, nepieciešama ne tikai tradicionālā medicīna, bet arī dzīvesveida izmaiņas, kas paredz zaudēt lieko svaru, ja tāds ir, lai maksimāli samazinātu iekaisumu tauku šūnās. Jāatsakās no smēķēšanas un alkohola, uzturā līdz minimumam jāsamazina tie dzīvnieku valsts produkti, kas satur taukus un palielina sliktā holesterīna līmeni, bet ēdienkarte jāpapildina ar treknām zivīm, olīveļļu, avokado, jo šie produkti satur omega-3 taukskābes. Ikdienā jāievieš fiziskās aktivitātes.

* Uz ādas lietojamus preparātus psoriāzes ārstēšanai nozīmē tad, ja bojātās ādas laukums nav pārāk liels. Glikokortikosteroīdus vienus pašus vai kombinētā preparātā ar D vitamīnu var lietot šķīduma, gela, krēma, putu vai ziedes formā. Parasti izvēlas tādu zāļu formu, kas ir ērtāk lietojama un piemērota konkrētās zonas ādas biezumam, piemēram, uz galvas daudz ērtāk lietot šķīdumu, savukārt uz pēdām – ziedi.

* Iekšķīgi lietojamas zāles, kas nomāc imunitāti, ārsts izraksta reizēs, kad psoriāze ir smaga. Pirms tam jāveic analīzes, lai noskaidrotu, vai kopējais veselības stāvoklis ir atbilstošs medikamenta lietošanai. Šīs zāles nedrīkst lietot hepatīta, HIV un tuberkulozes pacienti, kā arī grūtniecības un bērna barošanas laikā.

* Bioloģiskie medikamenti pieejami jau vairākus gadus. Tā ir dārga, valsts apmaksāta terapija, ko nozīmē reizēs, kad citas zāles nepalīdz vai tās nedrīkst lietot.

* Fototerapija jeb ultravioleto B staru lampas mazina ādas iekaisumu un bremzē ādas šūnu dalīšanos. To gan var izmantot tikai tad, ja neviens ģimenē nav slimojis ar ādas vēzi, jo ultravioletie stari provocē ādas audzēja attīstību.

* Milzīga nozīme ir ādas kopšanai. Pēc katras mazgāšanās siltā (nevis karstā!) ūdenī uz ādas jāuzklāj mitrinošs krēms, ideālā gadījumā tāds, kas satur ķīmisko urīnvielu jeb urea, jo tā veicina zvīņu nolobīšanu. Turklāt ar mazgāšanos nevajag pārspīlēt, jo psoriāzes skarta āda jau tāpat ir ļoti sausa. Šī iemesla dēļ neizmanto parastās ziepes, bet dušas gelu uz eļļas bāzes.

Zināšanai

Psoriāze ir izplatīta, ar to slimo 2–4 % pasaules iedzīvotāju, turklāt tā var sākties jebkurā vecumā. Jo agrāk tas notiek, jo smagāka ir slimības gaita.