Blaugznas, izsitumi, akne... Ko āda var par mums pateikt?
No ādas var nolasīt ļoti daudz informācijas, saka dermatoloģijas klīnikas “Prof. Ķīsis & Doc. Rone-Kupfere” dermatologs, profesors Jānis Ķīsis un RSU Dermatoloģijas un veneroloģijas fakultātes rezidente Alise Huskivadze.
“Uzmanīgs vērotājs var pateikt ne vien to, cik cilvēks ir jauns vai vecs, bet arī, ko viņš ēd, kā dzīvo, par ko strādā un kādi ir viņa hobiji,” saka profesors. Dermatologus, vismaz šīs klīnikas, tas interesē, jo pacienta ārstēšana šeit nav tikai ziežu “smērēšana”. Tā ir izpratne par cilvēka būtību, par viņa vielmaiņu, to, kas ir bijis viņa vecākiem un kas pacientu sagaida nākotnē.
Viena no pirmajām lietām, ko dermatologs var pateikt, paskatoties uz kādu, ir tas, cik daudz laika šis cilvēks pavadījis saulē, – par to liecina saules fotobojājumi.Tie var izpausties kā nevienmērīga pigmentācija, grumbas, plankumi un ādas elastības zudums. Šos bojājumus var arī paredzēt, veicot ģenētiskos izmeklējumus. Savukārt, lietojot pareizos uztura bagātinātājus, fotobojājumu parādīšanos var aizkavēt.
Āda var arī norādīt uz to, ka cilvēkam ir bezmiegs. Noslīdējusi plakstiņu āda, tumši loki zem acīm var liecināt par nogurumu. Bezmiegs dažkārt saistās ar niezi, sausu ādu un sensibilizāciju uz apkārtējiem alergēniem.
Āda var pateikt dermatologam, vai cilvēks dzer pietiekami daudz šķidruma, lai uzturētu organismā nepieciešamo ūdens līmeni.
Bieži āda nodod smēķētājus. Smēķētāju āda var būt bālāka vai gaišāka, ap lūpām var būt grumbas. Papildus mainītam ādas izskatam smēķētājiem ir arī mainīta organisma mikroflora, kas var veicināt disbakteriozes attīstību. Smēķēšana ir arī viens no riska faktoriem ādas audzēju attīstībā.
Vai tas ir kas nopietns, ja ir…
…sausa, niezoša āda
Ādas sausumu un niezi nereti var īpaši sajust rudenī un ziemā, kad ir temperatūras svārstības, – šādos apstākļos ādas šūnas strauji zaudē mitrumu un ātri pārragojas. Risinājums – saīsināt laiku, kas tiek pavadīts vannā un dušā, un vairāk mitrināt ādu, kamēr tā pēc ūdens procedūrām vēl nav pilnībā nožuvusi. Palīdzēt ādai šajā laikā var arī nepiesātināto taukskābju ietveršana uzturā un uztura bagātinātāju lietošana.
Cilvēki ar hroniskām ādas slimībām, piemēram, atopisko dermatītu (ekzēmu), ādas sausumu vai niezi jūt biežāk, un ir arī pacienti, kam ādas nieze ir pamatslimības dēļ. Piemēram, cukura diabēts, limfoma var padarīt ādu jutīgāku pret niezi. Opioīdi un citas zāles arī var izraisīt ādas niezi. Vairogdziedzera darbības traucējumi var radīt ādas sausumu.
…kairināta roku āda
Rokas, tāpat kā seja, saskaras ar ārpasauli. Paskatoties uz cilvēka rokām, tās sniedz informāciju par to, ko cilvēks dara ikdienā, vai viņam ir alerģija, vai roku āda ir izmainīta profesionālās darbības dēļ, – šādos gadījumos var vērot sabiezēto iritanta kontaktdermatīta ādu un ir ļoti noderīgi veikt aplikāciju testus, kas alerģiska kontaktdermatīta diagnostikā ir zelta standarts.
Pastāvīga roku mazgāšana un roku dezinficēšana ar spirtu saturošiem līdzekļiem arī var negatīvi ietekmēt roku ādu. Tad ir jāizmanto mitrinoši roku krēmi vai ziedes, kas var palīdzēt parūpēties par ādu. Stāvoklis, ko sauc par dermatomiozītu, var atgādināt dermatītu, ko izraisa roku pārmazgāšana vai kairinājums, – tas izpaužas kā sarkani plankumi uz delnas mugurējās virsmas. Dermatimiozīts ir iekaisīga autoimūna slimība, līdzīga vilkēdei. Tieši dermatologs var pateikt, kad kairināta roku āda ir saistīta ar ko vairāk par pārmērīgu higiēnu.
…blaugznas
Blaugznu medicīniskais nosaukums ir seborejiskais dermatīts. Blaugznas parasti ir vērojamas galvas matainajā daļā, dažreiz uz pieres, uzacīs, ap degunu un ap muti. Blauzgnas rodas pastiprinātas tauku dziedzeru aktivitātes dēļ, nepareiza tauku dziedzeru sastāva un sēnīšu infekcijas dēļ. Parasti tās var novērst ar ārstnieciskiem šampūniem un recepšu medikamentiem. Bet pat blaugznas var liecināt par kādu pamatslimību. Piemēram, smagākai seborejiska dermatīta attīstībai ir pakļauti cilvēki ar neiroloģiskiem traucējumiem – Pārkinsona slimību vai insultu – , tāpat arī cilvēki ar HIV.
…akne
Akne jeb pinnes liecina par iekaisumu daudzos matu folikulos. Šī neaizsargātība saistās ar kvantitatīvi un kvalitatīvi mainītu tauku sastāvu uz ādas, ko var izraisīt arī alerģiskas reakcijas organismā. Arī šajā gadījumā noderīgi veikt aplikācijas testus.
Piņņu uzliesmojumu var izraisīt arī sejas aizsargmasku lietošana.
Jaunas un smagas pinnes, kādu iepriekš nav bijis, var liecināt par hormonāliem traucējumiem, piemēram, sievietēm par policistisko olnīcu sindromu.
…mainīta ādas krāsa
Krāsas izmaiņas ādā dažkārt var būt norāde uz pamatslimību. Cilvēkiem ar hroniskām slimībām dažreiz āda izskatās pelēcīgāka, gludāka. Dzeltenīga vai oranža krāsa var liecināt par nieru vai aknu slimībām. Brūni vai dzeltenbrūni plankumi uz apakšstilbiem var būt vājas asinscirkulācijas pazīme, kas tālāk var attīstīties un veidoties čūlas.
Cilvēkiem ar tumšāku ādas krāsu izmaiņas var parādīties atšķirīgi, piemēram, izsitumi var būt tumšāki vai tiem var būt violeta nokrāsa.
…veidojumi ap acīm
Mazus dzeltenus veidojumus, kas var parādīties ap acīm vai degunu, sauc par ksantelazmu, un tie veidojas no holesterīna nogulsnēm. Dažiem cilvēkiem tā ir zīme, ka ir augsts holesterīna līmenis, bet apmēram pusei cilvēku ksantelazmu nav. Ja šie veidojumi parādās, pārbaudiet holesterīnu!
…izsitumi
Ir daudz iemeslu, kapēc uz ādas var rasties izsitumi. Visbiežāk tie norāda uz kontaktdermatītu – reakciju uz kaut ko, kas ir skāris ādu. Parasti ar vietējās terapijas līdzekļiem, kā arī izvairoties no izraisītāja no šādiem izsitumiem var viegli izārstēt. Bet dažreiz pat viegli ārstējami izsitumi var liecināt par izmaiņām vispārējā veselības stāvoklī. Un izsitumi var parādīties kā simptoms ādas slimībām, kuras var ietekmēt vispārējo veselības stāvokli, piemēram, psoriāzes jeb zvīņēdes gadījumā palielinās sirds slimību un citu risks.
Ir dažas pazīmes, kas var liecināt, ka izsitumi ir nopietnāki. Ja tie nereaģē uz ārstēšanu, ietekmē vairāk nekā tikai ādu, piemēram, ir locītavu sāpes vai drudzis, tas var norādīt, ka organismā notiek kādas izmaiņas.
Lielākā daļa ādas slimību neliecina par citām nopietnām slimībām, taču to var noteikt vienīgi ārsts. Ieplānojiet tikšanos ar dermatologu! Iespējams, āda cenšas ko pateikt.
Lai āda jauna, skaista un vesela!
Profesora Jāņa Ķīša desmit padomi
1. Āda ir jākontrolē. Ja parādījies kaut mazākais veidojums, kas izskatās neparastāk, it sevišķi, ja tas ir asimetrisks, sāk niezēt vai asiņot, tas ir noteikti jāparāda dermatologam!
2. Sargājiet ādu no saules ar piemērotu apģērbu, nevis ar saules aizsargkrēmiem. Baltas drēbes un skaista platmale pat uz ekvatora pasargā no karstuma un saules stariem, bet liela daļa saules aizsargkrēmu satur vielas, kas ir kaitīgas cilvēkam. Ir divas fiziskās aizsargvielas, ko varētu lietot, – cinka oksīds un titāna dioksīds.
3. Kā teicis Stīvs Džobs, ir seši galvenie dakteri: saule (kam es gluži nepiekrītu, jo saule ir vajadzīga, bet tikai – mēreni), atpūta, vingrošana jeb fizkultūra, atbilstoša diēta, pārliecība par sevi un draugi.
4. Slimības mums rodas, pārspīlējot savas spējas, ģenētiskās un vielmaiņas spējas atjaunoties. Un dzīvojot vidē, kas ir nepiemērota cilvēkam. Tā sauktie akmens džungļi, kuros dzīvojam, pārlieku daudz ķīmisko vielu pārtikā un apkārtējā vidē, konservanti, antibiotikas, starojums, datori, telefoni – no visiem šiem avotiem vajadzētu dzīvot iespējami tālāk un zaļāk.
5. Drauds un problēma ādai ir pārprasta izpratne par to, kas ir higiēna, un pārlieku daudz lietotu mazgājamo līdzekļu ikdienā.
6. Dodiet iespēju ādai katru dienu paelpot – pastāviet pliki! Nevairieties no aukstuma un aukstām peldēm – tās ārkārtīgi uzlabo veselību.
7. Atcerieties, ka apstākļos, kuros mēs dzīvojam, ādai vajag mitrumu, mitrināšanu, un tāpēc dažādi ietaukošanas paņēmieni ir ļoti labi un vajadzīgi.
8. Nekrājiet negācijas. Negācijas ādai ir brīvo radikāļu iedarbība. Saules UV starojums (arī dienas gaisma) ierosina brīvo radikaļu parādīšanos, brīvie radikāļi izsauc oksidatīvo stresu, un tas ir jākupē. Ja to nekupējam, ādā parādās sliktas šūnas. Dažas var sākt darboties toksiski. Dažas var izraisīt mutācijas. Mainīta šūnu uzvedība saistās arī ar imūnsistēmas bezdarbību un mazspēju, un rezultātā mainās gan ādas substrāts, gan atjaunojošās sistēmas spēja mūs atjaunot. Vēl – atbrīvojieties no kaitīgiem paradumiem – vaikstīties, nenēsāt saules brilles, miegt acis, brīnīties par visu.
9. Uzņemiet Omega 3 taukskābes, D vitamīnu, B grupas vitamīnus, antioksidantus, uzturiet veselīgu gremošanas sistēmu un zarnu mokrofloru. Un, lai saprastu, cik tas ir nozīmīgi, ejiet pie daktera, nevis rīkojieties uz savu galvu, izmantojot to, kas ir pie rokas.
10. Atpūtieties un sabalansējiet uzturu. Ir svarīgi ēst atbilstoši organisma spējām pārstrādāt apēsto, un šīs spējas visiem cilvēkiem nav vienādas. Lielākajai daļai cilvēku, piemēram, neder banāni. Arī to var noteikt pie daktera.