Stipras galvassāpes ne visi var uzveikt ar tabletīti, stāsta neiroloģe
foto: Shutterstock
Aptuveni 90 % pacientu cieš no primārām galvassāpēm un tikai 10 % – no sekundārām.
Runā speciālists

Stipras galvassāpes ne visi var uzveikt ar tabletīti, stāsta neiroloģe

Solvita Velde

"100 Labi Padomi"

“Man sāp galva.” Šo frāzi ģimenes ārsti un neirologi dzird bieži. Tomēr cilvēki galvassāpes nereti novērtē par zemu un laikus nemeklē palīdzību, neapzinoties, ka neārstētas sāpes graujoši ietekmē dzīves kvalitāti. Par to, kā rīkoties, ja galva sāp bieži, stāsta Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri galvassāpju kabineta neiroloģe Anita Balcerbula.

Neiroloģijā izšķir primāras galvassāpes, proti, tās neizraisa kāda cita saslimšana, un sekundāras, kad galvassāpju iemesls ir cits, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, deguna blakusdobumu iekaisums, nospiests nervs (visbiežāk trīszaru nerva iekaisums), galvas vai kakla asinsvadu patoloģija u. c. Tiklīdz problēma tiek izārstēta vai novērsta, lietojot zāles, galvassāpēm vajadzētu pāriet. Ja tā nenotiek, jāmeklē cits sāpju izraisītājs. Aptuveni 90 % pacientu cieš no primārām galvassāpēm un tikai 10 % – no sekundārām.

Kur un cik stipri sāp?

Runājot par primārajām galvassāpēm, visbiežāk cilvēki cieš no saspringuma tipa galvassāpēm un migrēnas. Pirmās izraisa ap galvaskausu saspringuši muskuļi, kas rodas nepareizi/neergonomiski sēžot pie datora, ilgstoši atrodoties slikti vēdinātās telpās, pārāk maz guļot. Parasti sāp galvas augšpuse, piere un paura daļa.

Sāpes ir vieglas līdz vidēji stipras, spiedošas, var ilgt visu dienu, parasti neizraisa sliktu dūšu. Fiziska slodze sāpes var atvieglot.

Ar migrēnu ir sarežģītāk, jo tās izraisītāji var būt dažādi, turklāt visi vēl nav līdz galam izpētīti. Bez jau iepriekš nosauktajiem provocējošajiem faktoriem te jāmin arī neregulāras maltītes un pārāk daudz kofeīna. Bieži migrēna ir iedzimta. Parasti sāp galvas viena puse, bet var sāpēt arī visa galva, ir nepatika pret skaņu un gaismu. Sāpes nereti ir ļoti stipras, pulsējošas, var būt slikta dūša, vemšana. Fiziska slodze galvassāpes pastiprina, pat kāpšana pa kāpnēm var būt ārkārtīgi nepatīkama. Ir situācijas, kad saspringuma tipa galvassāpes un migrēna kombinējas, turklāt dzīves laikā var pievienoties arī sekundāras sāpes.

Par to, kad galvassāpju dēļ jāiet pie ārsta un kāpēc pretsāpju zāles nav ieteicams dzert ilgāk par 3 mēnešiem, izlasīt vari raksta turpinājumā, žurnāla “100 labi padomi” oktobra numurā. Tur arī uzzināsi, kāpēc pirmā vizīte pie neirologa ir garāka par citām, kā arī to, kāpēc ne visi galvassāpes var uzveikt ar tabletītes palīdzību, jo dažkārt vienīgais risinājums ir ieviest būtiskas izmaiņas savā dzīvesveidā.