Antarktīda piedzīvo krasas izmaiņas - satelīta attēli atklāj neticamu ainu
Antarktīdas ziemeļu daļa piedzīvo krasas izmaiņas un pamazām pārvēršas zaļganā ainavā. Tas notiek globālās sasilšanas dēļ, teikts jaunajā zinātniskajā ziņojumā, ko žurnālā "Nature Geoscience" publicējusi britu zinātnieku grupa.
Ainavas satelītdatu analīze liecina, ka pēdējo četru gadu desmitu laikā augu sega Antarktīdas pussalā pieaugusi desmitkārtīgi. Ja 1986. gadā veģetācija klāja mazāk nekā vienu kvadrātkilometru pussalas platības, tad 2021. gadā zaļoja jau gandrīz 12 kvadrātkilometru.
"Šī apzaļumošanas tendence ir paātrinājusies par vairāk nekā 30% pēdējo gadu laikā (2016-2021), salīdzinot ar pilnu izpētes periodu (1986-2021) - paplašinoties par vairāk nekā četrsimts tūkstošiem kvadrātmetru gadā šajā periodā," preses paziņojumā norāda pētnieki.
🌏 Scientists in Antarctica are using #NVIDIA compute at the edge to study how moss erosion may have more significant, downstream impacts on climate change.
— NVIDIA AI Developer (@NVIDIAAIDev) October 3, 2024
➡️ https://t.co/fSB9Sx7T6c
Australia’s #SAEF researchers have deployed a kit of sensors, connected to an NVIDIA Jetson… pic.twitter.com/E4UHVeyYVt
Zinātnieki norāda, ka pagaidām runa pārsvarā ir par sūnām, kas spēj izdzīvot visskarbākajos apstākļos uz zemes. Taču tā izplatības tempi šajā reģionā pēdējos gados ir krasi paātrinājušies. Zinātnieki prognozē, ka Antarktīdas apzaļumošana droši vien turpināsies, klimatam sasilstot, un drīzumā šeit varētu iedzīvoties arī citas augu sugas. Galu galā Antarktīdas pussalā varētu izveidoties augsnes slānis, kas radītu potenciālu invazīvo sugu nostiprināšanai.
"Augsne Antarktīdā lielākoties ir nabadzīga vai nemaz nav, taču šis augu dzīves pieaugums pievienos organiskās vielas un atvieglos augsnes veidošanos, kas potenciāli paver ceļu citu augu augšanai," skaidroja pētījumā iesaistītais Ollijs Bārtlets no Hārtfordšīras universitātes.
