Šovasar Eiropas Savienībā stāsies spēkā jauna direktīva par tiesībām uz remontu - kas mainīsies patērētājiem un ražotājiem

Jaunās direktīvas mērķis ir paplašināt patērētāju iespējas salabot savu tehniku un citas ierīces, vienlaikus palielinot ražotāju atbildību par produktu remontējamību.

Jaunā direktīva paredz, ka:

• ražotājiem būs jānodrošina pieejamas remontam nepieciešamās rezerves daļas, diagnostikas rīki un servisa informācija;
• tiek uzdots veicināt ierīču garāku dzīves ilgumu un labāku remontspēju;
• mērķis ir samazināt elektronisko atkritumu apjomu, kas Eiropā veido miljonus tonnu gadā.

Kāpēc šī direktīva ir svarīga?

• Ilgtspējība un vide: ilgāks ierīču kalpošanas laiks nozīmē mazāku atkritumu daudzumu un resursu patēriņu.
• Patērētāju tiesību stiprināšana: cilvēki varēs salabot ierīces bez liekiem šķēršļiem vai pārmērīgi augstām cenām.
• Ražotāju atbildība: uzņēmumi būs motivēti radīt vieglāk remontējamus un kvalitatīvākus produktus.

Eiropas Zaļā kursa politikas ietvaros šāda prakse tiek skatīta kā svarīgs solis cīņā ar pārmērīgu patēriņu un vides piesārņojumu.

Ko iegūs patērētāji?

• plašāku piekļuvi rezerves daļām un remontinformācijai;
• iespēju labot ierīces pie neatkarīgiem servisiem vai pašiem;
• potenciāli zemākas remonta izmaksas.

Pat ja garantija ir beigusies, ierīces remonts būs reālāka un pieejamāka izvēle nekā jaunas iegāde.

Kādas ierīces tas ietekmēs?

Direktīva galvenokārt attieksies uz:

• sadzīves tehniku — veļas mašīnām, ledusskapjiem, trauku mazgājamām mašīnām;
• elektroniku — televizoriem, datoriem utt.;
• dažādām tehnoloģiskām ierīcēm, kurām šobrīd remonta iespējas ir ierobežotas.

Ko saka sadzīves tehnikas meistari?

Raidījums "Aktuaalne kaamera. Nädal" skaidroja, vai Igaunijas iedzīvotāji nodod savu sadzīves tehniku remontā un kā remontu joma ir mainījusies gadu gaitā.

Durvis darbnīcai "Centralservice", kas Pērnavā darbojas jau vairākus gadu desmitus un specializējas sadzīves tehnikas un elektronikas remontā, atveras ik pēc dažām minūtēm.

Pēc tehniķa ar 30 gadu stāžu Marta Randmē vārdiem, cilvēki arvien vairāk cenšas salabot savu sadzīves tehniku.

"Visbiežāk remontēju kafijas automātus un trauku mazgājamās mašīnas. Tāpat arī televizorus, kas nokrīt un saplīst," stāstīja Randmē.

Randmē ir vecās skolas cilvēks, kuram patīk salabot lietas. Jaunieši šādā darbā iesaistās negribīgi, un arī remonta būtība laika gaitā ir mainījusies.

"Tehnika kļūst arvien sarežģītāka. Patiesībā vairs gandrīz nav ko remontēt. Būtībā tas ir tikai kāda moduļa vai bloka nomaiņa – tas vairs nav interesanti. Jo vecāka un vienkāršāka ierīce, jo lielākas iespējas to salabot. Ar ierīcēm, kurās ir programmatūra, tas jau ir grūti," skaidro Randmē.

Viņaprāt, mūsdienu sadzīves tehnikas kalpošanas laiks kļūst arvien īsāks, un tas tiek darīts apzināti, lai mudinātu cilvēkus aktīvāk patērēt.

"Lietas tiek ražotas tā, lai izturētu garantijas termiņu, ja paveicas. Pie šodienas tehnoloģiju līmeņa varētu taču ražot daudz kvalitatīvākas ierīces," uzsvēra tehniķis.

Remonta lietderība bieži vien atkarīga no cenas, taču, kā izrādās, cena ne vienmēr ir izšķirošais faktors. Svarīga ir arī emocionālā vērtība un praktiskā nepieciešamība.

"Dažiem pat nākas teikt: 'Paklausieties, šī lieta ir tik veca – jūs jokojat? Jūs varat par šo pašu cenu nopirkt jaunu.' Ja remonta izmaksas pārsniedz pusi no ierīces vērtības, mēs vienmēr konsultējamies ar klientu, izrunājam, apspriežam. Un gadās, ka cilvēks ir tik ļoti pieradis pie savas lietas, ka izvēlas remontu," stāsta Randmē.

Tehniķis Avo Oolbergs jau vairāk nekā 35 gadus remontē sadzīves tehniku Paidē. Viņš norāda, ka tagad cilvēkiem ir vairāk tehnikas nekā pirms pāris gadu desmitiem, un remontējamu ierīču netrūkst.

"Visbiežāk atved veļas un trauku mazgājamās mašīnas. Ledusskapjus gan ved krietni retāk," norāda uzņēmuma "Oolberg ja Ko" valdes loceklis Avo Oolbergs.
Viņaprāt, tas ir saistīts ar to, ka ledusskapjos bieži tiek izmantotas detaļas, kuras nav iespējams nomainīt.

Oolbergs arī uzsvēra, ka jebkura sadzīves tehnika prasa apkopi, taču bieži vien tā netiek pienācīgi lietota vai saudzēta.

"Ļoti bieži kļūda tiek pieļauta jau uzstādīšanas laikā. Ja to izlabot, veca tehnika var kalpot vēl daudzus gadus," viņš skaidroja.

Viņš uzskata, ka sadzīves tehnikas remonts kļūtu pieejamāks un lietderīgāks, ja samazinātu pievienotās vērtības nodokli remontpakalpojumiem.

"Cenu kāpums ietekmē visus, arī mūsu nozari. Vairākās nozarēs pieprasa PVN samazināšanu. Tas ir aktuāli arī pakalpojumu sektorā," rezumēja Oolbergs.