Pēc Merkeles atklāsmēm Zaharova sunī Baltijas valstis un Poliju, drīz sekos Lavrova "lekcija" par šīm valstīm

Šādā raksturīgajā stilā Zaharova paziņoja klātesošajiem, ka viņas priekšnieks, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sniegs interviju, kurā viņš stāstīs par Baltijas valstu un Polijas politiku, kā arī šo valstu centieniem graut Eiropas Savienības intereses.

“Eiropas Savienības iekšienē darbojas, lūk, šādi kurmji, varētu pat teikt graujošu darbību veicošie kurmji, kā Polija un Baltijas valstis, kas ne tikai īsteno ES svešu politiku, proti, anglosakšu politiku, bet arī rīkojas pretēji Eiropas Savienības interesēm,” paziņoja Zaharova, stāstot, ka šīs valstis ar “ES kopējo politiku” saprotot tikai savu pretkrievisko mērķu īstenošanu.

Zaharova pauda neizpratni, kādēļ Merkele klusēja četrus gadus. “Ja tam visam pievienot viņas atklāsmi, ka viņa Minskas vienošanās uztvēra tikai kā instrumentu [politiskajām manipulācijām], nevis kā dokumentu, kuru viņa parakstījusi un kuru īstenos (...), tad veidojas atbildības aina par to, kas notika 2022. gadā ap Ukrainu,” stāstīja Zaharova, ierasti Krievijas invāzijā vainojot Rietumus.

Šovasar Lavrovs jau žēlojās, ka “sīkie huligāni” Latvija, Lietuva un Igaunija ar savu rusofobiju visu laiku traucē dzīvot normāliem cilvēkiem. Uzstājoties preses konferencē pēc tikšanās ar Baltkrievijas ārlietu ministru Maksimu Riženkovu, Lavrovs Baltijas valstis nodēvēja par “marionetēm eirograndu rokās”, kuras uzrīda Krievijai. Baltijas valstu vadītāji nav patstāvīgi politiķi, bet tikai raustāmas lelles.

“Kas attiecas uz trim Baltijas valstīm, tad (..) ziniet, man tikko vienkārši ienāca prāta asociācija no bērnības: kad pēc skolas izej ārā pastaigāt pagalmā, pieskrien tādi trīs sīki huligāniņi, sāk prasīt 15 kapeikas, atņemt sviestmaizi,” stāstīja Lavrovs. “Bet kad tos sāc nolikt pie vietas, tad izskrien lielie huligāni-salašņas, kas šos sīkos vada un viņus uzrīda uz normāliem cilvēkiem. Tagad ir ļoti līdzīga situācija ar šīm trijām Baltijas valstīm un tiem eirograndiem, kā viņi paši sevi dēvē, kas manipulē ar Latviju, Igauniju un Lietuvu, lai sasniegtu savus mērķus pastāvīgi vājināt Krievijas Federāciju un visus tās draugus un sabiedrotos, ieskaitot Baltkrievijas Republiku. Tie nav pastāvīgi politiķi, tās ir marionetes.”

Acīmredzami Lavrovam negāja pie sirds Igaunijas prezidenta Alara Karisa izteikumi 9. jūnija intervijā LRT, kurā viņš paziņoja, ka Krievijai ir “kaimiņu zemju sagrābšanas gēni”, norādot uz Ukrainas piemēru. Pirms tam intervijā franču izdevumam "Le Point" Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs noliedza Krievijas plānus uzbrukt Baltijas valstīm, tomēr viņa teiktais lika noprast, kādu ieganstu Krievija varētu izmantot nākotnes iebrukumā. “Krievijai nav teritoriālo pretenziju pret Baltijas valstīm, kaut arī tur dzīvo krievi un šo pilsoņu intereses pastāvīgi tiek pārkāptas, kā arī krievu valodas lietošana, kam Brisele, starp citu, nepievērš ne mazāko uzmanību,” apgalvoja Peskovs. Uz jautājumu, vai Krievija grasās kādam uzbrukt, viņš atbildēja: “Nē”, tomēr nākamā frāze atklāj potenciālo ieganstu, kad Krievija varētu iebrukt: “Mums nav potenciāla, lai sāktu konfliktu. Par laimi, ne Baltijas valstīs, ne Somijā uz krieviem nešauj ar tankiem un kaujas lidmašīnām, kā tas notika Donbasā kopš 2014. gada. Armija iznīcina krievus tikai tāpēc, ka viņi ir krievi, un Baltijā nav pilsoņu kara.”

Jāatgādina, ka Lavrovs kopā ar citām Krievijas augstākajām amatpersonām un propagandistiem līdz pēdējai dienai stāstīja, ka Krievija negrasās iebrukt Ukrainā, bet jau pēc invāzijas 2022. gada 24. februārī stāstīja, ka nekāda kara ar Ukrainu nav, un vispār — karš bija ar Ukrainas rokām izraisīts pret Krieviju, kuru tā (nu jau gandrīz četrus gadus) cenšas apturēt. Pēc iebrukuma Ukrainā Krievijas amatpersonas tikpat centīgi stāsta, ka tai nav nekādu plānu uzbrukt kādai citai kaimiņvalstij, kamēr propagandisti pastāvīgi ārdās, prasot uzšaut ar kādu iznīcinošu ieroci te vienai, te citai valstij, vai arī tās okupēt.

Savukārt Merkeles nesenās atklāsmes jau izraisījušas nosodījumu Baltijas valstīs un Polijā. Tas, ka Polijas un Baltijas valstu atteikšanos 2021. gadā atbalstīt tiešās sarunas ar Putinu Merkele saista ar turpmākajiem notikumiem, kuru rezultātā Krievija sarīkoja asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara, liecina, ka viņa tā arī nav sapratusi savas kļūdas vai vēl sliktāk — viņa vai nu izliekas par muļķīti vai tiešām tāda ir, nesen paziņoja Igaunijas parlamenta deputāts Ēriks-Nīless Kross, kurš savulaik bija Igaunijas drošības koordinācijas dienesta vadītājs un eksprezidenta Lennarta Meri padomnieks nacionālās drošības jautājumos. “Toreiz Igaunijas diplomātiem radās iespaids, ka Merkele saprata savu kļūdu. Viņa pat uzaicināja [toreizējo Igaunijas premjerministri Kaju] Kallasu uz pusdienām un piezvanīja Latvijas un Lietuvas premjerministriem, lai atvainotos par to, ka nebija ar viņiem konsultējusies,” teikts Krosa viedokļrakstā Igaunijas laikrakstā “Postimees”. “Tomēr izskatās, ka viņa joprojām ir pārliecināta, ka ideja bija laba. Šķiet, viņa joprojām tic, ka Putinu, kurš 2021. gada jūnijā tikās ar [toreizējo ASV prezidentu Džo] Baidenu un mēģināja pārliecināt viņu atkāpties, kurš 2021. gada jūlijā  publicēja programmas rakstu “Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību” un ne pirms, ne pēc sarunām nemainīja izvēlēto kursu uz karu, būtu bijis iespējams apturēt no kara ar pielabināšanos un glaimiem no Briseles. Grūti noticēt. Taču kas to lai zina. Par laimi, Vāciju tagad vada cilvēks, kurš saprot gan iepriekšējo Vācijas valdību kļūdas, gan nepieciešamību pretoties Krievijai. Nav brīnums, ka [pašreizējais Vācijas kanclers Frīdrihs] Mercs izstājās no CDU [Kristīgo demokrātu savienība – red.], kad Merkele kļuva par kancleri, un atgriezās tikai pēc viņas aiziešanas,” atgādināja Kross.

“Kopš 2022. gada februāra vairākas augsta ranga amatpersonas un politiķi Berlīnē gan publiski, gan privāti apstiprinājuši, ka Vācija kļūdījās ar uzskatu, ka Krieviju varētu atturēt ar lietišķiem sakariem un savstarpējo ekonomisko atkarību. Tomēr ņemot vērā to, ka tieši tāda bija Merkeles politika, šī dāma, iespējams, joprojām nespēj godīgi paskatīties uz savu dzīves darbu. Nezinu, vai viņa izliekas par muļķi, vai tiešām ir muļķe. Par laimi, viņas laiks ir pagājis.”

Savukārt Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis norādīja, ka Merkeles apgalvojums, ka Varšava iebildusi pret šādām sarunām ir tikpat patiess, cik viņas memuāros rakstītais, ka neviens no Centrāleiropas neprotestēja pret gāzesvadu “Nord Stream”. “Paskatieties, kāda bija Vācijas valdības reakcija uz maniem 2007.gadā teiktajiem vārdiem, ka mums nepatīk, ka vienošanās tiek slēgtas mums aiz muguras, tāpēc kanclere droši vien ir aizmirsusi, kā viņas pašas valdība reaģēja uz mūsu protestiem,” atgādināja Sikorskis.

“Angela Merkele ar savu nepārdomāto interviju pierādīja, ka viņa ir viena no Eiropai kaitīgākajiem vācu politiķiem pēdējā gadsimta laikā,” mikroblogošanas vietnē “X” paziņoja bijušais Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Jauns.lv jau vēstīja, ka “YouTube” kanālā “Partizan” 3. oktobrī publicētajā intervijā Merkele apgalvoja, ka Polija un Baltijas valstis 2021.gadā nav atbalstījušās tiešas sarunas ar Maskavu, to nostāja esot novedusi pie diplomātisko saišu saraušanas starp Krieviju un ES, kas, kā apgalvojusi bijusī kanclere, dažus mēnešus vēlāk novedusi pie Krievijas invāzijas Ukrainā. “Tāpēc vēlējos jaunu formātu, kurā mēs varētu ar Putinu runāt tieši kā Eiropas Savienība. Daži ļaudis to neatbalstīja, Tās, pirmkārt, bija Baltijas valstis, bet pret to bija arī Polija,” intervijā žēlojusies bijusī kanclere, piebilstot, ka šis četras valstis "baidījās, (..) ka mums nebūs kopīgas politikas pret Krieviju”. “Jebkurā gadījumā, tas nepiepildījās. Tad es pametu amatu, un sākās Putina agresija,” piebildusi Merkele, kas jau iepriekš kategoriski atteikusies no vismazākās savas politikas kritiskas izvērtēšanas.

Angela Merkele bija Vācijas kanclere no 2005. gada 22. novembra līdz 2021. gada 8. decembrim un šajā laikā centusies uzturēt ciešas attiecības ar Krieviju, veicinot arī Vācijas enerģētisko atkarību no Krievijas piegādēm. Medijos norādīja, ka Putins pret viņu izmantoja savas čekista metodes, piemēram, tikšanās laikā Sočos pie viņas pielaižot savu labradoru Koniju, zinot, ka Merkelei ir bail no suņiem.