Režisors Alvis Hermanis norāda, ka 2014. gadā tikās ar Merkeli un izteica viņai personīgu lūgumu
Latviešu režisors un politisko norišu komentētājs Alvis Hermanis sociālajos tīklos paudis asu kritiku bijušajai Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, un norādījis, ka politiķe 2014. gadā neieklausījās viņa aicinājumos.
"Merkele vakar sniedza interviju, kur viņa pie Ukrainas kara sākšanos vainoja Baltijas valstis," vietnē "Facebook" pārdomās dalās Hermanis. Viņš norāda, ka 2014. gadā, neilgi pēc Krievijas iebrukuma Donbasā, viņam Zalcburgas operfestivāla laikā radās iespēja ar Merkeli tikties kopīgās pusdienās, un viņš šo izdevību izmantoja, lai izteiktu kanclerei kādu personīgu lūgumu.
"2014. gada augustā personiski lūdzu Angelu Merkeli aizlikt vārdu par NATO bataljona izvietošanu Baltijas valstīs. Krievu tanki [tobrīd] bija iegājuši Donbasā. Bet viņas atbilde bija [sekojoša] - to nevarot darīt, jo tas lieki sanervozēs "pūķinu" un tādā garā," norāda režisors.
"Pēc gada viņa atvēra ES robežas un deva zaļo gaismu Eiropas “dīvainajai nāvei”. Gaišo spēku simbols “mutti” ["māte" Merkele] vēstures kontekstā beigu galā būs turpat, kur Ādolfs [Hitlers]," secinājis Hermanis.
Solvita režisora teiktajam piekritusi, norādot, ka "grūti pat vēl kādu ātrumā nosaukt, kurš tik daudz “ziepes” savārijis Eiropā, kā šis bābietis". Rovena norāda, ka "Merkele pati šo visu savārīja un tagad meklē vainīgos". Bet Gunita uzskata, ka "Merkele runā ar Kremļa muti un viņa Eiropai nesusi tikai bēdu ielejas".
Jau ziņots, ka bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele, kas vadīja Vāciju no 2005. līdz 2021. gadam, Ungārijas medijam "Partizan" paudusi, ka, viņasprāt, Krievijas iebrukumā Ukrainā vainojama Polijas un Baltijas valstu rīcība.
Merkele medijam norādīja, ka Polijas atteikšanās atbalstīt Minskas vienošanās iedrošināja Putinu 2022. gadā uzsākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tāpat viņa apgalvoja, ka pirmais Minskas līgums laikā no 2015. līdz 2021. gadam "ieviesa mieru" un "deva Ukrainai, kura 2015. gada vasarā bija cietusi sakāvi Krievijas pretuzbrukumā, laiku savākt spēkus un kļūt par citādu valsti".
Jāpiemin, ka pēc Krimas aneksijas, 2014. gada septembī, tika parakstīts “Minskas līgums 1”, kurā Krievija atzina Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Tomēr, tikai četrus mēnešus pēc pirmās vienošanās, Krievijas un tā saucamās "Doņeckas Tautas Republikas" spēki uzsāka smagas kaujas ar Ukrainas armiju, neskatoties uz to, ka Maskavas intereses formāli bija apmierinātas.
Otrā Minskas vienošanās tika parakstīta nākamajā mēnesī, taču arī tā nespēja apturēt Krievijas agresiju. Laikā no 2015. līdz 2021. gadam Krievijas spēki pārkāpa pamiera noteikumus 24 reizes, un nogalināja vai ievainoja vairāk nekā 5 000 Ukrainas karavīru.
Tāpat Merkele intervijā apgalvoja, ka 2021. gadā viņa “esot sajutusi, ka Putins vairs neuztver Minskas vienošanos nopietni". “Tāpēc es vēlējos atrast jaunu formātu, kurā mēs kā Eiropas Savienība varētu runāt ar Putinu tieši,” viņa norādīja. “Bet daži cilvēki, galvenokārt no Polijas un Baltijas valstīm, to [šādu priekšlikumu] neatbalstīja," pauda Merkele. Viņa piebilda, ka šīs četras valstis baidījās, ka “Eiropas valstis nespēs vienoties par vienotu nostāju attiecībās ar Krieviju.”
Merkele intervijā, kas tika tulkota no ungāru valodas vāciski un pēc tam angliski, ar zināmu ironiju piebilda, ka "viņas plānotais neīstenojās. "Un tad es atstāju amatu, un tad sākās Putina agresija," pauda Merkele.
Jāpiebilst, ka daudzi eksperti Krievijas karadarbībā Ukrainā norāda tieši uz Angelas Merkeles vainu. Kā Jauns.lv norāda analītiķis Patriks Fors, "liela Eiropas kļūda bija gāzessvadu “Nord Stream” un “Nord Stream 2” izveide". "Kamēr Merkele to uzskatīja par komerciālu darījumu, Krievijai tas vienmēr bija strateģisks darījums, lai vairotu atkarību no Krievijas. Tā zināja, ka Vācijas rūpniecība lielā mērā ir atkarīga no gāzes, un ja tā apstātos - Eiropu gaidītu ekonomisks sabrukums.”
“Lai gan Vācijas izlūkošanas dienests bija informēts par reālajiem draudiem un vairākkārt brīdināja Merkeli, aicinot kaut vai izveidot plānu "B" noslēgtajam darījumam ar Krieviju, viņa neklausījās. Šajā laikā vairāki Merkeles diplomāti izveidoja ciešas cilvēciskas attiecības ar Krievijas oligarhiem un uzņēmējiem, tādā veidā tiekot pilnībā “anestezēti”.
“Tā kā Eiropa ir lielā mērā atkarīga no Vācijas industrijas, “Nord Stream” projekti raisīja raizes visiem. Merkele jau tajā laikā tika brīdināta arī par iespējamo Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kas varētu būt Krievijas globālas stratēģijas sākums… tomēr viņa neklausījās un apstiprināja gāzesvada izbūvi. Šī projekta dēļ Eiropai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma bija jāpārgrupē resursi un šis bija viens no iemesliem, kādēļ mūsu reakcija uz karu bija novēlota.”
