Zaharova atkal trako: "neonacistiskā Latvija" uzdrīkstas izraidīt Krievijas pilsoņus, kas negrasās pildīt Latvijas likuma prasības
Krievija atkal uzvilkusi iemīļoto Baltijas valstu neonacisma meldiņu, šoreiz par tā izpausmi nodēvējot Latvijas plānu izraidīt 841 Krievijas pilsoni, kam ir beidzies pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīguma termiņš un kuri noteiktajā laikā nepieteicās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, tādēļ šīm personām Latvijas teritorija ir jāatstāj līdz 13. oktobrim. Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova nevarēja palaist garām iespēju šaustīt “necilvēcīgo Latviju”.
“Tas ir briesmīgs piemērs tam, ko nevar nodēvēt citādi kā neonacismu. Jo vadoties pēc tautības, tostarp lai iebiedētu cilvēkus, kas ir krievu valodas un kultūras nesēji, tiek veikti pasākumi, lai izdzītu iedzīvotājus no teritorijas,” intervijā Krievijas ziņu aģentūrai TASS žēlojās Zaharova.
Viņa apgalvoja, ka Krievijas pilsoņu izraidīšanai neesot nekādu tiesisku pamatu, tas viss jau daudzus gadus notiek, uzspļaujot ētikai un morālei. “Tā ir kaunpilna lappuse šīs valsts vēsturē, kaunpilna lappuse visas Rietumeiropas sabiedrības vēsturē.”
Pirms trim gadiem Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā un uzlika par pienākumu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem apliecināt valsts valodas zināšanas. 2023. gadā latviešu valodas prasmes A2 līmenī spējuši apliecināt 46% cilvēku. Pārējiem tika dots divu gadu termiņš, kas tuvāko mēnešu laikā būs beidzies. Vienlaikus līdz ar 2024. gada Imigrācijas likuma izmaiņām pieteikšanās termiņš jau ir beidzies 841 Krievijas pilsonim. Kā svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau nosūtīja vēstules ar paziņojumu par to, ka līdz 13. oktobrim viņiem ir jāatstāj Latvija.
Marijai Zaharovai jau sen viena no mīļākajām tēmām ir Latvijas neonacisms, kas izpaužoties krievvalodīgo diskriminācijā, jo īpaši viņai galīgi nesaprotamajā prasībā par valsts valodas apguvi, un šo “diskrimināciju” viņa centīgi uzpūš līdz apgalvojumiem, ka Latvijā vispār aizliedz publiski runāt krieviski.
Piemēram, kad Saeima 29.maijā trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti savstarpēji un saziņā ar Latvijas sabiedrību lieto valsts valodu, Zaharovas reakcija sekoja nekavējoties. “Tas ir kauns. Briesmīgs kauns valstij, kas sevi uzskata par civilizētu. Pašreizējās Latvijas varas iestādes un režīms vispār nevar raksturot kā civilizētus,” paziņoja Zaharova. “Eiropieši nevar nesaprast, cik ļoti Latvijas varas politika ir pretrunā ar tām izslavētajām demokrātijas vērtībām, kuras tik dedzīgi aizstāv Briselē.” Viņa piebilda, ka Briselē izvēlas pievērt acis uz “neonacistisko” Latviju: “Atzīt to, ka Rīga vienkārši darbojas saskaņā ar neonacistisko diskursu, nozīmē atzīt savu līdzdalību.”
Viņa apgalvoja, ka Latvija ir viena no Eiropas Savienības valstīm, kur krievvalodīgie iedzīvotāji piedzīvo visplašāko diskrimināciju, un Latvijā cenšas izveidot mononacionālu valsti, ignorējot visus galvenos dokumentus cilvēktiesību aizsardzības jomā, tostarp vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko konvenciju par visu rasu diskriminācijas izskaušanu, Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām, Cilvēktiesību aizsardzības konvenciju, kā arī daudzas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) noteiktās saistības.
“Tas ir īsts nacisms, tāds kā tas ir: neonacisms, hibrīdais nacisms, saucās kā vien vēlaties. Tas ir tas, un tas izpaužas šādā veidā,” sacīja Zaharova. “Rīga vienmēr slēpjas aiz saviem Eiropas Savienības vecākajiem aizbildņiem.”
Viņa neaizmirsa pašausmināties par Latvijas “iracionālām bailēm” no Krievijas “mītiskās agresijas”, kuru viņi paši esot izdomājuši, par “bailēm, naidu pret visu krievisko, krievu valodu, kultūru”, ko Latvija cenšas apkarot “barbariskām un pat vairāk nekā barbariskām metodēm”. “Mēs negrasāmies ar to samierināties,” uzsvēra Zaharova.
Pirms tam Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs stāstīja, ka Baltijas valstis ir kā “sīki huligāni”, kas piekasās un izspiež naudu no normāliem cilvēkiem. “Kas attiecas uz trim Baltijas valstīm, tad (..) ziniet, man tikko vienkārši ienāca prāta asociācija no bērnības: kad pēc skolas izej ārā pastaigāt pagalmā, pieskrien tādi trīs sīki huligāniņi, sāk prasīt 15 kapeikas, atņemt sviestmaizi,” stāstīja Krievijas ārpolitikas seja Lavrovs. “Bet kad tos sāc nolikt pie vietas, tad izskrien lielie huligāni-salašņas, kas šos sīkos vada un viņus uzrīda uz normāliem cilvēkiem. Tagad ir ļoti līdzīga situācija ar šīm trijām Baltijas valstīm un tiem eirograndiem, kā viņi paši sevi dēvē, kas manipulē ar Latviju, Igauniju un Lietuvu, lai sasniegtu savus mērķus pastāvīgi vājināt Krievijas Federāciju un visus tās draugus un sabiedrotos, ieskaitot Baltkrievijas Republiku. Tie nav pastāvīgi politiķi, tās ir marionetes.”
Savulaik intervijā franču izdevumam “Le Point” Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs noliedza Krievijas plānus uzbrukt Baltijas valstīm, tomēr viņa teiktais lika noprast, kādu ieganstu Krievija varētu izmantot nākotnes iebrukumā. “Krievijai nav teritoriālo pretenziju pret Baltijas valstīm, kaut arī tur dzīvo krievi un šo pilsoņu intereses pastāvīgi tiek pārkāptas, kā arī krievu valodas lietošana, kam Brisele, starp citu, nepievērš ne mazāko uzmanību,” apgalvoja Peskovs. Uz jautājumu, vai Krievija grasās kādam uzbrukt, viņš atbildēja: “Nē”, tomēr nākamā frāze atklāj potenciālo ieganstu, kad Krievija varētu iebrukt: “Mums nav potenciāla, lai sāktu konfliktu. Par laimi, ne Baltijas valstīs, ne Somijā uz krieviem nešauj ar tankiem un kaujas lidmašīnām, kā tas notika Donbasā kopš 2014. gada. Armija iznīcina krievus tikai tāpēc, ka viņi ir krievi, un Baltijā nav pilsoņu kara.”
