Medvedevs ar lamām pieprasa, lai aiziet četru valstu vadītāji un fantazē par katra likteni - vienam pat paredz publisku nāvessodu
Par liberāli kādreiz dēvētais Medvedevs, kurš pēdējos gadus vairāk slavens ar histērisku lamu un draudu pilnām publikācijām savā “Telegram” kanālā, ierastā stilā pievērsis uzmanību četru valstu — Dienvidkorejas, Francijas, Gruzijas un Ukrainas — prezidentiem, katru no viņiem nolamājot un pie reizes pafantazējot par viņu likteni.
Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols, medvedevaprāt, ir “nodevējs”. “Viņš pasludināja karastāvokli, ko atcēla parlaments un pieprasīja viņa atkāpšanos. Nodevējs. Viņu atbalsta ASV, turpmākais liktenis nezināms.”
Francijas prezidents Emanuels Makrons no brašā Medvedeva izpelnījies nicīgu palamu “nīkulis”. “Netika galā ar valdības krīzi un viņam ir jāaiziet. Nīkulis. Viņu atbalsta ASV, turpmākais liktenis nezināms.”
Gruzijas prezidenta Salome Zurabišvili vispār esot “nekaunīga muļķe”. Viņai “ir jāaiziet pēc pilnvaru laika beigām, bet negrib to darīt. Nekaunīga muļķe. Viņu atbalsta ASV, turpmākais liktenis nezināms.”
Toties pieminot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Medvedevs uzreiz atplaukst un kļūst daiļrunīgs, ļaujot vaļu savai žultij un naidam gan pret konkrēto cilvēku, gan pašu valsti. Zīmīgi, ka Zelenska vārdu Medvedevs nepiemin, ķēmojoties līdzi savam saimniekam Vladimiram Putinam, kurš principiāli publiski nekad nepieminēja galvenā krievu opozicionāra Alekseja Navaļnija vārdu, kamēr viņš bija dzīvs, un tikai pēc viņa nomocīšanas Arktikas kolonijā šā gada 16. februārī Kremļa diktators beidzot spēja to izrunāt. “Bijušās Ukrainas neleģitīmajam prezidentam ar izbeigušos derīguma termiņu ir jāaiziet un jāpazūd. Noziedznieks, narkomāns, gnīda. Viņu atbalsta ASV, gaidāmais liktenis pilnīgi acīmredzams: kaunpilna politiskā emigrācija vai publiska nāvessoda izpilde.”
Ļoti ironiski, kad valsts vadītāju atkāpšanos no amata prasa cilvēks ar jurista izglītību, kurš pats Krievijas prezidenta amatu no 2008. līdz 2012. gadam ieņēma tikai tādēļ, lai Vladimirs Putins varētu apiet Krievijas konstitūcijā noteikto aizliegumu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas ieņemt prezidenta amatu. Kad Putins pēc četru gadu pavadīšanas premjerministra krēslā 2012. gadā atgriezās Kremlī, viņš premjera amatu atdeva Medvedevam, bet pēc divu pilnvaru termiņa beigām nolēma ar “rokādi” vairs neniekoties, bet 2020. gadā ātri noorganizētā “tautas nobalsošanā” vienkārši grozīja konstitūciju, tādējādi viņa iepriekšējie prezidentūras termiņi vairs formāli neskaitījās — saskaņā ar jauno konstitūcijas redakciju Putins nu var Kremlī valdīt līdz 2036. gadam, līdz tiks izgudroti jauni juridiski triki viņa palikšanai pie varas.
