Medvedevs nolamā visus frančus par "p***riem". Par ko viņš ārdās šoreiz?
Dmitrijs Medvedevs ar Vladimiru Putinu (foto: Scanpix / Reuters)
Pasaulē
2024. gada 4. janvāris, 12:49

Medvedevs nolamā visus frančus par "p***riem". Par ko viņš ārdās šoreiz?

Jauns.lv

Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs ierastā diplomātiskā stilā “norāvās no ķēdes”, komentējot Francijas Ārlietu ministrijas paziņojumu par to, ka Ukrainai ir tiesības veikt triecienus pa agresorvalsts Krievijas militārajiem objektiem, tostarp pierobežas pilsētā Belgorodā.

“Mēs nekad neesam mīlējuši frančus. Kaut kādi varžēdāji, karoja ar mums. Un vispār šie p-dari (ne jau pionieri). Un tagad par to pārliecinājāmies,” kā parasti, izbijušais “liberālis” Medvedevs savā “Telegram” kontā nolaidās līdz vārtrūmes līmenim un rupjā vārdā nosauca visus frančus par netradicionālās seksuālās orientācijas pārstāvjiem, kuri nu atkal izrādījušies mūžīgie Krievijas ienaidnieki.

Medvedevu, kura iekārtošanai 2020. gadā speciāli izveidoja Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu, neapmierināja Francijas viedoklis, ka Ukrainai nav pienākums samierināties ar Krievijas asiņaino “speciālo militāro operāciju” savā zemē, bet tā drīkst arī dot pretī ienaidnieka teritorijā.

Savu neapmierinātību Medvedevs paudis Francijas Ārlietu ministrijai “Uzrakstīju Francijas ĀM,” viņš raksta. Vai savā nosūtītajā diplomātiskajā vēstījumā “p-dariem frančiem” viņš veltīja arī epitetus “maitas, kuces bērni, kropļi,” Medvedevs nekonkretizēja.

Necenzēta leksika ir normāla parādība Medvedeva "Telegram" publikācijās, kas sen būtu pelnījušas psihiatru un narkologu ievērību. Tajās viņš ne tikai histēriski ķengājas, bet arī prasa nogalināt dažādu valstu valdības, okupēt jaunas teritorijas vai uzšaut beidzot ar kodolieročiem pa viņam netīkamām valstīm.

3. janvārī Francijas Ārlietu ministrija atteicās nosodīt Ukrainai piedēvētos raķeštriecienus pa Belgorodu. Francija paziņoja, ka tās ir Ukrainas likumīgās tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO hartas 51. pantu.

Pēc sprādzieniem Belgorodā, kur gāja bojā 25 cilvēki, Krievija sacēla histērisku brēku, pieprasot sasaukt ANO Drošības padomes sēdi. Par saviem iepriekšējiem un sekojošajiem masveida uzbrukumiem Ukrainas pilsētām, kurās nogalināto skaits bija ievērojami lielāks, Krievija ierasti noklusēja.