Nolaupītā atdošana nozīmē Krievijas nāvi — tādēļ tā šaus ar kodolraķetēm pa Vašingtonu, draud "jurists" Krievijas eksprezidents un pieprasa atdot jaunas teritorijas
Krievijas eksprezidents (un kādreiz jurists) Dmitrijs Medvedevs apsola Krievijas kodoltriecienus par Vašingtonu, Londonu, Berlīni, Kijivu, ja Krieviju piespiedīs atgriezties starptautiski atzītajās robežās. Salaupītā zaudēšana šī “eksliberāļa” skatījumā nozīmē “tiešu un neatgriezenisku pašreizējās Krievijas sabrukšanu”.
“Uz mirkli iedomāsimies, ka Krievija zaudēja, bet “Ukraina ar sabiedrotajiem” uzvarēja. Kas mūsu ienaidniekiem — neonacistiem ar viņu Rietumu sponsoriem — būs šāda uzvara? Kā jau daudzkārt teikts, atgriešanās 1991. gada robežās. Tas nozīmē tiešu un neatgriezenisku pašreizējās Krievijas, kuras sastāvā saskaņā ar Konstitūciju ietilpst jaunās teritorijas, sabrukšanu. Un tad jau nikns pilsoņu karš ar mūsu valsts galīgu izzušanu no pasaules kartes. Desmitiem miljonu upuru. Mūsu nākotnes bojāeja. Visa, kas ir pasaulē, krahs,” savā “Telegram” kanālā biedē Medvedevs.
Cilvēks, kurš savulaik pat pasniedzis Ļeņingradas (vēlāk Sanktpēterburgas) Valsts universitātē civiltiesības un romiešu tiesības, nu apgalvo, ka nolaupītas mantas atrašanās nolaupītāja valdījumā un tās reģistrēšana nolaupītāja institūcijā, legalizē mantas īpašumtiesību pāreju.
Kā zināms, 1991. gada Krievijai bija starptautiski atzītas robežas. 2014. gadā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un daļu no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, tur nodibinot bandītiskas "tautas republikas". 2022. gada 24. februārī ar "demilitarizācijas" un "denacifikācijas" lozungiem Krievija iebruka Ukrainā, solot neokupēt tās teritorijas, bet 30. septembrī oficiāli paziņoja par četru apgabalu — Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas — aneksiju, kaut gan pilnībā tās nekontrolē, Zaporižju nekad nav ieņēmusi, bet no Hersonas bija spiesta izvākties 2022. gada novembrī. Pēc tam Krievijas dažāda ranga amatpersonas publiski stāstīja, kādus vēl Ukrainas apgabalus nepieciešams anektēt, visbiežāk minot Odesas, Mikolajivas, Dnipras un Harkivas apgabalus, taču reizēm minot arī galvaspilsētu Kijivu, bet tādas odiozas personas, kā Medvedevs sen propagandē visas valsts aneksiju un turpmākus iekarojumus. Lieki teikt, Krievijas anektētās teritorijas nav atzinusi gandrīz neviena valsts, izņemot Kremļa rokaspuišus.
“Tagad galvenais jautājums: vai šie idioti tiešām tic, ka Krievijas tauta norīs šādu savas valsts sadalīšanu?” bargi vaicā Medvedevs. “Mēģinājumi atgriezt Krieviju 1991. gada robežās izraisīs tikai vienu. Globālo karu ar rietumvalstīm, pielietojot visu mūsu valsts stratēģisko arsenālu. Pa Kijivu, Berlīni, Londonu, Vašingtonu.”
“Vai mums pietiks dūšas, ja uz kārts būs likta tūkstošgadīgās valsts, mūsu diženās Krievijas izzušana, bet Krievijas tautas gadsimtu gaitā nestie upuri izrādīsies velti? Atbilde ir acīmredzama.”
Noslēguma Medvedevs vēl piedraud, lai pretinieki atdod visu, ko Krievija uzskata par savu. “Lai labāk atgriež visu, kamēr nav par vēlu. Vai arī atgriezīsim paši ar maksimāliem ienaidnieka zaudējumiem. Kā Avdijivku.”
