Medvedevs iesaka japāņiem uzšķērst sev vēderu

Parasti Medevdevs ar lamu pilnām tirādēm izvēršas savā “Telegram” kanālā, taču šoreiz par savas diplomātijas platformu izraudzījās sociālo vietni “VKontakte”, saglabājot ierasto kultūras līmeni: sarunāties var tikai par “esošo reāliju atzīšanu”, mēs vēl tur pie Japānas degungala sabāzīsim daudz ieroču un mums nospļauties par kaimiņu domām, bet kam tas nepatīk, var iet un uzšķērst sev vēderu tradicionālajā samuraju stilā.

Japānas premjerministrs paziņoja, ka vēlas noslēgt miera līgumu ar Krieviju, atrisinot četru strīdīgo Kuriļu salu piederības jautājumu. Uz to Medvedevam bija viņam raksturīgā atbilde: “Japānas premjers Kišida atkal izteicās par miera līgumu ar Krieviju. Protams, apspriežot Kuriļu salas un saglabājot sankcijas. Nu ko, neviens nav pret miera līgumu, saprotot, ka: 1. “Teritoriālais jautājums” saskaņā ar Krievijas konstitūciju ir slēgts uz visiem laikiem. 2. Kuriļu salas tiks aktīvi attīstītas un vienlaikus tiks palielināta to stratēģiskā loma, tostarp tur izvietojot jaunus ieročus. 3. Mums ir dziļi nospļauties par “japāņu tautas jūtām” par tā dēvētajām Ziemeļu teritorijām. Tās nav “strīdīgās teritorijas”, tā ir Krievija. Bet tie samuraji, kam ir sevišķi skumji, var aiziet no dzīves ar tradicionālo japāņu metodi. Izdarīt sev sepuku. Protams, ja pietiks drosmes. Jo daudz patīkamāk ir kaislīgi bučoties ar amerikāņiem, pilnīgi izdzēšot no atmiņas Hirosimu un Nagasaki,” paziņoja Medvedevs.

Kaut gan Otrais pasaules karš noslēdzās tālajā 1945. gadā, Japāna un Krievija (kā arī tās priekštece Padomju Savienība) tā arī nav noslēgušas miera līgumu, saglabājoties domstarpībām par Kuriļu salu četrām dienvidu salām Kunaširu, Iturupu, Šikotanu un Habomai.

1855. gadā noslēgtajā Šimodas līgumā Krievijas impērijas un Japānas robeža bija noteikta starp Iturupas un Urupas salām. Visa Iturupa pienācās Japānai, savukārt visas salas uz ziemeļiem no tās — Krievijai. Sahalīnas sala bija kopējas pārvaldes teritorija. Tomēr 1875. gada Pēterburgas līgumā Krievijas impērija atteicās no visām Kuriļu salām, pretī iegūstot Sahalīnu savā īpašumā. Pēc zaudētā Krievijas-Japānas kara 1905. gadā Krievijas impērija Portsmutas līgumā atteicās no Sahalīnas dienvidu daļas. Otrā pasaules kara pašās beigās, jau pēc tam, kad ASV nometa atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki, Padomju Savienība pieteica karu Japānai, iebruka Sahalīnas dienvidos un Kuriļu salās, tās sagrābjot un padzenot japāņu iedzīvotājus.

Pēc Otrā pasaules kara Japāna 1951. gada Sanfrancisko līgumā atteicās no Sahalīnas un Kuriļu salu ziemeļu daļas, ko tā ieguva 1905. gada 5. septembrī parakstītā Portsmutas līguma rezultātā. Par šādu Japānas teritorijas samazināšanu jau iepriekš bija vienojušies Sabiedroto spēki un tas bija viens no priekšnosacījumiem, lai PSRS iesaistītos militārā konfliktā pret Japānu. Taču PSRS izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās Sahalīnas apgabalā.

2005. gada 7. jūlijā Eiropas Parlaments formulēja savu nostāju par šīm strīdus teritorijām, aicinot Krieviju atdot šīs salas Japānai. Krievija tūdaļ pat izteica protestu par šo lēmumu.

2006. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedāvāja Japānai atdot abas mazākās Šikotanas un Habomai salas (apmēram 6% no strīdus teritorijas), ja Japāna piekristu abu pārējo salu palikšanai Krievijas sastāvā, taču Japāna tam nepiekrita. Kopš tā laika Krievijas un Japānas vadītāji vairākkārt apsprieduši šo jautājumu, taču nekāds progress nav panākts, vienlaikus Krievijai turpinot šo salu militarizāciju.

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 7. martā Kišida paziņoja, ka dienvidu Kuriļu salas ir Japānai piederoša teritorija, bet 21. martā Krievija paziņoja, ka sakarā ar Japānas noteiktajām sankcijām pārtrauc miera sarunas ar Japānu, iesaldē kopīgos ekonomiskos projektus strīdīgajās salās. Toreiz Medvedevs paziņoja, ka sarunām jebkurā gadījumā bija rituāla raksturs, un nevienam prātā nenāca Japānai atdot kaut kādas salas. “Skaidrs, ka mēs nekad neatrastu nekādu konsensu par salu tēmu. To arī agrāk sapratām gan mēs, gan viņi. Tā ka sarunām par Kuriļu salām vienmēr bija rituāla raksturs. Krievijas konstitūcijas jaunajā redakcijā ir skaidrs nofiksēts, ka mūsu valsts teritorijas nav atsavināmas. Jautājums ir slēgts,” toreiz viņš rakstīja savā “Telegram” kanālā. 2023. gada 7. februārī Japānas premjers nosauca šīs teritorijas par “nelikumīgi okupētajām”, bet Krievija tajās izvietoja krasta aizsardzības raķešu sistēmu “Bastion”.