TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti kopē ukraiņu dronu tehnoloģiju, paātrinot "tiešo tehnoloģisko sacensību"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ungārijā noticis pasaules čempionāts kapu rakšanā, kurā šogad debitējusi Krievija, par spīti tās izslēgšanai no starptautiskās sporta aprites. Vairāk nekā trīsarpus gadu kara pieredze Ukrainā, kuras dēļ agresorvalstij nācies aprakt milzum daudz pašas karavīru, šoreiz par labu nenāca, jo ungāru kaprači izcīnīja visas medaļas.
Kā vēsta “Telegraph”, 6. septembra sacensībās Ungārijas pilsētā Seksārdā piedalījās kaprači no Ungārijas, Serbijas, Čehijas un pirmo reizi arī Krievijas. Vietējā Alsovāras kapsētā sacensības organizēja Ungārijas Kapsētu pārvaldnieku un operatoru asociācija.
Vairāk lasiet šeit.
Krievijā Baškortostānas republikas galvaspilsētā Ufā ukraiņu droni veikuši triecienu uzņēmuma "Baškņeftj" naftas pārstrādes rūpnīcai, platformā "Telegram" pavēstīja reģiona vadītājs Radijs Habirovs. Ufa atrodas 1400 kilometru attālumā no Ukrainas.
Baškortostānas reģions ir viens no pieciem lielākajiem naftas pārstrādes centriem Krievijā pēc kopējiem pārstrādes apjomiem.
❗️🇺🇦⚔️🇷🇺 - Unmanned aerial vehicles (UAVs) attacked the Novo-Ufimsky Oil Refinery in Ufa, Russia.
— 🔥🗞The Informant (@theinformant_x) September 13, 2025
A fire broke out at the Bashneft-Novoil oil refinery, located approximately 1,400 kilometers (870 miles) from the Ukrainian border.
Local authorities have not yet commented on the… pic.twitter.com/njRZcawnv3
Vairāk lasiet šeit.
ASV prezidents Donalds Tramps nesen izteicās, ka krievu lidrobotu ielaušanās Polijas gaisa telpā varēja būt kļūda. "Iespējams, tā bija kļūda, bet, neskatoties uz to, es neesmu apmierināts ar to, kas saistīts ar visu šo situāciju. Bet cerams, ka tas viss beigsies," ceturtdien Baltajā namā sacīja Tramps, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, kāda ir viņa reakcija uz Krievijas bezpilota lidaparātu ielaušanos Polijas gaisa telpā. Prezidenta sacīto citēja aģentūra "Bloomberg".
Atšķirīgu nostāju jau pēc Trampa spriedumu izskanēšanas, ka krievu droni Polijā, iespējams, ielidojuši kļūdas pēc, pauda Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
"Mēs arī vēlētos, lai dronu uzbrukums Polijai būtu kļūda. Taču tā nebija. Un mēs to zinām," piektdien platformā "X" uzsvēra Polijas premjers.
Kopš stāšanās amatā janvārī Trampam tiek pārmests, ka viņš izrāda pārāk lielu iecietību pret Maskavu un ļauj Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ar sevi manipulēt.
Kā norāda militārie analītiķi, ir maz ticams, ka krievu dronu ielidošana Polijas gaisa telpā būtu bijusi nejaušība.
Vismaz viens no droniem lidoja uz Ukrainai paredzētās militārās palīdzības sadales centru Žešovas lidostā, ziņu aģentūrai DPA apliecināja avoti NATO.
Jau ziņots, ka naktī uz trešdienu Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti. Tā bija pirmā reize, kad Krievijas droni tika notriekti virs NATO teritorijas.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis trešdien uzsvēra, ka notikušais nebija nejaušība.
"Kad to dara viens vai divi droni, iespējams, ka tā bijusi tehniska kļūme," norādīja ministrs. "Taču, kā jau teicu, šoreiz tie bija 19 [gaisa telpas] pārkāpumi, un vienkārši nav iedomājams, ka tā bijusi nejaušība."
Pie Polijas robežas Krievijas Kaļiņingradas apgabalā pamanītas vairākas mobilās raķešu sistēmas “Iskander-M”, kamēr Krievija un Baltkrievija rīko vērienīgas militārās mācības “Zapad 2025”. Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova paudusi sašutumu par Polijas lēmumu uz nenoteiktu laiku slēgt savu robežu ar Baltkrieviju un aicināja to nekavējoties atvērt.
Sociālajos tīklos izplatītajos video ir redzama kolonna ar vairākām “Iskander” palaišanas iekārtām, kas pārvietojas pa šoseju. Krievijas amatpersonas šo raķešu klātbūtni pie Polijas robežas nav komentējušas.
13. septembrī sākās “Zapad 2025” aktīvā fāze, kuras norise ir paredzēta līdz 16.septembrim galvenokārt Baltkrievijas teritorijā. Iepriekš mācībās “Zapad” abas agresorvalstis ne reizi vien ir izspēlējušas iebrukumu Baltijas valstīs, Suvalku koridora bloķēšanu un kodolieroču izmantošanu. Paredzams, ka līdzīgs scenārijs būs arī šī gada mācībās.
Vairāk lasiet šeit.
Российские военные через газопровод пытаются зайти в Купянск
— The Insider (@the_ins_ru) September 13, 2025
Военнослужащие ВС РФ уже в третий раз использовали газопровод для того, чтобы закрепиться на окраинах города, подконтрольного украинским войскам. На этот раз — в Купянске Харьковской области. Об этом сообщил украинский…
Pat iespējamās teritoriālās piekāpšanās Ukrainas pusē nozīmētu ieiešanu Krievijas lamatās. Šādu viedokli pauda ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa intervijā "Redaktionsnetzwerk Deutschland". Vairāk lasi šeit.
Трамп пообещал ввести санкции против Москвы, когда страны НАТО прекратят покупать российскую нефть
— bbcrussian (@bbcrussian) September 13, 2025
Президент США заявил, что будет готов к введению значительных санкций против России в том случае, если все страны НАТО прекратят покупать у Москвы нефть.
Трамп опубликовал в своей… pic.twitter.com/IS93UKCLpL
Eiropas Komisija (EK) līdz gada beigām sagatavos rekomendācijas, lai padarītu stingrāku vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas un citu naidīgo valstu pilsoņiem, vēsta tīmekļa izdevums "Politico", atsaucoties uz avotiem EK.
Pasākumu mērķis ir ņemt vērā drošības apsvērumus un saskaņot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi.
Diplomāti no valstīm, kas robežojas ar Krieviju, norāda, ka viņi jau labu laiku cenšas panākt šādas rekomendācijas un uzskata, ka tās ir "sen nobriedušas".
ES vīzu politika dažādās valstīs ir atšķirīga.
Polija, Čehija, Baltijas valstis un Somija faktiski pārtraukušas masveidā izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, bet Ungārija, Francija, Itālija un Spānija, turpina izsniegt vīzas krietni liberālāk.
Saskaņā ar EK datiem pērn Šengenas vīzas izsniegtas vairāk nekā 500 000 Krievijas pilsoņu.
Visvairāk ieceļošanas atļauju izsniedza Itālija (152 000), Francija (124 000), Spānija (111 000) un Grieķija (60 000).
Krievijas diktators Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps varētu tikties Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) samitā oktobrī Malaizijā, vēsta Malaizijas valdības oficiālā ziņu aģentūra "Bernama".
Saskaņā ar aģentūras ziņām samitu apmeklēs abi politiķi. Kremlis un Baltais nams pagaidām nav komentējuši šo informāciju.
Pasākumā piedalīsies arī Ķīnas premjerministrs Li Cjans, Brazīlijas prezidents Luīss Ināsiu Lula da Silva un Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa, vēsta "Bernama".
Jūlijā Kualalumpurā jau notika ASEAN ministru sanāksme. Tajā tikās Krievijas un ASV ārlietu resoru vadītāji Sergejs Lavrovs un Marko Rubio.
Igaunija nosaka ierobežojumus lidojumiem gar austrumu robežu, piektdien pavēstīja Igaunijas Gaisa spēku komandieris Rīvo Valge.
Tas saistīts ar Krievijas karaspēka un Ukrainas dronu aktivitātēm Krievijas Ļeņingradas apgabalā.
Ierobežojumi ļaus rūpīgāk uzraudzīt gaisa telpu.
Lidojumu ierobežojumi aizlieguma zonā turpmākajās nedēļās būs spēkā katru dienu no plkst.20 līdz plkst.7 augstumā līdz 6000 metriem.
"Mēs ierobežojam tikai daļu aviācijas darbību. Vienkāršā valodā runājot, tas nozīmē, ka tie, kas pie mums vēršas un pamato savu darbību - kā, piemēram, Policijas un robežsardzes departaments pagājušajā naktī, kad ar drona palīdzību meklēja pazudušu personu, - var turpināt darboties," klāstīja Valge.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".