Valdības noteikumos par smakām esot neizpildāmas lietas

Neizpildāmās lietas saistītas ar smaku sliekšņiem un to izmērīšanu. Pašlaik tiekot strādāts pie noteikumu izmaiņām.

"Ja mēs mēram smaku parkā, mēs varam konstatēt, ka kaut kāda smaka ir, bet mēs nepateiksim, no kurienes ir šī smaka. Attiecīgi šie smaku emisijas avoti ir tie, ar kuriem ir iespējas operēt, kuriem ir iespējams uzlikt ierobežojumus, veikt kādus pasākumus, lai attiecīgas smakas neizplatītos," skaidro Stašāne.

Piesārņojošo darbību veicējs jeb operators ir atbildīgs par to, lai viņa veiktās darbības būtu maksimāli labvēlīgas apkārt dzīvojošajiem cilvēkiem, lai viņš ar savu darbību neradītu neērtības, jebkādu kaitējumu nedz videi, nedz cilvēkiem.

"Mēs vēlamies šos akcentus pagriezt tieši šajā virzienā, lai piesārņotājs ir tas, kurš izstrādā pasākumu plānu, kas tiks darīts, ja attiecīgas iekārtas darbība nenorisinās gluži tā, kā iepriekš plānots, un problēma ir parādījusies," informē VVD pārstāve.

Viņa norāda, ka šie noteikumi ierosinās izmaiņas arī citos Ministru kabineta noteikumos par piesārņojošās darbības atļauju izdošanu, tostarp par smaku emisijas limitu.

"Ja, piemēram, manā uzņēmumā smakas avots rada 60 smakas vienības, tad man jāapraksta, kādā veidā šī smaka izkliedējas. Tie ir smalki aprēķini un šie nosacījumi būs atļaujā," stāsta Stašāne.

Viņa atzina, ka vides dienests bieži tiek vainots par to, ka it kā neko nedara, piemēram, Rīgas brīvostā smird, bet no dienesta rīcības nav.

"Kas ir tas, ko mēs varam izdarīt? Mēs varam aizbraukt nofiksēt situāciju, atrast vainīgo, uzlikt sodu, bet operators ir atbildīgs par to, ka kaut kas smird un viņam ir jāveic pasākumi, lai to novērstu. Mēs varam tikai to pieskatīt. (..) VVD var tikai vērtēt, vai operatora saplānotie pasākumi ir adekvāti, vai ar to tiks atrisināta problēma," teica Stašāne.

BNS