Bīskaps, olimpietis, izbijis komjaunietis, vecākā skolotāja - šie izcilie latvieši saņēmuši pašvaldības apbalvojumu
Valsts svētku noskaņā daudzos jo daudzos Latvijas novados un pilsētās sumināja Gada cilvēkus - novadniekus. Apbalvojumus saņēma arī visā Latvijā labi pazīstami cilvēki – gan vecākā joprojām strādājošā skolotāja un bijušais komjauniešu vadonis, gan olimpiskais medaļnieks un Liepājas bīskaps.
Ziņa, ka par gada rīdzinieku kļuvis maestro Raimonds Pauls jau ir aplidojusi visu valsti, bet ne mazāk godājami ir arī citu pašvaldību apbalvotie izcilnieki. Dažas pašvaldības gada novadniekus sumina vai nu pilsētu svētkos vai arī gadu mijā, tomēr vairums savus izcilākos novadniekus godina 18. novembrī. Kasjauns.lv iepazīstina ar redzamākajiem pašvaldību balvu ieguvējiem. Šajos svētkos balvas ieguva vairāki simti Latvijas labāko ļaužu – skolotāji, zemnieki, mākslinieki, novadpētnieki, ārsti, rūpnieki, sportisti, pastnieki, šoferi un daudzi jo daudzi citi. Protams, ka viņi visi ir pelnījuši lielu „PALDIES!”.
Latvijas vecākā joprojām strādājošā skolotāja – gada valmierniece
Apbalvojumu „Goda valmierietis 2016” saņēmusi Valmieras Mūzikas skolas pedagoģe, vecākā strādājošā skolotāja Latvijā, 91 gadu vecā Gaida Ungure. 24 gadu vecumā Ungure sāka strādāt Valmieras Mūzikas skolā, mācot klavierspēli. Paralēli darbojās Cēsu Mūzikas vidusskolā, kur mācīja klavierspēli un jaunos kordiriģentus, veica arī direktora vietnieka mācību darbā pienākumus. 1964. gadā absolvēja Latvijas konservatoriju, kur apguva kora diriģenta profesiju. No 1995. gada viņa vada vokālo studiju Valmieras Mūzikas skolā. Viņai arī pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.
Tāpat apbalvojumu „Gada valmierietis 2016” saņēmis arī scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs par Valmieras Vasaras teātra festivāla organizēšanu. Suhanovs radījis scenogrāfijas daudzām izrādēm Valmierā, Latvijā un ārzemēs, operu iestudējumiem, Dziesmu un deju svētku lieluzvedumiem, kā arī iekārtojis telpu Žaņa Lipkes muzejam Ķīpsalā.
Latvijā vecākā strādājošā skolotāja
Pie goda tituliem tikuši daudzi redzami Latvijas kultūras darbinieki:
* Balvu „Goda ādažnieks” ieguvis šī gada jubilārs – nesen 75. dzimšanas dienu nosvinējušais komponists Gunārs Freidenfelds. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās tapa pirmās Freidenfelda estrādes dziesmas, popularitāti guva Zdzislava Romanovska un vēlāk Andreja Lihtenberga dziedātā „Zilos svārkos meitene”, vēlāk Viktors Lapčenoks debitēja uz skatuves ar Freidenfelda dziesmu „Skopa vīra kāzas". 2001. gadā Freidenfeldam piešķīra Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.
* Rundāles novada pašvaldības augstāko apbalvojumu – goda zīmi „Zelta lauva” saņēma gleznotāja Īra Rozentāle, kuras darbi sastopami teju visos lielākajos Latvijas muzejos. Jāteic, ka viņa ar šo balvu var patiesi lepoties, jo tā ir pasniegta arī citiem Latvijas kultūras un mākslas izcilniekiem. Savulaik pirmais, kas saņēma „Zelta lauvu”, bija Rundāles pils direktors Imants Lancmanis.
* Šis bija latviešu glezniecības klasiķa Jaņa Rozentāla jubilejas gads un balvu par klasiķa sumināšanu un popularizēšanu noteikti bija pelnījusi Rozentāla vārdā nosauktā Saldus Vēstures un mākslas muzeja direktore Agrita Ozoliņa, kura saņēma pašvaldības Goda rakstu.
* Savukārt par Ikšķiles novada Goda novadnieci kļuvusi rakstniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, Dzintara Soduma balvas laureāte Nora Ikstena. Viņai pašvaldības apbalvojums piešķirts par izcilu literāro devumu Ikšķiles novada kultūras dzīves bagātināšanā, vēsturisko vērtību popularizēšanā un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas rakstniecības attīstībā.
* Siguldas novada pateicību saņēmis saksofonists un komponists Artis Gāga par radošu un lokālpatriotisku darbību mūzikā, vairojot Siguldas atpazīstamību, kā arī multimediāla projekta „Upe, upe, Gauja, Gauja” realizēšanu.
Pateicība sportistiem
Šogad pašvaldību pateicību izpelnījušies arī vairāki sportisti – gan vietējo bērnu sporta skolu treneri, gan vietējo komandu līderi. Starp viņiem ir arī visā Latvijā pazīstami sportisti.
Siguldas novada pateicību par Eiropas kausa bobslejā un skeletonā īstenošanu Siguldā, atjaunojot Latvijas tiesības organizēt prestižo sporta notikumu, saņēma Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs, Sarajevas Ziemas Olimpisko spēļu bronzas medaļnieks, bobslejists Zintis Ekmanis.
Savukārt pie zelta nozīmītes „Kandavas novada Goda pilsonis” ticis bijušais Latvijas valstsvienības basketbola treneris Armands Krauliņš.
Pašvaldības izvairījušās savas goda zīmes pasniegt redzamiem esošiem vai bijušajiem politiķiem. Tomēr ir arī izņēmumi. Jelgavas pilsētas apbalvojums „Goda zīme” par mūža ieguldījumu Latvijas un Jelgavas attīstībā un godprātīgu sabiedrisko darbību pasniegts Vilnim Edvīnam Bresim.
1961. gadā Bresis Jelgavā pabeidza Lauksaimniecības akadēmiju agronomijas specialitātē, trīs gadus (no 1970. līdz 1973. gadam) bija Latvijas galvenais komjaunietis - Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības pirmais sekretārs, vēlāk (padomju varas norieta laikā) ieņēma Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja (premjera) amatu. Pēc valsts neatkarības atgūšanas Bresis tika ievēlēts par Saeimas deputātu, vispirms no saraksta „Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai”, bet pēc tam no pašlaik Jelgavā pie varas esošās Latvijas Zemnieku savienības.
Goda zīmes garīdzniekiem
Pie pašvaldības atzinībām un goda zīmēm tikuši arī garīdznieki. Tā, piemēram, Iecavas Gada cilvēka titulu ieguva Codes, Iecavas, Mežotnes un Salgales luterāņu draudžu mācītājs Rolands Radziņš. Toties Dagdas novada pašvaldības Atzinības rakstu nominācijā „Izglītības, kultūra un sports” saņēma Bukmuižas un Andzeļmuižas katoļu draudžu prāvests Andris Sprukts. Savukārt Kalnciema Kristus Karaļa Romas katoļu baznīcas prāvests Aleksandrs Stepanovs godināts ar Jelgavas novada Atzinības rakstu par sniegto palīdzību dzīves pabērniem Kalnciema rehabilitācijas centrā.
Savukārt pārlatviskojies zviedrs Hanss Martins Jensons, kurš no 2010. gada vasaras līdz šī gada rudenim bija Madonas luterāņu draudzes mācītājs, bet nu ievēlēts par Liepājas bīskapu, saņēmis Madonas novada pašvaldības atzinību un pateicību.
