Skolēni nosauc vērtības, kas būtu iekļaujamas Latvijas kultūras kanonā
Pagājušajā nedēļā visā Latvijā norisinājās konkursa „Jaunais kultūras kanons” pirmā – atlases kārta, uz kuru bija pietiekušās 65 vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu skolēnu, kā arī mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu audzēkņu komandas no dažādiem Latvijas novadiem.
Skolēnu uzdevums konkursa pirmajā kārtā bija izveidot savus kultūras kanona vērtību sarakstus, iekļaujot tajos trīs vērtības, kas radītas Latvijā laikā no 1991. līdz 2013. gadam kādās no Latvijas kultūras kanonā pārstāvētajām septiņām nozarēm: arhitektūra un dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas, vizuālā māksla. Būtiski, lai nosauktās vērtības simbolizētu nacionālo identitāti un/vai jauniešiem aktuālus kultūras artefaktus savā novadā vai pilsētā, lai vērtības ir zināmas sabiedrībā un lai šīm vērtībām ir potenciāls tikt pārmantotām nākamajās paaudzēs.
Skolēnu nosauktās vērtības pārsteidza ar savu daudzveidību. Par pēdējās desmitgades nozīmīgākajām vērtībām, kas būtu iekļaujamas kanonā, skolēni uzskata:
mūzikā - Ēriku Ešenvaldu, Māri Sirmo un kori „Kamēr”, Vestardu Šimkus un, protams, „Prāta vētru”;
– Imantu Ziedoni, Noru Ikstenu, Māru Zālīti, Annu Rancāni;
vizuālās mākslas jomā māksliniekus Ritumu Ivanovu, Gintu Gabrānu, Katrīnu Neiburgu, Ilmāru Blumbergu, Andri Eglīti, Maiju Tabaku;
– Rēziju Kalniņu, Dž.Dž. Džilindžeru, izrādi ”Latgola.lv”, Ģertrūdes ielas teātri un Valmieras Drāmas teātri;
kino nozarē filmas - "Sapņu komanda 1935", „Mammu, es Tevi mīlu”, „Kolka COOL”;
– „Gaismas pili”, koncertzāli „Gors”, Likteņdārzu;
tautas tradīciju nozarē – festivālu „Baltica”, stāstnieku konkursu “Teci, teci, valodiņa” u.c.
Pirmajā kārtā tika noskaidrotas tās komandas, kas piedalīsies konkursa finālā, kas notiks 7. februārī Rīgā, Latvijas Kultūras akadēmijas teātra ēkā „Zirgu pasts”. No Vidzemes - Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas, Ogres Valsts ģimnāzijas, Cēsu Valsts ģimnāzijas komandas; no Kurzemes - Brocēnu vidusskolas un Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas komandas; no Zemgales - Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Tukuma Raiņa ģimnāzijas komandas; no Rīgas reģiona - Rīgas Doma kora skolas, Ogres tehnikuma un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas komandas; no Latgales - Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas un Rugāju novada vidusskolas komanda.
Fināla žūrijas darbā piedalīsies – Saeimas deputāts, Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores vietniece Signe Pujāte, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile, nodibinājuma „Rīga 2014” programmu vadītāja Aiva Rozenberga, literatūrvēsturnieks, LKA profesors Raimonds Briedis, etnomuzikologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Valdis Muktupāvels, žurnālists Pauls Raudseps, Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes locekle, Tūrisma attīstības valsts aģentūras Konsultatīvās padomes valdes locekle, Rīgas Domes deputāte Vita Jermoloviča.
Konkursa aktivitātēm iespējams sekot līdzi facebook lapā www.facebook.com/latvijaskulturaskanons, kur konkursa starplaikā, finālā iekļuvušajām komandām, savas nosauktās jaunā kultūras kanona vērtības jāpopularizē panākot pēc iespējas lielāku like, share un comment skaitu. Aktīvākā komanda finālā saņems speciālbalvu.
Konkursu organizē Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Socioloģijas un kultūrizglītības asociāciju, Valsts Izglītības satura centru. Šī sadarbība pastāv jau vairākus gadus. Tās ietvaros tika organizēts arī konkurss „Latvijas kultūras kanons 21. gs. jaunietim” 2012./2013. mācību gadā.
