Eksperiments: vai ir jāmaksā, lai bērns tiktu elitārā skolā?
Lai arī Rīgā izveidoto mikrorajonu principu skolēnu uzņemšanai 1.klasē Rīgas domes pārstāvji atzīst par taisnīgu, LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veiktais eksperiments pierāda, ka apiet šo sistēmu ir vienkārši, ja vien bērnu vecākiem ir nauda. Proti, tā saucamajās prestižajās Rīgas skolās, kas arī objektīvi uzrāda labākus mācību sasniegumus, var tikt, “nopērkot” fiktīvu dzīvesvietu attiecīgajā mikrorajonā. Un tas maksā 500 eiro. Šāda sistēma pastāv jau gadiem, kas novedis pie tā, ka skolas ar turīgu bērnu vecākiem kļūst vēl turīgākas un tiek arī pie jaunām tehnoloģijām, bet atsevišķu mikrorajonu skolas nīkst nabadzībā un skolēniem kļūst arvien nepievilcīgākas.
Pašreizējā kārtība paredz, ka pirmklasnieku uzņemšanas rinda veidojas saskaņā ar deklarētās dzīvesvietas adresi, un tā dod priekšroku tikšanai konkrēti noteiktā Rīgas mikrorajona skolā. Ja pēc tam vietas pirmajās klasēs pietiek arī citiem bērniem, tad kā nākamie rindas kārtībā šajā skolā var tikt konkrētajā mikrorajonā nedeklarētie bērni, bet, kuriem šajā skolā jau mācās brāļi vai māsas. Tad pašu skolas darbinieku atvases un kā pēdējie rindas galā ir bērni, kuriem ar konkrēto mikrorajonu nav nekāda sakara. Tātad tikt ne savas dzīvesvietas skolās bērnu iespējas ir ļoti ierobežotas.
Šāda sistēma pastāv vienīgi Rīgā, jo pārējās Latvijas pilsētās bērnu vecāki var brīvi izvēlēties, kurā skolā mācīties.
Raidījums eksperimenta laikā, tiekoties ar skolu direktoriem, centās iekārtot nākamo pirmklasnieku trijās Rīgas skolās, kuras uzrāda labus mācību rezultātus un kuras var tikt uzskatītas par elitārām skolā – Rīgās Franču licejā, Rīgas 49.vidusskolā un Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā (RCHV). Visas trīs skolas nav bērna mikrorajona skolas. Eksperimenta noteikumi arī paredzēja, ka kukuli piedāvāt nedrīkst, savukārt bērna mamma pārstāv starptautisku tehnoloģiju uzņēmumu, kas skolas vadībai piesola vēlāk sadarboties ar skolu, ja bērns skolā tiks.
Rīgas 49.vidusskolas direktors Juris Liepiņš fiktīvajai bērna mammai atteica uzreiz, sakot, ka viss jau ir nokavēts, jo ieplānoto divu pirmo klašu 60 vietas pilnībā aizņēmuši jau mikrorajonā deklarētie bērni un citiem vietas nemaz nepietiks. Mainīt deklarēto bērnu rindu viņš nevarot, jo tā ir elektroniska, un, iestājoties tajā tagad, vienalga bērns būs aiz strīpas. Kopumā uz šo skolu rindā stāvot vairāk nekā 200 bērnu.
Savukārt gan RCHV, gan Rīgas Franču licejā pieteikušos deklarēto bērnu skaits vēl neaizpilda visas pirmās klases, lai arī kopējā rinda sniedzas arī pāri 200. Sarunas laikā abu skolu direktores nemaz neslēpa, ka zina - daudzi bērni skolas tuvumā nemaz nedzīvo un deklarēšanās ir fikcija, taču, kā to nokārtot, viņas nezināja ieteikt.
“Es zinu, ka mums ir cilvēki, kuri puķu veikalā ir deklarējušies, bet nu to es jums tā kā nevaru ieteikt,” norādīja RCHV direktore Ineta Rudzīte. Savukārt Rīgas Franču liceja direktore Biruta Vīksna fiktīvo deklarēšanos nosauca par ļoti ienesīgu biznesu: “Rezultātā visi apkārtējie iedzīvojas uz mūsu rēķina. (..) Es nezinu, kur un kāpēc, ja šinī mazā mikrorajona ir vienmēr ap 80 cilvēki, kur varētu būt 2-3 bērni. (..) Nesaka arī, cik tas maksā summu, bet tās ir ļoti astronomiskas.”
Uzzinājušas, ka bērna mamma varētu vēlāk skolai palīdzēt ar tehnoloģijām, abas jau izrādīja lielāku pretimnākšanu.
I.Rudzīte fiktīvajai bērna mammai īpaši pat izdrukāja mikrorajona robežas, kurās tad ir lietderīgi deklarēties, savukārt B.Vīksna izteicās šādi: “Es varētu palīdzēt tikai tad, kad bērni ir uzņemti un vasarā kāds aizbrauc, piemēram, diplomāta bērns un es, piemēram, zinu, ka man ir tāds cilvēks, kurš labprāt sadarbotos ar skolu. Pamanītu, ka viena vieta ir brīva, ka viss jau ir uzņemts. Bet tas ir tā, ja tā vieta atbrīvojas tad ir, ja tā vieta neatbrīvojas, tad nav.”
B. Vīksna arī atzina, ka no vienas puses šī sistēma skolai arī palīdz, jo, tā kā tajā nonāk turīgu bērnu atvases, skolas saņem labus dāvinājumus. “Lielāka daļa vecāku šeit ir labi situēti un cenšas maksimāli palīdzēt gan ar remontiem, gan ar mēbelēm, gan ar tehniku. Pašai, mācu matemātiku, uzdāvināja viens tētis pagājušo gadu vadībai portatīvos datorus stacionāro vietā. (..) Visos kabinetos ir videoprojektori tagad un interaktīvās tāfeles, ar tehniku.”
Gala rezultātā gan arī viņa atzina, ka drošākā tikšana skolā būtu censties piedeklarēties Rīgas Franču liceja mikrorajonā. Izrādījās, lai to izdarītu, nav jāmeklē nekādas paziņas vai radinieki.
Sludinājumu portālā ss.lv piezvanot uz kādu Cēsu ielas dzīvokli, kas tiek izīrēts, raidījuma pārstāvei izteikts konkrēts piedāvājums. Par iespēju deklarēties Mēness ielā, uz kuras arī atrodas pats Franču licejs un kas atbilst mikrorajona robežām, jāmaksā vienreizējs maksājums – 500 eiro.
Iespējams, daudz lētāks ceļš varētu būt vēl kāds cits, proti, izmantojot elektronisko deklarēšanās sistēmu deklarēties kādā īpašumā pie nepazīstamiem cilvēkiem. Taču, pirmkārt, par šādu negodīgu rīcību jau draud administratīvs sods, taču vēl jo riskantāk ir tas, ka īpašuma saimnieks var tikpat viegli negodīgo cilvēku izdeklarēt laukā no sava īpašuma. Un skola deklarēšanās vietu ir tiesīga pārbaudīt arī pēdējā brīdī, jau pie klašu komplektēšanas.
Protams, vislētākais un arī visdrošākais ceļš ir meklēt iespēju deklarēties pie radiem, paziņām vai paziņu paziņām, kā lielākoties arī notiekot, jo Rīga jau tomēr nav tik liela.
Šīs trīs mūsu apmeklētās skolas nav vienīgās, kas Rīgā saskaras ar milzu pieprasījumu un kuru pievārtē esošo īpašumu saimnieki varētu piepelnīties ar deklarēšanās piedāvājumu.
Gara rinda ir, piemēram, arī uz mazākumtautību Rīgas Zolitūdes ģimnāziju, kas ir Rīgas lielākā skola un skolas pārstāve skaidro, ka tiks tikai “mikrorajona” bērni, citiem vietas nebūs. Līdzīgi ir arī Rīgas Angļu ģimnāzijā un Purvciemā, Rīgas 64.vidusskolā.
Turpretim tajā pašā laikā vairākas Rīgas skolas interesi pieteikt bērnu pirmajā klasē uztver teju kā atkusni - piemēram, Ķengaragā esošajā 25.tā un Vecmīlgrāvja 31.vidusskolā. Tur aicināts esot ikviens – gan deklarējies, gan nedeklarējies, jo skolu pārstāvji apgalvo, ka tā vēl nav bijis, ka kādu gadu kādam būtu atteikts.
Turklāt zīmīgi, ka iedzīvotāju skaita ziņā, piemēram, Vecmīlgrāvja 31.vidusskolas aptvertais mikrorajons ir vairākkārt lielāks nekā tas ir Rīgas Franču licejam.
Bērnu rindas uz tā saucamajām elitārajām skolām nereti tiek uzskatītas nevis par skolas kvalitātes rādītāju un ceļu uz bērna panākumiem, bet gan vienkārši par vecāku kaprīzi un zīmola lietu. Lai to pārbaudītu, salīdzināsim divas Rīgas skolas – to pašu Rīgas franču liceju un minēto Rīgas 31.vidussskolu, kas atrodas Vecmīlgrāvī un kurās abās pēc mikrorajona principa jādodas diviem bērniem.
Rīgas Franču licejs
Skolēns ar vecākiem deklarējies Mēness ielā. Viņam likumā garantētā skola ir Rīgas Franču licejs.
Skolu TOP 100 vērtējumā darbā ar spējīgiem skolēniem, kurā tiek vērtēti dažādu olimpiāžu un citu sasniegumu rezultāti, Franču licejs Latvijā ieņem 7.vietu. Rīgā starp tikai latviešu plūsmas skolām – trešo.
Jau no 1.klases šeit ir iespējams apgūt franču valodu, vēlāk – angļu, krievu, vācu, arī zviedru. Kā valodu skola, licejs saņem papildus piemaksu pedagogu algām.
Dziedot skolas korī vai dejojot skolas deju kolektīvā, notiek regulāri apmaiņu braucieni uz Franciju un citām Eiropas valstīm. Deju kolektīva kvalitāte ļauj regulāri piedalīties arī Skolēnu dziesmu un deju svētkos.
Pateicoties vecāku turībai, skolas fonds ik gadu saņem aptuveni 20 000 eiro, kas tiek tērēti papildus izglītības programmām skolā. Ir vēl arī juridisko personu dāvinājumi.
Pedagogu skaits ar augstākajām izglītības kvalitātes pakāpēm, - ceturto un piekto, kas dod vēl papildus piemaksas, šeit ir astoņi. Ar vismaz vienu maģistra grādu ir 47 pedagogi, ar doktora grādu – divi pedagogi.
Skolā valda arī augsts disciplīnas līmenis.
Rīgas 31.vidusskola
Un otra skola. Skolēns ar vecākiem deklarējies Sniega ielā.
Viņam likumā garantētā skola ir Rīgas 31.vidusskola. Skolu TOP 100 vērtējumā tā neparādās. Pirmā svešvaloda, kā noteikts likumā, - angļu – pieejama no 3.klases, vēlāk arī vācu, krievu. Pieredzes apmaiņa pārsvarā notiek tikai lokālā - Rīgas līmenī. Vecāku fonds nepastāv, savukārt pedagogi ar augstākajām kvalitātes pakāpēm ir tikai divi. Vismaz vienu maģistra grādu šeit ieguvuši divreiz mazāk pedagogu - 21, savukārt doktora grāds nav nevienam.
Disciplīnas līmenis šajā skolā vērtējams kā vidējs.
Šis salīdzinājums ļauj secināt, ka Rīgas franču licejā, salīdzinot ar Vecmīlgrāvja skolu, ir augstāka pedagogu kvalifikācija, kā arī lielāks līdzekļu apgrozījums, kas netieši nozīmē, ka skolotāji ir arī motivētāki strādāt ar bērniem. Jau no mazotnes bērns šeit arī iegūst starptautisku pieredzi.
Tajā pašā laikā jāatgādina, ka pašreizējā “mikrorajonu” sistēma bērnam no Sniega ielas liedz baudīt šos labumus.
Šis salīdzinājums ļauj arī secināt, ka, lai arī izglītība uz papīra ir pieejama visiem vienādi, tās kvalitāte ievērojami atšķiras. Ilgstošā laika posmā šādi apstākļi var radīt segregācijas pazīmes, proti, noteikta līmeņa sabiedrības šķiru veidošanās.
