Šajā ēkā kāju neviens nav spēris jau gadiem. REPORTĀŽA no Stūra mājas
Stūra mājas iekšpuse.
Kultūra

Šajā ēkā kāju neviens nav spēris jau gadiem. REPORTĀŽA no Stūra mājas

Jauns.lv

Jau pavisam drīz visu apskatei būs pieejama bēdīgi slavenā bijusī Valsts policijas ēka jeb Stūra māja, Brīvības ielā 61. Šajā ēkā kāju neviens nav spēris jau gadiem. Mīti par spokošanos, draudīgi vēsā un neomulīgā aura, leģendas par veselības problēmām, ēkā uzturoties ilgāku laiku, moku kameras, nošaušanas kambari...

Šajā ēkā kāju neviens nav spēris jau gadiem. REPOR...

Portāls Kasjauns.lv bēdīgi slavenajā ēkā pašā Rīgas centrā – Brīvības ielā 61, ielūkojās vēl pirms tā nodota publiskai apskatei un ekskursijām. Jāteic, spokainā aura 1912. gadā būvētajā ēkā ir saglabājusies joprojām. Kopš 2008. gada (kad izvācās Valsts policija) tā ir atslēgta no apkures. Telpas sabiedrības apskatei būšot pieejamas no 30. aprīļa, līdz tam laikam ēkā tiks veikts neliels kosmētisks remonts, izstāžu ekspozīciju iekārtošana, pamatīga tīrīšana un drošības elementu pielāgošana, lai ēka neapdraudētu ekskursantus.

Valsts nekustamo īpašumu (VNI) komunikācijas daļas vadītāja Ieva Lapsa portālam Kasjauns.lv apgalvo, ka tāda, kā ēka izskatās šobrīd, tā visticamāk izskatīsies arī tad, kad būs pieejama ekskursantiem, uzlabotas tikšot tikai nianses – vietām atjaunotas tapetes, iekārtotas mākslas un vēstures ekspozīcijas, pielāgota drošība, un pamatīgi iztīrīti gaiteņi, telpas un pagrabi. Tas viss ar nolūku saglabāt vēsturisko dvašu, lai ikviens var „izbaudīt” mājas spokaino atmosfēru un iepazīt drūmo vēsturi. Ēkas apskate notiks gida pavadībā.

Par šo namu interese bijusi vienmēr

Šī telpa kalpojusi kā pusdienu zāle, kamēr zem tās esošajos pagrabos spīdzināti cilvēki.
Šī telpa kalpojusi kā pusdienu zāle, kamēr zem tās esošajos pagrabos spīdzināti cilvēki.

Par ēku, kas sevī glabā ne vienu vien baisu noslēpumu, neatbildētu jautājumu un traģisku vēstures ainu, interesējas ne mazums cilvēku. Ieva Lapsa stāsta – visvairāk interesi izrāda jaunieši. „Tā jau vienmēr ir bijis – kur nav ļauts ieiet, to apskatīt gribas visvairāk, tāpēc prognozējam milzīgu interesi no sabiedrības, kad ēka tiks atvērta publiskām ekskursijām.” VNI pārstāvji prognozē – ēku no aprīļa līdz oktobrim varētu apmeklēt līdz pat 75 tūkstošiem cilvēku. Taču interese par Stūra māju lielākoties nāk no jaunu cilvēku puses, kuri traģisko vēsturi apzinājuši tikai no lasītā, vecāka gada gājuma cilvēki Stūra māju atceras ar ne tām patīkamākajām izjūtām. Divdesmitgadnieks Kārlis portālam Kasjauns.lv pastāstīja, ka viņa vecmāmiņai ar ēku saistās skumjas atmiņas – tur jaunībā viņa apciemojusi savu mīļoto vīrieti, kurš ieslodzīts moku pagrabos, tāpēc ēkas atvēršana publiskai apskatei varētu nest līdzi sāpīgas atmiņas un pārdzīvojumus.

Stūra māja vēstures lapās

Ēka pašos pirmsākumos ir būvēta kā dzīvojamā māja, stāsta Stūra mājas apsaimniekotājs VNI. Kā īres nams spokainā ēka bijusi līdz pirmajam pasaules karam. Un to tik tiešām var redzēt – telpas, kas vēl pirms pāris gadiem kalpojušas par Valsts policijas mitekli, drīzāk atgādina daudzdzīvokļu namu istabas. Arī savu nosaukumu ēka iemantojusi, pateicoties uz Brīvības un Stabu ielas stūra atrodamajai ieejai. Gadu gaitā Stūra māja savas funkcijas nomainījusi. Telpās mitinājusies LPSR Valsts drošības komiteja, Iekšlietu ministrija, pēdējie ēku atstāja Valsts policija. Nama pirmajā stāvā pat bijuši veikali, par to atgādina lielie stiklotie logi, kur slējušās vitrīnas. Taču tagad laiks ēkā apstājies, atstājot nodilušās tapetes, ieslodzīto kambaru puspavērtās durvis, restotas kameras, un piķa melnu istabu, kur, kā portālam Kasjauns.lv stāsta nama pārvaldnieks, bijusi nošaušanas telpa. Kā ziņots pēckara gados, kad apšaušanas čeku pagrabos rimās, čekisti veikuši pārbūvi un pat kādreizējie ieslodzītie vairs neatpazītu savu bijušo mocību vietu.

Restota ieeja uz baisajām ieslodzīto kamerām.
Restota ieeja uz baisajām ieslodzīto kamerām.

Lai nu kā, pārmērīgi lielā interese par namu, kas glabā tik drūmas liecības, radījusi ideju pielāgot to ekskursantu apskatei. Šogad aprit arī apaļi 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara, tāpēc izlemts ēku parādīt sabiedrībai.

Ko varēsim apskatīt?

Rīgai kļūstot par kultūras galvaspilsētu, nodibinājums Rīga 2014 paredz Stūra mājas pielāgošanu publiskām ekskursijām. Moku un spīdzināšanas pagrabi tiks saglabāti, neko nemainot un neuzlabojot, savukārt ēkas augstākie stāvi tiks kosmētiski uzlaboti, tajos būs izvietotas mākslas ekspozīcijas. Stūra mājas projektā ietilps 6 tematiskas ekspozīcijas, kuras veidos Latvijas Okupācijas muzejs, biedrība Mākslas telpa, Latvijas Trimdas muzejs, Latvijas Naivās mākslas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, SIA Kinolats.

Vārti pa kuriem ieveda ieslodzītos, aiz tiem skatam paveras šausminošā nošaušanas telpa.
Vārti pa kuriem ieveda ieslodzītos, aiz tiem skatam paveras šausminošā nošaušanas telpa.

Ikviens bez maksas varēs apskatīt ēkas 1. stāvu, pagrabtelpas, ceturto, piekto un sesto stāvu, kā arī iekšpagalmus, kas tālā vēsturē kalpojuši kā ieslodzīto pastaigu vieta. Ēkas un ekspozīciju apskatei tiks organizētas divas plūsmas – Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija un ekskursijas programma, kas aptver pagrabu, 1., 5. un 6. stāvu, un izstāžu ekspozīciju apskate 4. un 6. stāvā.

Taču - kas notiks ar Stūra māju pēc oktobra, kad visi interesenti to būs apskatījuši, vēl ir atklāts jautājums. Pagaidām izskanējušas versijas par ēkas pagrabstāva, pirmā un otrā stāva pielāgošanu muzeja vajadzībām, kur cilvēki varētu redzēt un iepazīties ar vēstures traģiskajiem notikumiem. Taču viens nu ir skaidrs – pret māju jāizturas ar cieņu, tāpēc specifisku viesnīcu tajā ierīkot gan nevajadzētu.

Šī telpa kalpojusi kā pusdienu zāle, kamēr zem tās esošajos pagrabos spīdzināti cilvēki

Stūra mājas baisās telpas

„Stūra mājas” čekas pagrabi visu pamesti

Kasjauns.lv/ Foto: Anete Janševica, grauzti.lv