Daugavpils Krievu kopienas līderis: nav pamata uzskatīt Daugavpili par Latvijas Krimu

"Stipri šaubos, ka šeit varētu norisināties kaut kas līdzīgs notikumiem Krimā. Laikā, kopš Latvija atguvusi valstisko neatkarību, latvieši, krievi un citu tautību pārstāvji ir pārdzīvojuši dažādus laikus, arī krīzes, un nekad viņu starpā lielu konfliktu nav bijis. ES nevaru iedomāties, kam tagad būt jānotiek, lai latvieši un krievi iznāktu ielās un sāktu viens otru, rupji izsakoties, sist nost," saka Vasiļjevs.

Taču, neskatoties uz nosacīti labvēlīgo situāciju, ir tajā arī kāda nevēlama nianse, kas vājina Latvijas valstiskuma stabilitāti - daudzi no Latvijā dzīvojošajiem krieviem šodien varbūt jūtas tā, it kā viņiem būtu nodarīts pāri, un tam ir arī savs pamats. "Par Latvijas neatkarību iestājāmies un uz barikādēm gājām visi kopā, bet, kad vajadzēja sākt pārvaldīt valsti, tad lūdzu - valsts valodas zināšanu pārbaude. Tad vēl apgrūtinātās iespējas iegūt izglītību dzimtajā valodā un valstī dzimstošie nepilsoņi 25 gadus pēc tās neatkarības atgūšanas. Viss tas nenāk par labu stabilitātei valstī," norāda Vasiļjevs.

Pasaulē eksistē daudz un dažādas tehnoloģijas, kā sanaidot cilvēkus un izraisīt konfliktus, un, ja kāds būs ieinteresēts Latvijas valstiskās stabilitātes vājināšanā un investēs šajā procesā lielus līdzekļus, tad arī drošs var palikt nedrošs. Pierādījumi tam, ka šādas tehnoloģijas eksistē, nav jāmeklē tālu, pietiek pasekot pēdējo gadu hronoloģijai "karstajos punktos", teica Vasiļjevs.

Ukrainas gadījumā svarīgs ir arī ekonomiskais faktors - Krievijā dzīves līmenis, tai skaitā pensiju apmērs, ir stipri vien augstāks nekā Ukrainā. Salīdzinot Latviju un Krieviju, šis rādītājs pagaidām ir par labu mūsu valstij.

Labākais veids, kā stiprināt valsts stabilitāti, pēc Vasiļjeva domām, ir iedibināt parastu cilvēcisku taisnīgumu.

Kas attiecas uz situācija Ukrainā un Krimā, pēc LKK Daugavpils nodaļas priekšsēdētāja domām, tā ir likumsakarīga. "Simboliski visu šo procesu var pielīdzināt virves vilkšanai starp, nosacīti sakot, Rietumiem un Austrumiem vai ASV un Krieviju. Šādu virvju, kuras tiek vilktas, ir visai daudz, un Rietumu mēģinājums pārvilkt "Ukrainas virvi" savā pusē ir sava veida atbilde par tām "Tuvo Austrumu valstu virvēm", kuras savā pusē ir pārvilkusi Krievija. Faktiski Ukrainas un Krimas gadījumā Krievijai nav bijis izvēles iespēju," uzskata Vasiļjevs.

Lai arī rietumvalstis apgalvo, ka referendums ir bijis neleģitīms, jāņem vērā, ka arī patlaban pie varas Ukrainā esošie spēki tur nav nokļuvuši demokrātiskā ceļā. Tāpat nedrīkst neņemt vērā arī pašu pussalas iedzīvotāju nostāju jautājumā par atdalīšanos no Ukrainas. "Krimu Ukraina ir neatgriezeniski pazaudējusi, taču problēmas vēl nebūt nav galā - joprojām sarežģīta situācija ir Harkovas, Doņeckas, Luganskas un Odesas apgabalos, un patlaban nav skaidrības, kā situācija tajos attīstīsies," saka Vasiļjevs.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojušies par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē.

Lēmums par sankcijām pieņemts pēc svētdien Krimā notikušā referenduma, kurā saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem 97% vēlētāju atbalstīja atdalīšanos no Ukrainas un pievienošanos Krievijai.

Tiek uzskatīts, ka personas, pret kurām noteiktas sankcijas, bijušas cieši iesaistītas referenduma rīkošanā. 

LETA/Foto: gorod.lv