Saskaņiešu sarakstā: kikboksa čempions, skolas direktors un mutes bajāri

Tas, ka vēlēšanu listē absolūtais vairākums ir Saeimas „Saskaņas centra” deputāti, varētu liecināt, ka saskaņiešu politiķu saraksts nav diez ko apjomīgs un viņiem tikai ar grūtībām izdodas sakomplektēt vēlēšanu listi. Iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās viņiem šis mēģinājums bija gana neveiksmīgs. Abi no „Saskaņas centra” ievēlētie deputāti tagad startē no savām kabatas partijām un no „Saskaņas” listes ir izsviesti – Alfrēds Rubiks eirodeputāta godu centīsies iegūt ar Sociālistiskās partijas, bet Aleksandrs Mirskis ar partijas „Alternative” palīdzību. Kādu potenciālo „Saskaņas” atbalstītāju procentiņu sev pievāks arī Tatjana Ždanoka ar savu Krievu savienību. Tomēr „Saskaņai” prognozē ievērojamu atbalstu.

Šoreiz Eiroparlamenta vēlēšanās startē nevis politiskā apvienība „Saskaņas centrs”, bet gan tikai tajā ietilpstošā sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”, kuras līderis ir Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Kādēļ „Saskaņa” aiz borta atstājusi tās uzticamo līdzgaitnieku Alfrēdu Rubiku, līdz šim neviens oficiāli tā arī skaidri nav pateicis. Viens no „Saskaņas” līderiem, Saeimas „Saskaņas centra” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs Rubika līdzšinējo darbību Eiroparlamentā ir uzteicis, piebilstot, ka „Saskaņa” ir gana spēcīga, lai šajās vēlēšanās iztiktu bez sabiedrotiem, bet pats Rubiks juties sarūgtināts, ka „Saskaņa” nolēmusi iztikt bez viņa palīdzības.

Trešdaļa Saeimas saskaņiešu cierē uz Eiroparlamentu

11 no 16 „Saskaņas” kandidātiem ir 11. Saeimas deputāti, sākot ar Borisu Cileviču un beidzot ar Sergeju Dolgopolovu. Vēlēšanu listē ir katrs trešais „Saskaņas centra” Saeimas deputāts - Boriss Cilevičs, Andrejs Klementjevs, Jānis Tutins, Sergejs Mirskis (nejaukt ar Aleksandru Mirski), Sergejs Potapkins, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Ņikita Ņikiforovs, Irina Cvetkova un Sergejs Dolgopolovs. Viņi visi skaļāk vai klusāk ir iestājušies par „Saskaņai” svētām lietām, kā krievvalodīgo un nepilsoņu tiesībām, cīņu pret fašismu un cīņu par „apdraudētajām” krievu skolu un tamlīdzīgi.

Vēl vēlēšanu listē ir iekļauts saskaņiešu partijas ģenerālsekretārs, Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons, kurš startē ar 2. numuru. Viņš ir viens no diviem deputātu kandidātiem ar latvisku vārdu un uzvārdu. Acīmredzot Jirgensons ir tā personība, kura aicināta piesaistīt latviešu vēlētājus.

Vēl vēlētājus uzrunās skandālista slavu ieguvušais televīzijas žurnālists Andrejs Mamikins, Saeimas „Saskaņas centra” frakcijas konsultante Elizabete Krivcova, Eiroparlamenta Sociālistu un demokrātu grupas politiskais padomnieks Eldars Mamedovs un Ventspils domnieks Vitālijs Trusevičs.

Eiroparlamentā centīsies iekļūt bijušais kikboksa čempions un miesassargs

Uz vietu Eiroparlamentā ar „Saskaņas” palīdzību cer arī kādreizējais Latvijas kikboksa čempions, izpletņlēcējs un pasaulslavenu aktieru miesassargs Vitālijs Trusevičs, kurš diemžēl pirms desmit gadiem pēc neveiksmīga lēciena ar izpletni kļuva par 1. grupas invalīdu.

Ventspilnieks Vitālijs Trusevičs ir bijis veiksmīgs pasaulslaveno kinoaktieru Alēna Delona un Pjēra Rišāra miesassargs, Latvijas čempions kikboksā, filmējies vairākās kinolentēs, bet tagad cīnās par savu veselību. Pirms liktenīgā lēciena ar izpletni 2004. gada jūnijā Vitālijs bija spēcīgs un vesels vīrietis. Arī tagad viņš ir dzīvesspara pilns un stiprs vīrs, bet veselība gan ir iedragāta.

Trusevičs ir filmējies tādās kinolentēs kā „Rīgas gambīts”, „Rīgas sargi” un „Inspektors Grauds”, kā arī piedalījies citos kino projektos. Bijis 2003. gada Latvijas čempions kikboksā. Pirms gadiem desmit, kad Rīgā, kinofestivālā „Baltijas pērle”, viesojās franču aktieri Alēns Delons un Pjērs Rišārs, Vitālijs bija kinozvaigžņu miesassargs.

Vitālijs bija iesniedzis dokumentus uzņemšanai Latvijas Valsts militārajā dienestā un gatavojās kļūt par vienu no glābējiem Gaisa spēku 1. aviācijas eskadriļā un sniegt savu palīdzību cilvēkiem, kuri nonākuši nelaimē. Tomēr nelaime piemeklēja viņu pašu. 2004. gada 6. jūnijā, peldsezonas atklāšanas pasākumā Ventspils pludmalē, Vitālijs organizēja un pats piedalījās, zilā karoga nogādē uz zemes, izlecot no lidmašīnas no četru kilometru augstuma kopā ar 24 izpletņlēcēju sportistiem. Tomēr lēciens bija neveiksmīgs. Vitālijam pa ķiveri ar zābaku trāpīja kāds viņa kolēģis, Vitālijs zaudēja samaņu un ar ātrumu 20 metri sekundē ietriecās pludmales smiltīs.

Lielie mutes bajāri

„Saskaņas” deputātu kandidātu sarakstos atrodamas vairākas personas, kuras savulaik sodītas un strostētas par mutes palaišanu. Jāteic, ka viņu izteikumi nebija diez ko draudzīgi Latvijai, tieši otrādi. Jāšaubās, vai viņi ar šādu runas veidu spēs spodrināt Latvijas tēlu Briselē. Kā vislielākos mutes bajārus varētu minēt Irinu Cvetkovu un Andreju Mamikinu.

Piemēram, Saeimas deputātei Cvetkovai pagājušā gada vasarā saistībā ar izteikumiem par neonacismu piemēroja bargāko sodu par deputātu ētikas pārkāpumu – no Saeimas tribīnes viņai tika izteikts brīdinājums.

Savukārt visvairāk ar skandaloziem izteikumiem izcēlies kādreizējais TV5 raidījuma „Bez cenzūras” vadītājs Andrejs Mamikins. Viņa bagāža ir desmitiem visnotaļ diskutablu, brīžiem nepiedienīgu izteikumu. Lūk, tikai daži no tiem:

* 2012. gada Jāņos Mamikins paziņoja, ka Līgo ir Sātana svētki: „Tie ir absolūti sātaniski, dēmoniski un ne kristīgi svētki, kurus es nekad neesmu svinējis, nesvinu un nesvinēšu. Un šo vispārējo grēku, kas pārtop totālā žūpošanā, es nekad neesmu sapratis un nesapratīšu. Un nesaprotu premjerministru, kurš mokoši domā laikā, kad valsts ir krīzē un jāstrādā, kā vēl pielikt divas brīvdienas, lai varētu vēl divas dienas žūpot.”

* Pāris mēnešus pirms tam Mamikins latviešus aicina mīlēt krievus, jo pretējā gadījumā latviešiem nāksies mīlēt arābus un tad „ies daudz grūtāk”.

* Mamikina izteikumi ir arī izpelnījušies oficiālu nosodījumu. Viens no skaļākajiem bija 2009. gada valsts svētkos, kad viņš 18. novembrī „Bez cenzūras” skatītājiem teleaptaujā piedāvāja atbildēt uz jautājumu, kā viņi vērtē Latvijas neatkarību. Viens no atbildes variantiem bija: „Liktenīga kļūda”. Vēlāk Nacionālā radio un televīzijas padome nolēma sodīt TV5 ar 1000 latu lielu naudas sodu, jo Mamikina izvēlēto atbildes variantu par „liktenīgo kļūdu” var vērtēt kā „nacionālā goda un cieņas pazemošanu”.