Eiroparlamentu cer iekarot arī Tautas partijas ģenerālsekretārs
Partija „Par prezidentālu republiku” nodibinājās 2010. gadā, gatavojoties 10. Saeimas vēlēšanām un kopš tā laika jau pamanījusies zaudēt savu spozmi. Tomēr nu tā atkal bijušā Tautas partijas ģenerālsekretāra Augusta Kūrava vadība cer uz tautas atbalstu.
2010. gadā vairāki pazīstami uzņēmēji apvienojās divās partijās – „Par prezidentālu republiku” un „Ražots Latvijā”, lai varētu savas intereses pārstāvēt Saeimā. Iesākumā bija doma, ka abas partijas Saeimas vēlēšanās startēs vienotā sarakstā, bet kā jau ierasts latviešiem – kur divi latvieši, tur trīs partijas. Tā nu „Par prezidentālu republiku” palika viena, bet „Ražots Latvija” vēlāk savus atbalstītājus saskatīja Zatlera Reformu partijā.
Savulaik „Par prezidentālu republiku” pievienojās visnotaļ sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri tagad gan uz Eiroparlamentu netēmē. „Prezidentāļu” Saeimas vēlēšanu listē bijuši latviešu politieslodzītais ar vislielāko ieslodzījuma stāžu Ints Cālītis, Siguldas opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns, bijušais Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Dainars Dambergs un basketbola skolas „Rīga” direktors Guntis Šēnhofs, kā arī kādreizējie Saeimas deputāti Odisejs Kostanda, Andris Rubins un Oskars Grīgs.
Eiroparlamenta vēlēšanās „prezidentāļu” lokomotīve būs kādreizējais Tautas partijas ģenerālsekretārs (1999. gadā) Augusts Kūravs, kurš Saeimas vēlēšanās ir startējis no tautpartijiešu saraksta un 2006. gadā ticis ievēlēts par Latvijas Alus darītāju asociācijas prezidentu. Tagad viņš ir „Par prezidentālu republiku” ģenerālsekretārs un strādnieks uzņēmumā „Hotel Apartment Rigaapartment”.
No partijas saraksta uz vietu Eiroparlametā tīko arī pirtslietu un saunu tirgotājs Margots Rotbergs, „Komunālprojekta” izpilddirektore Margarita Visocka, grāmatvedības un audita speciāliste Marija Rubcova, inženieris – bezdarbnieks Andris Liepiņš, kā arī juristes Inga Škutāne un Natālija Vecgaile. Pēdējā 2005. gadā Rīgas domes vēlēšanās startējusi no partijas „Latvijas kalve” saraksta.
Eiroparlamenta vēlētāju varētu arī mulsināt partijas nosaukums, kas liecina nevis par politiskajiem uzstādījumiem Eiropas kontekstā, bet gan par to, kādu politisko sistēmu viņi grib redzēt Latvijā. Eiroparlamenta vēlēšanu programmā partija gan ne ar pušplēstu vārdu nepiemin, ka tā vēlas Latvijā parlamentāru demokrātiju nomainīt ar prezidentālu pārvaldi. Programmas pirmā rindkopa diez vai kaut ko būtisku izsaka Latvijas vēlētājam, kurš, tāpat kā lielākā daļa eiropiešu, īpaši neaizraujas ar Briseles politisko strāvojumu analīzi: „Partijas „Par Prezidentālu republiku” (PPR) programma ir tuva Eiropas Konservatīvo un Reformistu grupas Prāgas deklarācijas pamatprincipiem. Savu vietu PPR Eiropas Parlamenta darbā paredz tieši šīs grupas ietvaros.”
Tālākie teksti gan ir deklaratīvi pievilcīgi – tautas labklājība Eiropas turīgo valstu līmenī, enerģētiskā neatkarība no Krievijas, novērst tirgus kropļojumus un tamlīdzīgi.
Kasjauns.lv/Foto: Ieva Čīka/LETA, Lita Krone/LETA
