Par Latvijas Kultūras akadēmijas rektori ievēl Rūtu Muktupāvelu
Par Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektori šodien Satversmes sapulcē ievēlēta Rūta Muktupāvela.
Viņa savā vadības programmā aicināja skaidri definēt LKA savdabību un nozīmi radošuma veicināšanā, izglītības telpas dažādošanā, kā arī nozīmīgu mākslas un kultūras notikumu, kultūras procesu un kultūrpolitikas jautājumu pētniecībā. Viņa norādīja, ka pašlaik akadēmiju ārpus tās vairāk atpazīst kā aktieru un laikmetīgās dejas mākslas studiju vietu, bet jāparāda, ka LKA nodarbojas arī ar starpdisciplināru pētniecību kultūras jomā.
Muktupāvela programmu bija balstījusi četros savstarpēji saistītos konceptos - ilgtspējība, identitāte, integritāte un koleģialitāte. Viņa norādīja, ka svarīgi ir veicināt LKA iekšējo saliedētību struktūrvienību līmenī, attīstot kopīgas platformas akadēmijas līmenī. Muktupāvela norādīja arī uz ārējo sadarbību ar citām augstskolām.
Viņa norādīja, ka svarīgi ir arī reaģēt uz darba tirgus dinamiku, izstrādājot jaunas, inovatīvas starpdisciplināras programmas, kā arī pilnveidot jau esošās studiju programmas. Muktupāvela aktualizēja iespēju piesaistīt mecenātus un attīstīt mecenātisma instrumentus, lai saglabātu sasniegto. Viņa norādīja, ka turpinās piesaistīt Latvijas un starptautisko finanšu resursus, tos novirzot īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai un pilnveidošanai.
Muktupāvelu izvirzīja Kultūras teorijas un vēstures katedra, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra, vispārējais personāls un Studējošo pašpārvalde.
Uz rektora amatu pretendēja arī Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja Inga Pērkone-Redoviča, kuru izvirzīja Teātra un audiovizuālās mākslas katedra, kā arī LKA Senāta priekšsēdētājs Kultūras teorijas un vēstures katedras pasniedzējs Edmunds Apsalons un Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras profesors Ivars Bērziņš.
Pērkone-Redoviča savā LKA vadības programmā četriem gadiem uzsvēra, ka īpaši jāattīsta skatuves, audiovizuālās un laikmetīgās dejas mākslas studijas. Viņa norādīja, ka tieši ar laikmetīgo deju akadēmija ir pazīstama pasaulē un svarīgi būtu arī šo redzamību sniegt skatuves un audiovizuālās mākslas nozarēm. Pērkone-Redoviča norādīja, ka arī starpdisciplinārie pētījumi ir nozīmīgi. Viņa pieļāva iespēju veidot kultūrpolitikas centru. Pērkone-Redoviča uzsvēra to, ka ir nepieciešams attīstīt akadēmijas studiju programmu materiāltehnisko bāzi, kā arī saistīt studiju procesu ar tās pārstāvēto jomu profesionālo vidi un politiku veicinošajām institūcijām. Viena no viņas prioritātēm ir arī no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaita palielināšana. Pērkone-Redoviča atbalsta ideju par bezmaksas augstāko izglītību Latvijā.
Bērziņš atbalstīja budžeta vietu pieejamību un sociālās palīdzības instrumentu plašāku pieejamību. Viņš norādīja, ka nepieciešama aktīva darbība gan valstiskā, gan pašvaldības līmenī. Pēc Bērziņa teiktā, svarīgi būtu stiprināt saikni starp izglītību, zinātni un uzņēmējdarbību. Viņš savā programmā piedāvāja arī veidot LKA zīmolu ar akadēmijas vasaras skolas palīdzību, izveidot Alumni kustību, LKA fondu, kā arī LKA absolventu asociāciju, lai attīstītu akadēmiju. Viņš uzsvēra arī lielākas uzmanības vajadzību mārketingam un sabiedriskajām attiecībām, lai veicinātu akadēmijas redzamību.
Apsalons savas prezentācijas laikā uzsvēra, ka rektors nav goda amats, tāpēc pats pieteicies, kaut arī neviena no akadēmijas struktūrvienībām nav viņu izvirzījusi. Viņa vadības programmā bija atzīmēta nepieciešamība veidot attīstības stratēģiju kopā ar Kultūras, Izglītības un zinātnes ministriju, Augstāko izglītības padomi, kultūras nozares un radošajām industrijām. Apsalons norādīja uz funkciju audita nepieciešamību akadēmijā, kā arī piemērotāku telpu nepieciešamību. Pretendents vēlējās arī reorganizēt un pārorientēt studiju procesu, kā arī pakāpeniski atteikties no pastāvošās studiju kursu sistēmas un pilnībā pāriet uz studiju priekšmetu sistēmu. Apsalons piedāvāja arī pilnībā integrēt Latvijas Kultūras koledžu un LKA vienotā augstskolā ar piecu līmeņu studiju virzieniem.
Akadēmijas Satversmes sapulcē, kura ievēlēja rektori, ir 30 augstskolas akadēmiskā personāla pārstāvji, desmit studējošo pārstāvji un desmit vispārējā personāla pārstāvji.
