Norvēģi arestējuši latviešu zvejas kuģi ar 30 cilvēkiem uz klāja
Norvēģi arestējuši Latvijas sniega krabju zvejas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi.
Sabiedrība

Norvēģi arestējuši latviešu zvejas kuģi ar 30 cilvēkiem uz klāja

Jauns.lv

(Papildināta 18:58) Saistībā ar sniega krabju zveju Norvēģijas teritorijas Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos arestēts Latvijas zvejas kuģi "Senators", informēja Eiropas Savienības Krabju zvejas asociācijas pārstāvis Didzis Šmits.

Norvēģi arestējuši latviešu zvejas kuģi ar 30 cilv...

Saskaņā ar izdevuma "The Independent Barents Observer" ziņoto, Latvijas kuģis pagājušajā nedēļā aizturēts, jo apkalpe esot nodarbojusies ar nelegālu zveju, par ko liecinot ap 2600 jūrā izliktās krabju ķeršanas ierīces, turklāt apkalpei neesot bijis nepieciešamās atļaujas. "Senators" krasta apsardzes kuģa pavadībā nogādāts līdz krastam, kur nodots policijas rīcībā.

Vienlaikus izdevums norāda, ka lielākā daļa valstu, kam arī ir zvejas tiesības Svalbāras reģionā, Latvijas kuģa arestu neatbalsta un uzskata to par politiski motivētu.

Kā norādīja Šmits, kuģa arests noticis, pārkāpjot Parīzes 1920.gada līgumā noteikto nedriskriminācijas principu.

""Senators" bija uzsācis sniega krabju zveju Svalbāras zvejas apgabalā. Zveja tika sākta, balstoties uz 1920.gada Parīzes līgumu un 2016.gada 14.decembra Eiropas Savienības pieņemto regulu, kas nosaka, ka 20 ES kuģi tajā skaitā 11 zem Latvijas karogiem, ir tiesīgi veikt sniega krabju zveju Svalbārā. Aresta brīdī uz kuģa strādāja 30 cilvēku liela komanda, kuģis novirzīts uz Kirkenesas ostu Norvēģijā," sacīja Šmits.

"Šis ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums un nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses ne tikai pret Latviju, bet pret ES kopumā. Ja Norvēģija nemainīs savu nostāju un turpinās diskriminēt Latvijas likumiskās tiesības, strīdu var nākties izšķirt Starptautiskajā tiesā Hāgā," piebilda asociācijas vadītājs.

Ārlietu ministrija kontaktējusies ar Norvēģijas vēstniecību, iesniedzot notu ar lūgumu atbrīvot Latvijas sniega krabju zvejas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi.

Kā norādīja ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons, izteikts arī lūgums netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautiskajām vienošanām.

Viņš atsaucās uz juridisko ietvaru, tostarp 1980.gada Eiropas kopienas un Norvēģijas līgumu par zvejniecību, kas paredz, ka katru gadu puses diskutē par zvejas tiesībām, attiecībā arī uz Eiropas Savienības kuģiem, konkrētos ūdeņos, kas nav arī ES ūdeņi, nosakot arī zvejas tiesības Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.

Tāpat viņš skaidroja 1920.gada Parīzes līgumu, kas paredz nediskriminējošu pieeju zvejas resursiem. "No mūsu puses ir svarīgi, ka sarunas vada Eiropas Komisija (EK). Mēs, ņemot vērā šo gadījumu, strādāsim Briselē ar EK, lai šo jautājumu risinātu. Divpusēji esam iesnieguši vēstniecībai notu, atsaucoties uz šiem līgumiem, nediskriminācijas principu, pieeju zvejas resursiem, lūdzot atbrīvot kuģi un netraucēt zvejniecību, kas notiek saskaņā ar starptautiskajām vienošanām," viņš norādīja.

LETA/Foto: Agnese Gulbe/LETA; Ekrānuzņēmums no video