Padome turpina cīnīties par brīvdienu pēc Dziesmu svētkiem
Dziesmu svētku padome šodien sēdē vienojās likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" grozījumu projektu, kas paredz svētku dienas statusa piešķiršanu Dziesmu svētku noslēguma dienai un brīvdienu, ja tā ir svētdiena, virzīt uz Ministru kabineta (MK) komiteju kā nesaskaņotu jautājumu.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) aicināja Dziesmu svētku personības piedalīties šajā komitejas sēdē, lai paustu savu viedokli un atbalstu likumprojektam.
Kā pastāstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) juriste Laima Amatniece, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neatbalsta grozījumu projektu šajā redakcijā.
Melbārde norādīja, ka patlaban ir divi varianti, kā rīkoties. Viens no tiem būtu aicināt LDDK uz sarunām, lai vienotos par risinājumu, bet otrs variants - doties uz MK komiteju un turpināt saskaņošanas procesu. Ministre pauda bažas, ka MK komitejā jautājums varētu iesprūst, proti, ja likumprojekts netiktu saskaņots, komiteja varētu aicināt pašiem vienoties par risinājumu.
Melbārde pastāstīja, ka arī Valsts prezidents Andris Bērziņš iesaistās risinājuma meklēšanā, lai tas apmierinātu gan darba devējus, gan Dziesmu svētku rīkotājus.
Ministre izteica ierosinājumu arī Saeimai aktīvi uzturēt prasību par brīvdienas nepieciešamību pēc Dziesmu svētkiem, bet Saeimas deputāte Ingūna Rībena (V) viņai teica, ka Saeimā šo jautājumu, iespējams, varētu atbalstīt tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Tādējādi viņa norādīja, ka parlamentā šī jautājuma aktualizēšanai nebūtu plaša atbalsta.
Rībena aicināja jautājumu par brīvdienu aktualizēt sabiedrībā redzamām personām - "karoga nesējiem" -, lai veicinātu atbalstu. Viņa uzsvēra, ka ir lietas, piemēram, valstiskā pašapziņa, kuras nevar novērtēt ekonomiskās kategorijās, tāpēc reizi piecos gados valsts varētu atļauties vienu papildu brīvdienu.
Jau ziņots, ka ir izstrādāts likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" grozījumu projekts, saskaņā ar kuru plānots noteikt, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienas ir svētku dienas. 27.februārī šo grozījumu projektu iesniedza izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam tika veikti aprēķini par to, cik brīvdiena varētu izmaksāt, reaģējot uz Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas iebildumiem. LDDK savu saskaņojumu nesniedza. Pēc Amatnieces teiktā, tikai pēc otra aicinājuma saskaņot grozījumus LDDK sniedza atbildi, ka neatbalsta grozījumu projektu.
Iepriekš ziņots, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 64% sabiedrības atbalsta ideju Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai noteikt svētku dienas statusu, savukārt 62% atbalsta viedokli, ka nākamā diena jānosaka par brīvdienu, ja svētku noslēguma diena iekrīt svētdienā, noskaidrots LNKC pasūtītajā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā pētījumā.
Prezidents iepriekš neatbalstīja Dziesmu svētku padomes virzītos grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Viņš vēlējās vērst uzmanību uz grozījumu ekonomisko ietekmi, jo jauna brīvdiena radīs grūtības uzņēmumiem. Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne norādīja, ka prezidents neatbalsta vispārēju brīvdienu. Viņaprāt, tā piešķirama tikai svētku dalībniekiem. Prezidents kā kompromisa risinājumu ieteica priekšlikumu noslēguma koncertu rīkot sestdienā, nevis svētdienā un apņēmās atbalstīt Kultūras ministriju infrastruktūras attīstīšanā. Melbārde norādīja, ka, sakārtojot infrastruktūru un padarot svētku koncertus pieejamus lielākam skatītāju skaitam, būtu iespējams saīsināt svētku programmu un rīkot noslēguma koncertu sestdienā.
LETA
